GRĀMATVEDĪBA

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Tad netiktu radīti arī papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus. "Ja neapliekamais minimums tiktu celts jau no nākamā gada, tad tas nedrīkst notikt uz nodokļu celšanas rēķina, bet valdībai un ministrijām jāmeklē zaudētie ieņēmumi savos budžetos," saka A.Rostovskis. Jau stājoties amatos ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka 2020. gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus sistēma saglabāsies nemainīga. LTRK gatava ar savu kompetenci...

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst patiesībai vai neatbilst. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai spētu atšķirt riskantākos nodokļu maksātājus no mazāk riskantiem, un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz riska analīzes secinājumiem. VID rīcībā ir ne tikai pašas iestādes dati (uzņēmumu deklarācijas un pārskati, reģistrācijas informācija, u.c.), bet arī plaša informācija no citām valsts iestādēm...

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN vairāku mērķu vaučeriem. PVN aprēķina brīdis Vairāku mērķu vaučera pārdošana nav PVN objekts, tas ir, vairāku mērķu vaučeriem PVN nepiemēro, kad tie maina īpašniekus. PVN tiem tiek piemērots tikai tad, kad notiek faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību. Ar PVN apliekamā vērtība Ar PVN apliekamā vērtība ir: atlīdzība par vairāku mērķu vaučeru, atskaitot PVN summu, vai naudas vērtība, kas norādīta vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu. Norādīšana PVN deklarācijā PVN, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu vaučeriem atsevišķām nestandarta situācijām. PVN rēķina izrakstīšana komisijas maksai (izplatīšanas pakalpojumam) par vaučera piegādi Komisijas maksa, ja tāda tiek iekasēta par vaučera piegādi, pēc ekonomiskās būtības ir atsevišķs pakalpojums, par ko izrakstāms atsevišķs PVN rēķins. Viena mērķa vaučera pārdošanas gadījumā atsevišķu rēķinu par komisijas maksas iekasēšanu var neizrakstīt, bet iekļaut to izrakstītajā PVN rēķinā par viena mērķa vaučera piegādi, norādot šo pakalpojumu atsevišķi. 12.piemērs SIA “A” augustā iegādājas vairāku mērķu vaučeru (dāvanu karti), par 50 euro (PVN rēķins netiek izrakstīts). SIA “A” septembrī tālāk pārdod šo vairāku mērķa vaučeru (dāvanu karti) galapatērētājam, piemērojot komisijas maksu 4,13 euro un no tās aprēķināto PVN 0,87, kopā 5 euro. SIA “A” par veikto vairāku mērķa vaučera piegādi PVN rēķinu neizraksta, savukārt par komisijas maksas iekasēšanu izraksta PVN rēķinu. SIA “A” vairāku mērķu vaučera (dāvanu kartes) pārdošanas darījumu PVN deklarācijā nenorāda. SIA “A” septembra PVN deklarācijā...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN viena mērķa vaučeriem. PVN aprēķina brīdis PVN maksātājs, kurš savā vārdā pārdod viena mērķa vaučeru, veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumu. PVN ir aprēķināms vaučera pārdošanas brīdī. Norādīšana PVN deklarācijā PVN norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir nodots kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana. Faktisko preču nodošanu vai faktisko pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret viena mērķa vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, neuzskata par patstāvīgu darījumu. 1.piemērs SIA “A” augustā pārdod viena mērķa vaučeru galapatērētājam par 100 euro, ieskaitot PVN (PVN rēķins tiek izrakstīts). Galapatērētājs viena mērķa vaučeru atprečo septembrī. SIA “A” augusta PVN deklarācijā norāda darījuma vērtību 82,64 euro un aprēķināto PVN 17,36 euro. Ja vaučeru pārdod cits komersants izdevēja...

Vaučers ir apmaiņas instruments, kuru pieņem atlīdzības vietā par precēm vai pakalpojumiem, un kurā (vai ar to saistītajos dokumentos) norāda šīs preces vai pakalpojumus vai potenciālo preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju identitāti. Izšķir vaučerus, kas paredzēti vienam mērķim un tos, kas paredzēti vairākiem mērķiem. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro būtiskākās atšķirības. Viena mērķa vaučeriem jau izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem. Vairāku mērķu vaučeriem izdošanas brīdī nav zināma neviena no viena mērķa vaučera pazīmēm. Viena mērķa vaučers · zināms pārdošanas režīms · zināma PVN likme · zināma prece/pakalpojums · zināms pārdevējs PVN piemēro, kad pārdod vaučeru Vairāku mērķu vaučers visi citi, kas nav viena mērķa vaučeri PVN piemēro, kad faktiski tiek pārdota prece vai sniegts pakalpojums Vaučera forma var būt gan elektroniska, gan fiziska. Svarīgi ir tā izmantošanas...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem””, ko izskatīja 13. augusta valdības sēdē. Grozījumi noteic, ka turpmāk vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Līdz ar to, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr.677 5.1 punktu, paredzot, ka paziņojuma rindā "Neapliekamais minimums" norāda saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta pirmo daļu taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto neapliekamo minimumu. Atgādinām, ka maksimālais gada neapliekamais minimums 2019. gadā ir 2760 eiro jeb 230 eiro mēnesī; gada apliekamais ienākums, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu ir 5280 eiro jeb 440 eiro mēnesī); gada apliekamais ienākums, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu 2019. gadā – 13 200 eiro jeb 1100 eiro mēnesī....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 9. jūlijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 324 „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”” (turpmāk –Noteikumi Nr.324), kas stājās spēkā 18. jūlijā. Noteikumi Nr. 324 pieņemti, lai: atvieglotu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nodrošinot darbību vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas regulējumam; atvieglotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Noteikumi Nr. 324 paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, līdz ar to samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumi Nr. 324 nosaka: gadījumus, kuros nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem; zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtības noteikšanas kārtību. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 324, ar kuriem papildināti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk...

Uz 8. augusta Valsts sekretāru sanāksmi ir pieteikts jauns Finanšu ministrijas izstrādāts tiesību aktu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"", kas paredz: papildināt MK noteikumus Nr.585 ar nosacījumu par elektronisko rēķinu sagatavošanu atbilstoši standartam; atjaunot 45.punktā iekļauto atsauci. Patlaban MK noteikumi Nr.585 nosaka grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības. Šo noteikumu 7.punkts noteic, ka uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, jāņem vērā, ka ar 2019.gada 18.aprīli ir mainījusies elektronisko rēķinu iesniegšanas kārtība publiskajā iepirkumā, salīdzinājumā ar līdz šim normatīvajos aktos noteikto, jo ir stājušies spēkā attiecīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. Pamatojoties uz minētajos likumos noteikto deleģējumu, ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde. No VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesie labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF riski. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus. Salīdzināšanai laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 000 eiro. Trešā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem piemēroti sodi, ir grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumu sniedzēji. Analizējot šos uzņēmumus, redzams, ka tie bijuši aktīvi saimnieciskās darbības veicēji un kā ārpakalpojuma sniedzēji par 2018.gadu sagatavojuši finanšu pārskatus 1016...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, kura mērķis ir palīdzēt darba devēja ziņojuma* aizpildīšanā, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu. VID norāda, ka darba devēja ziņojumā deklarē: 4.ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu; 5.ailē – no 4.ailes aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8.ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk arī – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātajiem darba ienākumiem. Tiek vērsta uzmanība, ka 8.ailei var nebūt aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili. Ja algu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli samaksā algas izmaksas dienā. Ja algu izmaksā skaidrā naudā, – nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Algas izmaksas datums ir mēneša pēdējā diena. Atvaļinājuma nauda un no tās aprēķinātās VSAOI jāsadala pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma nauda aprēķināta (4.un 5.aile). No atvaļinājuma naudas ieturēto IIN norāda tā mēneša...