GRĀMATVEDĪBA

Lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaites un atskaites datu uzticamību, tiek veikta inventarizācija, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot ar debitoriem un kreditoriem prasījumu un saistību summas. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietišķo vērtību saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības (tās paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.585 59.punkts): norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus – Sabiedrības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā, materiāli lietišķo vērtību uzskaites vienību nosaukumu un, ja tāds ir, tad uzskaites kodu (numuru), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu un Sabiedrības inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību; inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā; inventarizācijas sarakstu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli...

Viens no jautājumiem, kas nomoka godprātīgu nodokļa maksātāju - kā iespējams zināt, kāds ir uzņēmuma sadarbības partneris? Lai iespējami adekvātāk varētu novērtēt darījumu partnera uzticamību un darījuma risku, ieteicams iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem ieteikumiem. "Es aicinu savus darbiniekus katrā konkrētā gadījumā izvērtēt, vai nodokļu maksātājs, sekojot mūsu izstrādātajām vadlīnijām, varēja vai nevarēja identificēt, ka viņa sadarbības partneris ir riskants. Ir gadījumi, kad to varēja, un ir gadījumi, kad nevarēja izdarīt," to, cik svarīgi ir sekot VID vadlīnijām, uzsver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirmais solis ir izvērtēt VID publiskojamo datu bāzē pieejamo informāciju par darījumu partneri: Pamatdarbības veids (NACE kods) Vai ir PVN maksātājs Vai ir/nav apturēta saimnieciskā darbība Informācija par struktūrvienībām Par reģistrētajām elektroniskajām ierīcēm un iekārtām Par nodokļu parādiem Par samaksāto nodokļu kopsummu un darba ņēmēju skaitu iepriekšējos 3 gados Tāpat iespējams izmantot arī Lursoft vai Firmas.lv datubāzes, iepazīstoties ar uzņēmumu peļņas/zaudējumu...

2019.gada 25. februārī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) iepazīstināja ar projekta vadlīnijām grāmatvežiem, kuru mērķis ir palīdzēt grāmatvedības sektora speciālistiem, uzraudzības un kontroles institūcijām un citiem profesionāļiem, kas paļaujas uz grāmatvežu darbību saistībā ar uz risku balstītas pieejas piemērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā. Kas ir "uz risku balstīta pieeja"? Lai īstenotu FATF rekomendāciju pamatmērķus, grāmatvedības speciālistiem ir jāatbilst ētikas pamatprincipiem kā profesionāļiem, lai izvairītos no palīdzības noziedzniekiem un/vai noziedzīgas darbības veicināšanas. Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILL/TF) novēršanas likuma prasības un FATF rekomendāciju prasības, grāmatvedības profesiju pārstāvjiem ir jāievēro uz risku balstīta pieeja. Uz risku balstīta pieeja NILL/TF nozīmē, ka valstis, kompetentās iestādes, noteiktie nefinanšu uzņēmumi un sabiedrības (DNFBP), grāmatvežus ieskaitot, nosaka, izvērtē un saprot NILL/TF riskus, kuriem tie ir pakļauti, un veic saprātīgus un samērīgus NILL/TF pasākumus, lai efektīvi pārvaldītu un mazinātu riskus. Uz risku balstīta pieeja nedod 100% garantiju, var būt gadījumi,...

Aicinu padomāt par darbiem, kas laikus sakārtojami vai pārskatāmi, lai, nododot budžeta iestādes gada pārskatu, varētu mierīgu sirdi parakstīt apliecinājuma veidlapu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no vadības ziņojuma, finanšu pārskata, budžeta izpildes pārskata un apliecinājuma Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Šajā rakstā vairāk par apliecinājumu. Apliecinājuma forma Ministru kabineta 2019.gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 7. pielikumā noteikta apliecinājuma forma. Arī iepriekš apliecinājums bija jāsniedz pie konsolidētā gada pārskata, un bija noteikts, ka ministrijas un centrālās valsts iestādēs to sagatavoja atbilstoši Valsts kontroles noteiktajai struktūrai, un pašvaldības šo dokumentu sagatavoja atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15. oktobra noteikumos Nr. 1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1115) noteiktajai struktūrai. Iestāde, kura veica konsolidāciju, noteica kārtību, kādā padotības iestādes sniedz apliecinājumu augstākai iestādei. Par papildinājumiem un jaunumiem. Pirmkārt, saskaņā ar...

Nodokļu kontroles pasākumi skar tikai 5% no PVN reģistrā esošajiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to, ievērojot noteiktus "uzvedības pamatprincipus", komersantam ir iespējams pavisam droši izvairīties no audita, tematiskajām pārbaudēm un citiem kontroles pasākumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine uzsver trīs galvenos noteikumus, kas jāievēro, lai uzņēmuma grāmatvedim nebūtu jāgaida ciemos VID nodokļu inspektori. "Jūs pavisam noteikti nebūsit mūsu klients, ja nepieļausit nodokļu nenomaksas riskus, nesadarbosities ar riskantiem darījumu partneriem un nemaksāsit aplokšņu algas," skaidro Ādmine. Vērtējot, vai uzņēmumā nepastāv nodokļu nenomaksas vai aplokšņu algu riski, VID ņem vērā datus par darbiniekiem aprēķināto vidējo darba algu mēnesī, kā arī samaksāto nodokļu apjomu uz vienu apgrozījuma eiro. Ja šie rādītāji ir aizdomīgi zemi, VID Nodokļu pārvalde vispirms veic preventīvos pasākumus, un, ja tie nesniedz rezultātu, tiek iesaistīta nodokļu kontrole. Savukārt, redzot, ka uzņēmums iesaistījies sadarbībā ar riskantiem darījumu partneriem, VID vispirms nosūta vēstuli pašam uzņēmumam, brīdinot par sadarbības...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktā nodokļu audita laikā tiek kontrolēta nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā. 2019. gada 1. pusgadā veikti 287 nodokļu auditi (214 juridisko personu nodokļu auditi, 73 fizisko personu nodokļu auditi), no kuriem rezultatīvi bija 272 nodokļu auditi (rezultativitāte ir 95 %). Nodokļu auditos 2019. gada 1. pusgadā ir aprēķināts 35,4 milj. EUR, tajā skaitā, 33,5 milj. EUR aprēķināts juridisko personu nodokļu auditos jeb 95 % no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, un 1,9 milj. EUR ir aprēķināts fizisko personu nodokļu auditos (5 %). Vislielākais īpatsvars no nodokļu veidiem, kuros 2019.gada 1.pusgadā veikti papildus aprēķini, ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN) – 54 % (19,3 milj. EUR) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) − 5 % (1,9 milj. EUR), iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) − 4 % (1,5 milj. EUR) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) – 3 %...

Jautājums: Darbinieks uz darba līguma pamata pieņemts darbā no 02.01.2019. Vienlaikus ar šo personu no 02.01.2019. līdz 31.01.2019. ir noslēgts uzņēmuma līgums. No 04.02.2019. līdz 13.02.2019. darbiniekam bija izsniegta A darba nespējas lapa. Ar darbinieku radās domstarpības par uzņēmuma līguma atlīdzības iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” terminoloģiju persona, kas noslēdz darba līgumu, un persona, kas noslēdz uzņēmuma līgumu, tiek uzskatītas par darba ņēmējiem. Savukārt darba ņēmēji ir personas, kas pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka no aprēķinātās darba algas un arī no atlīdzības, kas tiks izmaksāta saskaņā ar uzņēmuma līgumu, ir jāaprēķina attiecīgās sociālās iemaksas. Protams, ieturams arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Neskatoties uz to, ka nodokļi tiek piemēroti vizuāli vienādi, tas nenozīmē, ka tie ņemami vērā, aprēķinot personas vidējo izpeļņu dažādu periodu apmaksai, tajā skaitā slimības naudu. No vienas puses, vidējās izpeļņas noteikšanu regulē Darba likuma...

Lai uzņēmums varētu sekmīgi darboties, tam saimnieciskās darbības rezultātā ir jāgūst peļņa, citiem vārdiem, uzņēmuma ienākumiem ir jābūt lielākiem par izdevumiem. Peļņas rādītāju uzlabošanai uzņēmumu vadītāji mēģina palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus. Ņemot vērā sīvo konkurenci un nelielo Latvijas tirgus pārdošanas apjomu, ne visi uzņēmēji izšķiras papildus algot finanšu analītiķi vai ekonomistu, tāpēc mazo un vidējo uzņēmumu grāmatveži var kļūt par nenovērtējamiem padomdevējiem saviem bosiem, ja izprot un māk izskaidrot uzņēmuma izmaksu sadalījumu un šo izmaksu vietu piedāvāto preču un pakalpojumu (turpmāk - produktu) cenās. Šajā rakstā aplūkots vienkāršākais variants – ja produkta cena tiek veidota, balstoties uz uzņēmuma izmaksām. Šo variantu var izmantot: uzņēmumi, kas jau pietiekami ilgi pārdod savus produktus (jauniem uzņēmumiem un jauniem produktiem šī metode nederēs); uzņēmums darbojas samērā neelastīgā tirgū (pietiekami augsta pircēju lojalitāte, ilgtermiņa attiecības, ierobežota konkurence, utt.); pakalpojuma cena nerada būtisku ietekmi pircēja maksājumam (piemēram, ja dzīvojamās mājas apsaimniekotājs remontdarbus veic no mājas uzkrājuma, nepalielinot...

Saeimā 12. septembrī pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", kura mērķis ir precizēt un papildināt revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību un tās uzraudzību, kā arī attiecībā uz zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti. Kā liecina likumprojekta anotācija, saskaņošanas gaitā Latvijas Zvērināto revidentu asociācija (LZRA) neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību un tai ir bijuši daudzi iebildumi šī likumprojekta sakarā. LZRA kategoriski iebilda pret likumprojekta normu, kas paredz no likuma izslēgt 25. panta otro daļu, pamatojot, ka jau pašreiz tiesībaizsardzības iestādes ar formālu pamatojumu dažādās procesa stadijās izsauc revidentus paskaidrojumu vai liecību sniegšanai, taču praksē dominē gadījumi, kad revidentam tiek lūgts skaidrot komersanta gada pārskatus un citus finanšu dokumentus un sniegt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par grāmatvedības un finanšu jautājumiem. LZRA ieskatā likuma 25.panta otrā daļa ir vienīgais instruments zvērinātu revidentu aizsardzībai pret šādu nepamatotu rīcību. LZRA arī vērsa uzmanību, ka anotācijā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datu atbilstības pārbaudes laikā tiek izvērtēta nodokļu maksātāja iesniegtajās nodokļu deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība VID rīcībā esošajai informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros nodokļu maksātājam tiek dota iespēja pašam labot VID konstatētās neatbilstības, bet, ja tas netiek darīts, tad tiek pieņemts lēmums, nosakot nodokļu maksātājam budžetā iemaksājamo nodokļa summu un nokavējuma naudu. Datu atbilstības pārbaužu rezultātā netiek aprēķināta soda nauda. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju datu atbilstības pārbaužu procesa ietvaros 2019. gada 1. pusgadā nodokļu maksātājiem ir nosūtīti 98 paziņojumi ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt VID deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Pēc paziņojuma saņemšanas 62 nodokļu maksātāji paši novērsa konstatētās neatbilstības un iesniedza precizētas PVN deklarācijas, palielinot PVN summu 138,8 tūkst. EUR apmērā. Gadījumos, kad nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā neiesniedza deklarācijas precizējumu, konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu vai, izvērtējot iesniegto paskaidrojumu, secināts, ka tas nepamato un neizskaidro neatbilstības,...

Iekšējā kontrole sabiedrībā ir process, kas vērsts uz sabiedrības mērķu sasniegšanu. Iekšējā kontrole ir instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāvērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt uzņēmuma riskus, draudus, vājās un stiprās puses un rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Iekšējā kontrole ir process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) iekšējo kontroli definē šādi: Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot korupcijas un interešu konflikta riskus. Korupcijas risks ir varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (mantiskā izteiksmē vai sagraujot reputāciju) sabiedrībai. Iekšējās kontroles sistēma ir risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura...

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Tad netiktu radīti arī papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus. "Ja neapliekamais minimums tiktu celts jau no nākamā gada, tad tas nedrīkst notikt uz nodokļu celšanas rēķina, bet valdībai un ministrijām jāmeklē zaudētie ieņēmumi savos budžetos," saka A.Rostovskis. Jau stājoties amatos ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka 2020. gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus sistēma saglabāsies nemainīga. LTRK gatava ar savu kompetenci...