GRĀMATVEDĪBA

Viena no svarīgākajam iekšējām kontrolēm un slēgšanas procedūrām daudzās kompānijās ir krājumu inventarizācija. Arī revidentiem krājumu inventarizācijas apmeklēšana ir ļoti būtisks revīzijas posms, kas ļauj pārliecināties par krājumu esamību un stāvokli dabā. Tādēļ arī savas auditores karjeras pirmajos gados ievērojamu laiku pavadīju, piedaloties krājumu skaitīšanā klientu noliktavās, veikalos, ražotnēs, kūdras laukos, naftas cisternu novietnēs un citās eksotiskās vietās. Šo gadu laikā gan es, gan mani kolēģi esam novērojuši ļoti dažādu inventarizācijas veikšanas praksi, un ir izveidojies diezgan labs priekšstats par to, kādam šim procesam ir jābūt. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim inventarizācijas procesu tā, kā to redz revidenti, un sniegšu ieskatu gan par tipiskākajam kļūdām, kas tiek pieļautas, skaitot krājumus vai citus aktīvus, gan par šā procesa labo praksi. Inventarizācija – ne tikai likumdošanas prasība, bet arī iekšējā kontrole Atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās. Tomēr...

Neatkarība, konfidencialitāte un kvalitāte – tās ir prasības zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai, kas tika izvirzītas 1938. gadā pieņemtajā likumā «Par zvērinātiem revidentiem». Arī pieņemot 1993. gadā jaunu likumu, tika saglabātas šīs prasības, un kopš tā laika likums ir pārstrādāts piecas reizes un papildināts ar jaunām normām, kas risina katram laika periodam aktuālākos neatkarīgās revīzijas jautājumus. Arī likuma pēdējā – 2001. gada – versija grozīta jau 16 reizes, tostarp kopš 2017. gada mainīts likuma nosaukums uz Revīzijas pakalpojumu likumu. Patlaban Saeimas darba kārtībā ir iekļauti kārtējie Finanšu ministrijas rosinātie Revīzijas pakalpojuma likuma grozījumi, kas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skatījumā var apdraudēt vienu no profesionālās darbības stūrakmeņiem – zvērināta revidenta darbības konfidencialitāti. Par to, kas šai sakarā satrauc revidentus, žurnāla BILANCE oktobra numurā saruna ar Sandru Vilcāni, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju. Publicējam fragmentu no Sandras Vilcānes intervijā paustā: Ja tiks pieņemti šie likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Tajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem (turpmāk ‑ sabiedrības) skaidrots, kā finanšu pārskatos atspoguļojama grāmatvedības politikas maiņa, kļūdu labojumi un grāmatvedības aplēšu izmaiņas. Ja sabiedrībā pārskata gada laikā mainīta grāmatvedības politika, iepriekšējo gadu finanšu pārskatos atklātas kļūdas vai mainītas grāmatvedības aplēses, gada pārskati nesniedz to lietotājiem patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem ilgākā laika periodā, tātad tā gada finanšu pārskatā, kad labota iepriekšējo gadu kļūda, mainīta grāmatvedības politika vai aplēses, sabiedrībai jāsniedz detalizēta informācija par veiktajiem labojumiem, norāda VID Tā kā gada pārskati nav ne nodokļu deklarācijas, ne informatīvās deklarācijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem drīkst precizēt triju gadu laikā pēc noteiktā maksāšanas termiņa, nav pieļaujama apstiprinātu un publiskotu gada pārskatu labošana un precizētu gada pārskatu iesniegšana VID. Sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla...

Tuvojoties gada nogalei, daudzus ārpakalpojumu grāmatvežus interesē, kas jauns saistībā ar plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Kopš vasaras, kad starpministriju saskaņošanai tika izsludināts grozījumu likumā "Par grāmatvedību" projekts, tas pagaidām vēl līdz izskatīšanai valdības sēdē un Saeimas kabinetiem nav nonācis. Tomēr pēc likumprojekta rosinātāja - Finanšu ministrijas - publiski sniegtajiem skaidrojumiem, paredzams, ka grozījumi varētu stāties spēkā jau no 2020. gada janvāra. Tāpēc atgādinām par būtiskāko, ko grāmatvežu licencēšanas sakarā ievieš saskaņošanai izsludinātais likumprojekts. Jāņem vērā, ka likumprojektā noteiktais regulējums vēl pieņemšanas gaitā varētu mainīties, tāpēc turpmāk minēto jāuzskata par provizorisku informāciju. Portālā arī turpmāk informēsim par tālāko likumprojekta virzību. Vai uzņēmējiem obligāti būs ārpakalpojumā jāpiesaista licencēts grāmatvedis? Jā, jo, kā paredz likumprojekts, tiek ierobežotas personas tiesības rīkoties ar savu uzņēmumu, proti, uzņēmuma grāmatvedības vešanu pēc tās ieskatiem, uzticot grāmatvedības veikšanu tās brīvi izraudzītam pilnvarniekam. Paredzēts, ka persona šīm darbībām varēs pilnvarot tikai likumprojektā noteiktajā kartībā reģistrētu (licenci saņēmušu) pakalpojumu sniedzēju. Likumprojekts...

Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas izstrādāts MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi) grozījumu projekts. Jāteic, ka šo noteikumu normas tiešām sen nav aktualizētas. Neskatoties uz to, ka grozījumu teksts nav liels (tikai pieci punkti), tas būtiski un patīkami pārsteigs personas, kuras tiek nosūtītas gan komandējumos, gan darba braucienos. Atliek vien gaidīt, kad grozījumi gūs tiesisko apstiprinājumu un tiks noteikts to spēkā stāšanas datums. Dienas nauda un papildu izdevumi darba specifikas dēļ Atgādināšu, ka noteikumos ir minēti divi atlīdzināmo izdevumu termini: dienas nauda, ja persona nosūtīta komandējumā, un papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā. Neskatoties uz to, ka ik gadu ir inflācija, dienas naudas norma netika precizēta, proti, tā bijusi 4 lati dienā, ja komandējums notika Latvijā. Vienīgā atšķirība saistīta ar pāreju uz eiro 2014. gadā, kad norma tika pārrēķināta un, noapaļojot apstiprināta 6 eiro apmērā. Minētā noapaļošana deva dienas naudai pieaugumu ≈...

Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles pasākumu klāstā ietilpst arī tāda metode kā novērošana. Tā ir pārbaude, kuras laikā nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības. "Novērošana nozīmē to, ka nodokļu administrācijas darbinieki (divi, trīs, pieci - atkarībā no uzņēmuma apjoma) ierodas uzņēmumā, par kuru mums radušās aizdomas, ka tur darījumi nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek, un pavada tur vienu, divas vai vairāk dienas, atkarībā no tā, kāds ir mūsu mērķis," atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms dažiem gadiem VID šādas novērošanas pasākumus tika veicis Rīgas un Pierīgas restorānos. Novērošanas rezultātā ticis secināts, ka laikā, kamēr VID darbinieki atradušies uz vietas, nez kāpēc krietni pieaudzis gan restorānu apgrozījums, gan ieņemtās skaidras naudas apjoms, kā arī bijis redzams, ka ar esošo darbinieku skaitu uzņēmums nespēj nodrošināt savus pakalpojumus. "Tas liecina par to, ka...

Ministru kabinets (MK) 1. oktobrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un mazinātu risku tikt iesaistītiem krāpnieciskajos darījumos, likumprojekts paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošu informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris. Tā rezultātā nodokļu maksātājs varēs pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku, kā arī atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā. Tāpat ar likumprojektu paredzēts pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kas faktiski īsteno valdes funkcijas. Šāds regulējums izstrādāts, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, kad faktiski juridiskās personas darbību nodrošina...

Uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana ir viens no nepatīkamākajiem pasākumiem, ar ko var saskarties nodokļu maksātājs, atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Parasti nodokļu maksātājam tiek nosūtīts brīdinājums, ka tam draud saimnieciskās darbības apturēšana. Tas var notikt gadījumos, ja: tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodokļu maksātājs nesadarbojas, nesniedz dokumentus, nereaģē uz VID prasībām nodokļu maksātājs bijis izslēgts no PVN maksātāju reģistra un nav novērsti pārkāpumi, kas tam bija par pamatu notikusi iejaukšanās kases aparātos un kases sistēmās darbiniekiem tiek izmaksātas "aplokšņu algas" nodarbināts vairāk par vienu personu, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums Dažas situācijas tiek vērtētas kā vēl smagāki pārkāpumi, un šajos gadījumos VID uzņēmuma darbību var apturēt arī bez brīdinājuma: uzņēmums nodarbina darbiniekus bez darba līguma un šādu personu īpatsvars darbinieku kolektīvā sasniedz 50% vai vairāk (bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā nodarbinātajām) vienlaicīgi konstatē normatīvajos aktos noteiktos pārkāpumus un apstākļus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu pašnodarbinātajai personai, kuras grāmatvedība tiek uzskaitīta pēc vienkāršās ieraksta sistēmas. Iesniedzējs norāda, ka ir zvērināts notārs un sniedz dažādus notariālus pakalpojumus, tostarp iekasē no klientiem naudu par notāra pakalpojumiem, kā arī tiek iekasēta valsts un kancelejas nodevas, kas domātas Zemesgrāmatai. Uzziņas iesniedzējs vaicā: 1. Vai ir pareizi iekasētās valsts nodevas un kancelejas nodevas uzskaitīt ailē “Cits neapliekamais ienākums” un attiecīgi samaksātās nodevas Valsts kasei – ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”? 2. Vai uzskaitot iekasēto nodevu “Saimnieciskās darbības ieņēmumos” iesniedzējs nepamatoti palielinās ienākumus? Savukārt samaksāto nodevu Valsts kasei, uzskaitot “Saimnieciskās darbības izdevumos”, no 2018. gada drīkst atskaitīt tikai 80%, kas nebūtu loģiski šai starpniecībai? Sniedzot uzziņu, VID norāda, ka kārtību, kādā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 eiro, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību,...

Turpinot Savienības Muitas kodeksa prasību piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu ieviešanu, ar 2019.gada 1.oktobri muitas klientiem ir pieejamas jaunās Eiropas Komisijas centralizēti izstrādātās muitas informācijas sistēmas, kas paredzētas uzņēmēju un muitas iestāžu savstarpējai komunikācijai elektroniskā veidā saistībā ar atzītā uzņēmēja atļauju un saistošo izziņu par tarifu. Lai pieteiktos atzītā uzņēmēja (AEO) atļaujas saņemšanai, ar šī gada 1.oktobri muitas klientiem ir jāizmanto eAEO – Eiropas Komisijas Atzītā uzņēmēja sistēma (eAEO – EU Trader Portal). Visa informācijas apmaiņa saistībā ar AEO pieteikumu pārvaldību (pieteikumu grozīšana un atsaukšana, papildu ziņu pieprasīšana, tiesības tikt uzklausītam, apspriedes starp dalībvalstu muitas iestādēm) turpmāk tiks veikta minētajā sistēmā. Tāpat Atzītā uzņēmēja sistēmā uzņēmēji saņems informāciju par izsniegto atļauju. Savukārt, lai pieteiktos saistošās izziņas par tarifu (SIT) saņemšanai, muitas klientiem turpmāk jāizmanto eBTI – Eiropas Saistošo izziņu par tarifu sistēma (eBTI -EU Trader Portal). Piekļuve minētajām sistēmām, līdzīgi kā VID informācijas sistēmām un Eiropas Komisijas Muitas lēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu saistībā ar grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu un Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām. Uzziņas iesniedzējs vaicā, vai informācija par autostāvvietas pakalpojumu un tā samaksu, tostarp autostāvvietas izmantošanas fakta fotofiksācijas attēlus, automobiļa īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. pantam ir jāuzglabā piecus gadus? VID uzziņā skaidro, ka, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus sistemātiski sakārto un saglabā uzņēmuma arhīvā. Glabāšanas laiks inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem ir 10 gadi. Savukārt pārējiem attaisnojuma dokumentiem – līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 4. punktu viens no nodokļu maksātāja vispārīgiem pienākumiem ir nodokļu aprēķinu pareizības...

Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. Šajā rakstā par to, kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Turpmāk aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību. Ir uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši operatīvo darbību, jo tiem nav aktīvu, nav darbinieku un netiek veikti saimnieciskie darījumi, tomēr turpina sniegt likumā noteiktās atskaites, bet darbības pārtraukšanas faktu valsts iestādēm nepaziņo. 2014. gadā stājās spēkā Komerclikuma regulējums[1] par komersanta tiesībām, pamatojoties uz savu lēmumu, apturēt saimniecisko darbību uz laiku līdz trīs gadiem, par ko veicams atbilstošs ieraksts komercreģistrā. Jāpiebilst, ka arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) ir noteikts nodokļa maksātāja pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par pieņemto...

Bilances Akadēmija piedāvā video ierakstā noskatīties Mg.oec., Mg. paed. Annas Mednes, Biznesa augstskolas Turība Finanšu un grāmatvedības programmas direktores un lektores vadīto semināru "Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs", kas klātienē notika šā gada 18. septembrī. Videoieraksts sastāv no 6 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Semināru ieraksti – tā ir iespēja noskatīties interesējošo semināru sev ērtā laikā un vietā! Atšķirībā no studijā speciāli veidotiem un montētiem video-semināriem, šis ir dzīvs ieraksts no reāli notikuša semināra, kas nozīmē, ka Jums ir iespēja dzirdēt arī dalībnieku uzdotos jautājumus un lektora sniegtās atbildes uz tiem. Saņemsiet arī lektora sagatavotos izdales materiālus. Lai noskatītos pilnu videoierakstu, nepieciešams iegādāties piekļuves saiti un jāautorizējas. Cena žurnālu abonentiem €39 + PVN, pārējiem €49 + PVN. Semināra demo ierakstu var noskatīties un pilnu piekļuvi iegādāties šeit.  Par iegādes jautājumiem lūdzu sazinieties ar Klientu servisu pa tālruni 67606110 vai...

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, no 20121. gada paredzēts visus VID adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tai skaitā gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). To paredz Ministru kabinets (MK) 24. septembrī apstiprinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām" projekts, kas vēl būs jāskata Saeimā. Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta viedā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Ņemot vērā, ka VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažādus pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus VID adresētos iesniegumus par nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu iesniegs tikai, izmantojot EDS, ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība. Lai persona, kas nav reģistrēta kā EDS lietotāja, varētu iesniegt iesniegumu, tai pirms būs nepieciešams...

2019. gada pirmajā pusgadā saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ir apturējusi 244 gadījumos, t.sk.: 218 gadījumos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas; 26 gadījumos par nenovērstajiem pārkāpumiem. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgti 187 nodokļu maksātāji. Nodokļu kontroles pārvalde, veicot tīmekļa vietņu izvērtēšanu, 40 nodokļu maksātājiem saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir nosūtījusi brīdinājumus par domēna vārda atslēgšanu, no tiem 30 nodokļu maksātāji ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.4 pantu 2019.gada 1.pusgadā ir pieņemti 16 lēmumi par domēna vārda atslēgšanu. Nodokļu maksātājam novēršot konstatētos pārkāpumus, ir pieņemti 13 lēmumi par domēna vārda atjaunošanu. Princips “Konsultē vispirms” Lai īstenotu brīvprātīgu nodokļu nomaksas līmeņa paaugstināšanu un normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, principa “Konsultē vispirms” ietvaros nodokļu kontroles pasākumu laikā, konstatējot pārkāpumus, pārbaužu veicēji informē nodokļu maksātājus par konstatētajiem...