GRĀMATVEDĪBA

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi skaidrojošo informāciju par (turpmāk – PLG) noskaidrošanu un pārliecināšanos par noskaidrotā PLG atbilstību, ņemot vērā uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un no likuma subjektiem saņemtos jautājumus. Izmantojot skaidrojošo informāciju, ir būtiski, ka tā tiek piemērota, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, un to nevar piemērot visiem gadījumiem vienādi bez izvērtējuma, jo situācijās ar dažādiem riskiem izmantojamie risinājumi var būt atšķirīgi. PLG noskaidrošanā ir būtiski piemērot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, kuras ietvaros iekšējos normatīvajos aktos ir jāiestrādā detalizētas prasības PLG identifikācijai un atbilstības pārbaudei. Tādējādi tiek novērsta iespējamība, ka, piemēram, aiz sarežģītas īpašumtiesību un pārvaldības struktūras tiek slēpts PLG un formālais PLG darbojas trešās personas interesēs vai kontrolē. Vienlaikus iekšējos normatīvajos aktos ir jānosaka pazīmes, kas liecina, ka PLG darbojas trešās personas labā, uz kuru pamata tiek uzsākta klienta padziļinātā izpēte. Balstoties uz uzraudzības ietvaros apkopoto informāciju un lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību attiecībā uz PLG...

Novērtējot to atbildīgo darbu, kādu grāmatvedis veic ikdienā, un apzinoties, ka no viņa precizitātes, zināšanām un erudīcijas lielā mērā ir atkarīga uzņēmuma vai iestādes finanšu sakārtotība un veiksmīga turpmākā attīstība, žurnāls BILANCE jau astoto gadu aicina pieteikt spējīgākos grāmatvedības speciālistus godpilnajai nominācijai Gada grāmatvedis 2019, kā arī speciālbalvai Par mūža ieguldījumu grāmatvedībā. Gaidīsim Jūsu pieteikuma anketas līdz 15. novembrim! PIETEIKUMU ANKETU AIZPILDĪT ŠEIT Atgādinām, ka kandidātu godpilnajam titulam var izvirzīt jebkurš: uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājs, kolēģi, sadarbības partneri, kā arī grāmatvedis nominācijai var pieteikties pats. Tāpat var pieteikt iepriekšējos gados nominācijai pieteiktos grāmatvežus. Balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija notiks 29. novembrī žurnāla Bilance gadskārtējā konferencē „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, kas šogad tiek rīkota Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. PIETEIKTIES KONFERENCES APMEKLĒJUMAM Atgādinām, ka balvu “Gada grāmatvedis” 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Fragments no intervijas ar viņu lasāms šeit. Savukārt balvu “Par mūža...

Praksē pastāv vispārējā izpratne par to, ka reorganizācijas ietvaros notiek tiesību un saistību jeb neto aktīvu nodošana. Tā tas ir arī saskaņā ar Padomes 2009. gada 19. oktobra direktīvā 2009/133/EK (turpmāk - Apvienošanās direktīva) noteiktajām apvienošanas un sadalīšanas definīcijām, kas ar dažām neprecizitātēm ir ieviestas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UINL). Detalizēta reorganizācijas ieviešanas kārtība ir noteikta Komerclikumā (turpmāk – KCL). Tomēr tā neskaidrais un pretrunīgais regulējums attiecībā uz tiesību un saistību nodošanu praksē nereti rezultējas neprecīzi sastādītos reorganizācijas līgumos vai lēmumos (turpmāk – līgums), kas savukārt mēdz novest pie jautājumiem un pārpratumiem par to, kas tieši tiek nodots reorganizācijas ietvaros, kurā brīdī pāriet tiesības un saistības, kādas ir iespējas variēt ar tiesību un saistību nodošanas datumiem sabiedrību grāmatvedībās, kā tas korelē ar regulējumu attiecībā uz nodokļu neitralitāti u.tml. jautājumiem. Proti, KCL C daļas (Komercsabiedrību reorganizācija) pantos vietām tiek lietota atsauce uz terminu „manta”, vietām uz tiesībām un saistībām, vietām uz...

Vēršam uzmanību, ka kopš 1. novembra tiešsaistē pieejama informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) politiski nozīmīgu personu datubāzes (https://www6.vid.gov.lv/PNP). To paredz Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību”, kas stājās spēkā 1. novembrī. Ar politiski nozīmīgu personu datubāzi tiek saprasti VID rīcībā esošie dati no VID informācijas sistēmām, kas uzkrāj informāciju par konkrētas personas ieņemto politiski nozīmīgo amatu un citas personas saikni ar šo personu. Tā kā valsts mērogā tiek pastiprināta cīņa ar korupciju un ar to saistītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tādējādi arī tika stiprināta tiesiskā kārtība. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, kuru vidū ir arī ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu konsultanti u.c., informāciju par politiski nozīmīgām personām var iegūt, izmantojot tiešsaistes IT risinājumus, tādējādi samazinot administratīvo slogu, kas ir saistīts ar politiski nozīmīgu...

Atgādinām, ka 2019. gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas. Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildus analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Arī šie noteikumi stāsies spēkā no 2019. gada 17. decembra. Līdzšinējā praksē secināts, ka neskaidrības NILLTPFN likuma subjektu starpā par aizdomīga un neparasta darījuma nošķiršanu neveicināja iesniegto ziņojumu kvalitāti, un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) vairāk tika ziņots par neparastiem darījumiem, nevis par aizdomīgiem darījumiem. Tas noveda pie neefektīvas resursu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu materiālu, kurā informē, ka 2019.gada 17.oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas stājās spēkā 2019.gada 6.novembrī. Likumā “Par grāmatvedību” veikti grozījumi, papildinot to ar normām, kas nosaka administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā. Grozījumi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojumu Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, kas noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, izvērtēt visus to kompetencē esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvos pārkāpumus un, aktualizējot tos atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, iekļaut nozares atbilstošajos likumos. Grozījumu mērķis ir panākt, lai uzņēmumos tiktu ievērotas un izpildītas grāmatvedības jomu regulējošās normatīvajos aktos noteiktās prasības. Saskaņā ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas plānu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 155.1, 155.2 un 166.6 pantā minētie administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ietverti likumā “Par grāmatvedību”. Likums “Par grāmatvedību” papildināts ar VI nodaļu, kas nosaka attiecīgajam...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu pirmā viļņa grāmatvežiem atkal rūp to darbības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, jo tas būs viens no licencēšanas pamatnoteikumiem. Starptautisko standartu prasība Var rasties priekšstats, ka grāmatvežu licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums nefinanšu sektorā, ko Ministru kabinets uzsāka šā gada sākumā, un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežu, licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendācijās, kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. FATF rekomendācijas un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 nosaka valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu. Licencēšanas primārais mērķis...

Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus. Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem. Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā. Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori,...

Nodokļu audits ir viens no dārgākajiem un ilgākajiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem, turklāt no visiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem tieši audits var beigties ar vissmagākajām sekām nodokļu maksātājam - par auditu "skarbāks" ir tikai kriminālprocess. Nodokļu auditā pārliecinās par nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību noteiktā laika periodā, tāpat varot vērtēt arī tikai konkrētus darījumus, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. "Lai pavisam "nenogalinātu" nodokļu maksātāju ar uzrēķinu, mēs esam saīsinājuši auditējamo periodu. Vienlaikus mēs aicinām nodokļu maksātāju pārskatīt savu uzvedību arī audita veikšanas brīdī, "reālajā laikā"," skaidro Ādmine. Pirms audita Uzņēmumi tiek atlasīti auditiem, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju. Tie tiek brīdināti par audita veikšanu vismaz 10 dienas pirms tā sākuma (izņemot PVN pārmaksas gadījumus vai tad, ja ir informācija par izvairīšanos no audita). Uzņēmums ir tiesīgs līdz audita sākumam precizēt savas iesniegtās deklarācijas - ja riski tiek novērsti, var tikt pieņemts lēmums par audita izbeigšanu....

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAL. Kas ir EBITDAL? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAL? Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām un neparedzētiem (ārkārtas) zaudējumiem jeb EBITDAL (Earnings before interest, taxes, depreciation, amortization, and special losses (EBITDAL)) ir vēl viens uzņēmuma darbības rādītājs, ko var izmantot finanšu analītiķi, lai salīdzinātu uzņēmumus ar dažādām procentu, nodokļu, pamatlīdzekļu nolietojuma, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. Peļņas rādītāji, kurus var izmantot, lai aprēķinātu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu finanšu rādītājus, ir šādi: EBIT— peļņa pirms procentiem un nodokļiem. EBITAE— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas un ārkārtas posteņiem. 3. EBITD— peļņa pirms procentiem, nodokļiem un pamatlīdzekļu nolietojuma. 4. EBITDA— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām un nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām. 5.EBITDAL— peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu...

Kontu plāns klasiski sastāv no iedalījuma bilances kontos un operāciju kontos. Salikto kontu korespondenci izmanto tad, ja saimniecisko darījumu iegrāmatošanai izmanto trīs vai vairāk kontus (parasti vismaz trīs konti jāizmanto tad, kad uzņēmums kļūst par PVN maksātāju). Grāmatveži bieži uzdodot jautājumu - kā pārbaudīt, ka saliktais konts ir izveidots pareizi? Biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne iesaka šādā situācijā zīmēt T veida kontus (T veida konts ir T veida tabula, kurā reģistrē uzņēmuma saimnieciskos darījumus, labajā pusē ierakstot kredīta apgrozījumu, bet kreisajā debeta apgrozījumu, augšpusē - sākuma atlikumu, apakšā - beigu atlikumu) jeb tā sauktās "lidmašīnas". "Tiklīdz mēs izveidojam saliktu grāmatojumu, piemēram, ja mums ir četri konti, tad jāzīmē "lidmašīnas". "Lidmašīnas" neļauj kļūdīties! T veida konti ļoti precīzi parāda, vai attiecīgais grāmatojums ir vai nav iespējams," saka A. Medne. "Atceroties grāmatvedības teoriju - bilances kontiem ir stingri noteikta uzbūve, kurā pusē palielinājums, kurā - samazinājums. Tāpat ir arī...

Viena no Valsts ieņēmumu dienesta piekoptajām nodokļu kontroles metodēm ir datu atbilstības pārbaude. "Datu atbilstības pārbaude ir "mazsāpīgs" nodokļu kontroles veids," stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Datu atbilstības pārbaudes pamatā ir nesakritības, ko VID konstatē, salīdzinot nodokļu maksātāja deklarācijas ar citu dienesta rīcībā esošo informāciju. "Datu atbilstības pārbaudes mēs veicam, pamatojoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju. Ja mūsu rīcība ir informācija, kas liecina par to, ka nodokļu maksātājam būtu jāmaksā vairāk nodokļu, nekā tas maksā, un mums šie dokumenti ir pietiekamā apjomā, mēs sagatavojam šo informāciju nodokļu maksātājam. Nodokļu maksātājam tiek piedāvāts novērst šo neatbilstību - pašam izlabojot nodokļu deklarācijas," informē S. Kārkliņa-Ādmine. Pēc VID paziņojuma saņemšanas nodokļu maksātājam ir 30 dienas laika, lai vai nu novērstu neatbilstību (izlabojot deklarāciju) vai argumentēti izskaidrotu, kāpēc neatbilstība radusies. Tam seko VID lēmums par datu atbilstības pārbaudes lietas izbeigšanu. Savukārt, ja nodokļu maksātājs nekādi nereaģē uz VID iesniegto informāciju,...

Saeima 24. oktobra sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu Statistikas likumā, kas noteic administratīvo atbildību par statistikas datiem, kas nepieciešami oficiālās statistikas nodrošināšanai vai pētnieciskam darbam. Grozījums stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. janvārī. Izmaiņas likumā noteic, ka par oficiālās statistikas nodrošināšanai nepieciešamo datu neiesniegšanu, ja pienākums iesniegt datus ir noteikts ārējā normatīvajā aktā, vai faktiskās cenas novērošanas neatļaušanu, vai patiesas un pilnīgas pamatinformācijas par cenām un tarifiem nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 2 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 6 līdz 140 naudas soda vienībām. (2) Par pētnieciskam darbam saņemtu netieši identificējamu datu izpaušanu trešajām personām vai izmantošanu pretēji mērķim, kādam šie dati ir pieprasīti un sniegti, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 2 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 6 līdz 140 naudas soda vienībām.

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem...