GRĀMATVEDĪBA

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem...

Revidentu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbību, kurā nepārtraukti ir jāmācās izprast uzņēmumus un domāt, redzot nākotnes vīziju, saistītu ar klienta saimniecisko darbību. Vērtējot revidenta profesijas attīstību pēdējo 15 līdz 20 gadu laikā Latvijā, viennozīmīgi var apgalvot, ka tā nepārtraukti attīstās un ir pieprasīta, kā arī augsti atalgota ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Līdz ar to ir aktuāli novērtēt, kāda ir revidenta nozīme uzņēmuma gada pārskata veidošanā un kādi faktori ietekmē un ir jāņem vērā revidenta profesijas pārstāvjiem šodien un tuvākajā nākotnē. Revīzija nozīmē paziņot investoriem vai citām ieinteresētajām personām par to, vai uzņēmuma dati sniedz “skaidru un patiesu” informāciju par organizācijas finanšu darbībām. Līdz ar to revidenti nodrošina stratēģiski svarīgu pakalpojuma sniegšanu, kas ļauj funkcionēt biznesa pasaulei, var palīdzēt identificēt un novērst krāpšanu un netaisnību, un palīdz saglabāt stabilu ekonomisko izaugsmi. Gada pārskats mūsdienās ir kļuvis par svarīgu publiski pieejamās uzņēmuma finanšu informācijas avotu plašam sabiedrības lokam. Līdz ar...

Saeima 17. oktobrī pieņēmusi izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", kas papildina likumu ar precīzi noteiktiem administratīvajiem naudas sodiem par grāmatvedības kārtošanas normatīvo aktu prasību neievērošanu. Šim nolūkam likumā ieviesta jauna nodaļa "Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā". Likumā noteiktie sodu apmēri (sakārtoti secībā, sākot ar bargākajiem sodiem) Pārkāpuma veids Sods Ekvivalents eiro* Par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, par gada pārskata, konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam brīdinājums vai līdz 400 naudas soda vienībām līdz 2000 Par attaisnojuma dokumentu par darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm noformēšanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu brīdinājums vai līdz 400 naudas soda vienībām līdz 2000 Par tādu preču piegādes vai pārvadājumu dokumentu noformēšanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu, kuri attiecas uz darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm brīdinājums vai līdz 400 naudas soda vienībām līdz...

Viena no apjomīgākajām grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvdaļām ir grāmatvedības politika. "Jāatceras, ka nevar vilkt vienlīdzības zīmi starp grāmatvedības organizāciju un grāmatvedības politiku," brīdina Anna Medne, biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore. Grāmatvedības politikas saturu ietekmē gan grāmatvedības, gan nodokļu normatīvais regulējums, un pēdējos gados pieņemtās izmaiņas (jauni likumi, grozījumi) atsaukušās uz vairākām niansēm, ko svarīgi ņemt vērā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" definīcijā grāmatvedības politika ir attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi, piemēram: pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā. Pamatlīdzekļu novērtēšanā jāņem vērā būtiska jauna nianse - Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka, gadījumā, ja...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta 4.1 daļu nodokļu maksātāji drīkst lietot tikai tādas elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu apkalpošanu drīkst veikt apkalpojošais dienests, kuram ir veikta normatīvajos aktos noteiktā atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu izmantošanas mērķis ir nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanas un uzskaites nodrošināšana. Tādējādi nodokļu maksātājiem ir pienākums lietot tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kā norādījusi Finanšu ministrija, veicot pārbaudes, Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži konstatē, ka nodokļu maksātājs savā saimnieciskajā darbībā lieto normatīvajiem aktiem neatbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīci vai iekārtu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju 2019. gada janvārī - 56 %, bet 2019. gada maijā - 27 % nodokļu maksātāji vēl nebija nomainījuši elektroniskās ierīces un iekārtas. Ievērojot minēto,...

Grāmatvedības organizācijas dokumenti būtu jāizstrādā tā, lai persona, kas aizvieto grāmatvedi tā prombūtnes laikā, bez grūtībām varētu saprast, kas un kā ir jādara uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē, iesaka Anna Medne, biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore. Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" paredz vairākas pozīcijas, kas obligāti jāiekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentos. Proti, grāmatvedības organizācijas dokumentiem jānosaka kārtību, kādā uzņēmums: veic inventarizācijas; sniedz pārskatus par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Šo pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķinu termiņus; dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības; organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību; kārto grāmatvedības reģistrus; sagatavo gada pārskatu, kā arī...

Saeimai izskatīšanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", tajā iekļaujot nosacījumu, ka nodokļu maksātājam ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par brīdinājumā norādīto pārkāpumu novēršanu, jo ne visos gadījumos VID var pārbaudīt informācijas sistēmās, vai pārkāpums ir novērsts. Tā, piemēram, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu saimniecisko darbību aptur, ja nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu. Tātad, lai atjaunotu nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, VID ir jākonstatē: ka nodokļu maksātājs ir precizējis ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ka nodokļu maksātājs ir...

Mazāk zināma nodokļu kontroles metode, ko mēdz izmantot Valsts ieņēmumu dienests, ir apsekošana. "Tas ir pavisam "nesāpīgs" nodokļu kontroles pasākumu veids, jo mēs aizejam un apsekojam konkrēto uzņēmumu, lai noskaidrotu, kas tajā uz vietas notiek," stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Tiesa, apsekošana būs "nesāpīga" tikai godprātīgam uzņēmumam - negodīgam komersantam tā var beigties ar nopietnām sekām, pat kriminālprocesu. Apsekošanas laikā notiek ar saimniecisko darbību saistīto objektu apskate. "Piemēram, mēs vēlamies apskatīt, kas notiek būvobjektā, lai ievāktu informāciju," saka Ādmine. Tāpat apsekošanas laikā VID var novērtēt, vai nodokļu maksātāja rīcībā ir materiāltehniskie resursi un darbinieki, lai spētu veikt norādīto saimniecisko darbību. Papildus VID inspektori var pieprasīt uzrādīt dažādus grāmatvedības dokumentus, iegūt šo dokumentu kopijas. "Mēs salīdzinām, vai pārbaudāmā informācija atbilst faktiskajai situācijai," atklāj Ādmine. Iespējams, viena no nepatīkamākajām apsekošanas procedūrām ir iespējamā datu iegūšana no uzņēmuma datora, servera, specializētās ierīces. "Mums ir tiesības iegūt datus no dažādām...

Saskaņā ar NILLTFN likuma, kam kopš 29.06.2019. ir piešķirts jauns nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (likums), 31. panta otro daļu, ir izstrādāti MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", jo iepriekšējie MK noteikumi Nr. 674 (ar analoģisku saturu) ir zaudējuši spēku. Jaunie noteikumi stājās spēkā 10. jūlijā. Izstrādātais tiesiskais regulējums ietekmēs likuma subjektus, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, mākslas un vēstures priekšmetu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību...

Tām personām (nodokļu maksātājiem), kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (piemēram, nodokļu maksātāja struktūrvienības, fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas, pašnodarbinātie utt.), turpmāk varētu tikt izveidots atsevišķs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskots un uzturēts reģistrs, paredz Saeimā iesniegtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Plānots, ka, reģistrējot šādu nodokļu maksātāju, VID to ierakstīs datu bāzē jeb reģistrā, kurš būs publiski pieejams. Šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinātu personas–iesniedzēja paļāvību, ka ar ieraksta izdarīšanas brīdi tā var uzsākt savu saimniecisko darbību vai veikt darbību jaunajā režīmā (piemēram, kā samazinātās patentmaksas maksātājs). Tāpat šāds, publisks reģistrs varētu palīdzēt arī konkrētā nodokļu maksātāja darījumu partneriem labāk izvērtēt tā uzticamību - vienkārši un ērtā veidā pārliecinoties par konkrētās personas statusu un tiesībām veikt saimniecisko darbību. Gadījumos, ja VID atteiks reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos, tiktu saglabāta šobrīd esošā lēmumu paziņošanas kārtība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju...

Visos Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC) ikviens Latvijas iedzīvotājs var saņemt palīdzību gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā un iesniegšanā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver, ka ikvienā VPVKAC ir iespēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Ņemot vērā izmaiņas likumos, šogad daudzām fiziskām personām pirmo reizi bija pienākums iesniegt minēto deklarāciju, tādēļ zinošu speciālistu padoms ir ļoti noderīgs un svarīgi, ka šāds speciālists ir pieejams pašvaldības teritorijā, ne tikai lielajās pilsētās. Maijā VID nosūtīja 82825 uzaicinājumus par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu fiziskām personām, kurām tās par 2018. gadu jāiesniedz obligāti, jo saistībā ar diferencēto neapliekamo minimumu un progresīvo nodokļa likmi veidojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa, kas sabiedrībā vienkārši tiek saukta par “nodokļu parādu”. Pēc 27. maija atkārtoti nosūtīti 60 897 uzaicinājumi. VID atgādina, ka aprēķināto piemaksas summu ir iespējams samazināt, pievienojot deklarācijai dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem. Joprojām ir iespējams vienoties par labprātīgu nodokļa nomaksu un aprēķināto IIN summu sadalīt daļās, tādējādi veicot atmaksu...

Viena no svarīgākajam iekšējām kontrolēm un slēgšanas procedūrām daudzās kompānijās ir krājumu inventarizācija. Arī revidentiem krājumu inventarizācijas apmeklēšana ir ļoti būtisks revīzijas posms, kas ļauj pārliecināties par krājumu esamību un stāvokli dabā. Tādēļ arī savas auditores karjeras pirmajos gados ievērojamu laiku pavadīju, piedaloties krājumu skaitīšanā klientu noliktavās, veikalos, ražotnēs, kūdras laukos, naftas cisternu novietnēs un citās eksotiskās vietās. Šo gadu laikā gan es, gan mani kolēģi esam novērojuši ļoti dažādu inventarizācijas veikšanas praksi, un ir izveidojies diezgan labs priekšstats par to, kādam šim procesam ir jābūt. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim inventarizācijas procesu tā, kā to redz revidenti, un sniegšu ieskatu gan par tipiskākajam kļūdām, kas tiek pieļautas, skaitot krājumus vai citus aktīvus, gan par šā procesa labo praksi. Inventarizācija – ne tikai likumdošanas prasība, bet arī iekšējā kontrole Atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās. Tomēr...

Neatkarība, konfidencialitāte un kvalitāte – tās ir prasības zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai, kas tika izvirzītas 1938. gadā pieņemtajā likumā «Par zvērinātiem revidentiem». Arī pieņemot 1993. gadā jaunu likumu, tika saglabātas šīs prasības, un kopš tā laika likums ir pārstrādāts piecas reizes un papildināts ar jaunām normām, kas risina katram laika periodam aktuālākos neatkarīgās revīzijas jautājumus. Arī likuma pēdējā – 2001. gada – versija grozīta jau 16 reizes, tostarp kopš 2017. gada mainīts likuma nosaukums uz Revīzijas pakalpojumu likumu. Patlaban Saeimas darba kārtībā ir iekļauti kārtējie Finanšu ministrijas rosinātie Revīzijas pakalpojuma likuma grozījumi, kas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skatījumā var apdraudēt vienu no profesionālās darbības stūrakmeņiem – zvērināta revidenta darbības konfidencialitāti. Par to, kas šai sakarā satrauc revidentus, žurnāla BILANCE oktobra numurā saruna ar Sandru Vilcāni, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju. Publicējam fragmentu no Sandras Vilcānes intervijā paustā: Ja tiks pieņemti šie likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Tajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem (turpmāk ‑ sabiedrības) skaidrots, kā finanšu pārskatos atspoguļojama grāmatvedības politikas maiņa, kļūdu labojumi un grāmatvedības aplēšu izmaiņas. Ja sabiedrībā pārskata gada laikā mainīta grāmatvedības politika, iepriekšējo gadu finanšu pārskatos atklātas kļūdas vai mainītas grāmatvedības aplēses, gada pārskati nesniedz to lietotājiem patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem ilgākā laika periodā, tātad tā gada finanšu pārskatā, kad labota iepriekšējo gadu kļūda, mainīta grāmatvedības politika vai aplēses, sabiedrībai jāsniedz detalizēta informācija par veiktajiem labojumiem, norāda VID Tā kā gada pārskati nav ne nodokļu deklarācijas, ne informatīvās deklarācijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem drīkst precizēt triju gadu laikā pēc noteiktā maksāšanas termiņa, nav pieļaujama apstiprinātu un publiskotu gada pārskatu labošana un precizētu gada pārskatu iesniegšana VID. Sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla...

Tuvojoties gada nogalei, daudzus ārpakalpojumu grāmatvežus interesē, kas jauns saistībā ar plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Kopš vasaras, kad starpministriju saskaņošanai tika izsludināts grozījumu likumā "Par grāmatvedību" projekts, tas pagaidām vēl līdz izskatīšanai valdības sēdē un Saeimas kabinetiem nav nonācis. Tomēr pēc likumprojekta rosinātāja - Finanšu ministrijas - publiski sniegtajiem skaidrojumiem, paredzams, ka grozījumi varētu stāties spēkā jau no 2020. gada janvāra. Tāpēc atgādinām par būtiskāko, ko grāmatvežu licencēšanas sakarā ievieš saskaņošanai izsludinātais likumprojekts. Jāņem vērā, ka likumprojektā noteiktais regulējums vēl pieņemšanas gaitā varētu mainīties, tāpēc turpmāk minēto jāuzskata par provizorisku informāciju. Portālā arī turpmāk informēsim par tālāko likumprojekta virzību. Vai uzņēmējiem obligāti būs ārpakalpojumā jāpiesaista licencēts grāmatvedis? Jā, jo, kā paredz likumprojekts, tiek ierobežotas personas tiesības rīkoties ar savu uzņēmumu, proti, uzņēmuma grāmatvedības vešanu pēc tās ieskatiem, uzticot grāmatvedības veikšanu tās brīvi izraudzītam pilnvarniekam. Paredzēts, ka persona šīm darbībām varēs pilnvarot tikai likumprojektā noteiktajā kartībā reģistrētu (licenci saņēmušu) pakalpojumu sniedzēju. Likumprojekts...