GRĀMATVEDĪBA

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” anotācijā sniegti arī interesanti statistikas dati, kas sniedz priekšstatu par grāmatvedības nozari Latvijā. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29.augustu ir iesniegti 135 550 Uzņēmumu gada pārskati (turpmāk – UGP) par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši VID datiem par 2016. gadu ir iesniegti 139 059 UGP, no kuriem var secināt, ka: 50 179 jeb 36,1% uzņēmumos grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 491 jeb 44,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 27 389 jeb 19,7% uzņēmuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID, kā NILLTFN likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7 400 robežās (uz 2018.gada 31.decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvežu veicēji (~ 6000 juridiskas personas un...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" otrajā daļā iepazīstina ar to, kā noteikt dienas naudas summu Latvijā un ārzemēs (ēšanas, naktsmītņu un citas izmaksas). Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra 1. daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valdība 16. jūlijā pieņēmusi izmaiņas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Nodokļu maksātājiem, aizpildot pārskatu par priekšnodokļa un PVN summām, kas norādītas PVN deklarācijā par taksācijas periodu (PVN 1 pārskata I daļā, PVN 1 pārskata III daļā) bieži rodas neskaidrības par to, kā jānorāda informācija, ja attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem. Tādējādi, lai novērstu nepareizas interpretācijas iespējas, noteikumu projektā paredzēts papildināt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 23.1. un 31.1. apakšpunktu ar otro teikumu, nosakot, ka situācijās, kad attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem (piemēram, darījums ar īpašu PVN piemērošanas režīmu par 10 euro bez PVN un darījums vispārīgajā PVN piemērošanas režīmā par 145 eiro bez PVN), tad katrs darījums ir jānorāda atsevišķi, ievērojot to, ka kopējā darījuma vērtība bez PVN ir 150 eiro vai vairāk (noteikumu projekta 5. un 7. punkts,...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstu guva vairāki Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie priekšlikumi. Tie vērsti uz to iedzīvotāju pasargāšanu, kas ikdienā neizmanto elektronisko saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet tādēļ, paši to nezinot, var nonākt sodāmo lomā. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS). VID ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem, tajā skaitā papīra formā uz personas deklarēto dzīvesvietu. LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājiem – juridiskai personai vai fiziskai personai, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības...

Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"". Ar tiem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas transfertcenu regulējums - galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskajā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Transfertcenu regulējums uzliek par pienākumu uzņēmumiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, noteikt tirgus cenai atbilstošu darījuma cenu. Tādējādi valsts budžets tiek aizsargāts no situācijas, kad starptautiskās uzņēmumu grupas, manipulējot ar darījumu cenu, peļņu novirza uz valstīm vai teritorijām, kurās ir mazāks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) slogs. Nodokļu maksātājiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, darījumu cena jānosaka atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai metodoloģijai, tajā skaitā veicot funkcionālo analīzi, piemērojot transfertcenu metodi un salīdzinot attiecīgo gadījumu ar salīdzināmiem darījumiem, kādus savā starpā veic neatkarīgi uzņēmumi. Turklāt...

Jūnija vidū stājies spēkā jauns Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss. Tas nomaina līdzšinējo, 2016. gadā pieņemto kodeksu, un, lai gan ētikas pamatprincipi nav mainījušies, tomēr būtiski mainītas praktiskās nostādnes, kā nodrošināt šo pamatprincipu ievērošanu. Viena no ētikas kodeksa sadaļām, kas jaunajā redakcijā pārskatīta un papildināta, ir saistīta ar grāmatvežu spēju turēties pretī spiedienam, kas liktu pārkāpt "fundamentālos grāmatvedības principus". Kodekss uzsver, ka profesionāls grāmatvedis nedrīkst nedz pakļauties šādam spiedienam (kas var nākt gan no priekšniecības puses, gan klientiem/tirgotājiem, gan arī iekšējiem vai ārējiem mērķiem un sagaidāmā rezultāta), nedz arī pats izdarīt tādu uz citiem. Kodeksā arī sniegti iespējamā spiediena piemēri. Lielākā daļa no tiem saistīti ar dažādu datu sagrozīšanu, nepareizu vai nepilnīgu atspoguļošanu - piemēram, maldinoši finanšu rezultāti, lai apmierinātu investoru vai aizdevēju gaidas; nostrādāto darba stundu apjoma mākslīga samazināšana; ienākumu nepareiza uzrādīšana; tādu izdevumu apstiprināšana, kas nav leģitīmi uzņēmējdarbības izdevumi; iekšējā audita ziņojuma rezultātu slēpšana, u.c. Tāpat grāmatvedis nedrīkst pakļauties spiedienam...

Valdība 2. jūlijā pārizdevusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" , kas regulē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un nosaka neparastu darījumu pazīmes. Ar to spēkā stāšanos tiks atcelti MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai Finanšu izlūkošanas dienests saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus un pamatotāku likuma subjektu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un samazinātu nepamatotu ziņojumu skaitu. Ar jaunajiem noteikumiem ziņošanas subjektiem, tai skaitā arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, uzlikts pienākums rūpīgāk izvērtēt darījuma iespējamo noziedzīgumu un ziņošanas gadījumā sniegt pamatojumu aizdomām. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim šādu formālu ziņojumu skaits ir bijis liels, Finanšu izlūkošanas dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema. Ziņojumā par aizdomīgu darījumu ir jāiekļauj pamatojums aizdomām...

Finanšu izlūkošanas dienests noteicis sasaistes starp aizdomīgām klientu darbībām (t.sk. konkrētiem likumpārkāpumiem) un iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šīs sasaistes var noderēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kuru vidū ir arī ārpakalpojumu grāmatveži, gatavojot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kurus, saskaņā ar Ministru Kabineta (MK) 2. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem, turpmāk nāksies pamatot. Noteiktās sasaistes publicētas no jauna pieņemto MK noteikumu “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktās sasaistes starp iespējamiem aizdomīgiem darījumiem ar sekojošiem aktuāliem noziedzīgu nodarījumu veidiem: izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 218. pants)– uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos; krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 1771., 193., 1931. pants)...

Kontekstā ar izmaiņām noteikumos par aizdomīga darījuma kritērijiem un ziņošanas kārtību, izstrādātas un Finanšu izlūkošanas dienests likuma subjektiem jau nosūtījis metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem. Noteikumu projekta anotācijā kā piemērs minētas šādas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas: 1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi; 2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība; 3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos; 4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā); 5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām; 6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti...

Līdz ar Čeku loterijas startu šī gada 1.jūlijā sācies jauns posms Latvijas tautsaimniecībā un nodokļu nomaksas vēsturē, tā Čeku loterijas atklāšanas pasākumā norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Čeku loterija no 1.jūlija ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļaus piedalīties vērtīgu balvu izlozē un vienlaikus kalpos par instrumentu godīgas nodokļu nomaksas prakses veicināšanai. “Šis process atstās pozitīvu ietekmi arī uz Valsts ieņēmumu dienesta darbu, jo caur Čeku loteriju mēs iegūsim nepastarpinātu informāciju par to, kādi čeki un no kādām iekārtām tiks izsniegti. Tas nozīmē mazāk administratīvā darba mums un to, ka uzņēmēji mazāk izjutīs mūsu klātbūtni. Protams, konstatējot nesakritības, VID rīkosies,” skaidroja Ieva Jaunzeme. “Čeku loterijas būtība ir cilvēku attieksmes maiņas jautājums – tas nozīmē dot čeku, prasīt čeku un veicināt godīgu nodokļu nomaksu. Īpašs gandarījums ir par Saeimā panākto vienošanos par to, ka loterijā var piedalīties arī bērni, tādējādi jau no mazotnes veicinot izpratni par ieguvumiem, ko rada godīga...

Finanšu ministrija informē, ka, atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada janvārī-maijā konsolidētajā kopbudžetā veidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī (507 miljoni eiro). Tostarp pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro. Tas ir par 61 miljonu eiro vairāk kā pērn piecos mēnešos. Savukārt valsts speciālā budžeta pārpalikums (98,8 miljoni eiro), pateicoties augstākiem sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem, bija par 82 miljoniem eiro lielāks. Valsts pamatbudžetā, lai arī veidojies ievērojams pārpalikums (246,2 miljoni eiro), tā apmērs bija par 138,9 miljoniem eiro zemāks kā 2018. gada janvārī-maijā, ko ietekmēja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājums, gan arī transfertu pieaugums uz pašvaldībām. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 827,1 miljonu eiro, kas bija par 308,6 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 172,9 miljoniem eiro jeb 31,7% salīdzinājumā...

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pirmdien, 17.jūnijā, tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Tikšanās laikā tika apspriestas tēmas, kas ikdienā skar uzņēmējus, uzsverot nepieciešamību veicināt labprātīgu nodokļu samaksu, kā arī iespējami efektīvāku ēnu ekonomikas samazināšanu. Abas puses bija vienisprātis, ka VID jābūt pretimnākošam godprātīgi strādājošajiem uzņēmējiem, konsultējot viņus un palīdzot attīstīt viņu darbību, tajā pašā laikā aktīvi vēršoties pret nemaksātājiem un dažādu shēmu īstenotājiem. “VID ir jābūt uz sadarbību vērstam dienestam, kas sniedz palīdzīgu roku uzņēmumiem, kuri godprātīgi strādā un maksā nodokļus pat, ja tie nonākuši īslaicīgās grūtībās. Fokusam jābūt uz prevenciju, nevis sodīšanu. Taču pret ilglaicīgiem nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem nedrīkst būt nekādas atlaides,” akcentēja R. Nemiro. Savukārt I. Jaunzeme pauda, ka, atbilstoši “Konsultē vispirms” vadlīnijām, VID savā darbībā veicina nodokļu maksātāju brīvprātīgu normatīvo aktu prasību ievērošanu, kas balstās uz savstarpējo sadarbību starp VID un klientu. Šajās vadlīnijās cita starpā ir noteikts, ka gadījumos, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā rīcībā esošā informācija liecina par to, ka ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši. Tiem iedzīvotājiem, kuriem nodokļu reformas rezultātā radusies nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, un tāpēc ir pienākums obligāti iesniegt deklarāciju, VID ir izsūtījis 82 833 uzaicinājuma vēstules gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā. VID aicina ikvienu iedzīvotāju ieskatīties savā EDS kontā vai arī pasta kastītē, lai pārliecinātos, vai nav saņemta uzaicinājuma vēstule. Ja tāda ir saņemta, tad nekavēties un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu elektroniski, VID EDS, vai klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem tiek noteikts cits nodokļa piemaksas termiņš....

Ne tikai grāmatvežiem mūsdienās nepieciešams intensīvi apgūt jaunas zināšanas, lai spētu tikt līdzi “laika gara” diktātam. Ne mazāk sarežģīti uzdevumi jārisina arī auditoriem, kuriem finanšu/grāmatvedības datu analīze ir tikai viens no darba virzieniem. Digitālais laikmets un tā radītie jaunie izaicinājumi iekšējo auditu jomā bija galvenā tematiskā ass, ap kuru “rotēja” 23. un 24. maijā Jūrmalā notikusī auditoru konference “Iztēlojies. Izpēti. Sasniedz”, kuru organizēja Latvijas Iekšējo auditoru institūts. Žurnāla "Bilance" jūnija numurā publicēts atskats uz šo konferenci. Pretrunīgie efektivitātes kritēriji Maciejs Pjolunovičs (Maciej Piołunowicz), Iekšējā audita departamenta vadītājs vienā no lielākajām Polijas bankām (BGK), iepazīstināja ar konceptu par “galvenajiem darbības efektivitātes rādītājiem” un to, kuri no tiem ir visvairāk piemēroti iekšējā audita novērtēšanas vajadzībām - citiem vārdiem, kā visprecīzāk novērtēt iekšējā audita efektivitāti? Galveno darbības efektivitātes radītāju noteikšana esot būtiska, lai saprastu, vai audita aktivitātes sasniedz nospraustos mērķus. Nosakot, kas būs iekšējā audita galvenie efektivitātes indikatori, ir svarīgi ņemt vērā, ka tie nepieciešami...