GRĀMATVEDĪBA

Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi un turpinot pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni, tagad ir iespējams saņemt arī personalizētu konsultāciju, kas balstīta tieši uz zvanītāja personīgajiem datiem. Šāda iespēja pieejama, zvanot gan uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, gan uz Diasporas klientu konsultatīvo tālruni + 371 67122443. Personalizēta konsultācija nozīmē, ka iedzīvotāji vairumā gadījumu var pa tālruni saņemt konsultāciju tieši par viņa individuālo situāciju, kas izriet no datiem, kas par konkrēto personu ir VID rīcībā. Līdz šim tas nebija iespējams, jo VID nevarēja pārliecināties par zvanītāja identitāti. Lai saņemtu šādu personalizētu konsultāciju, sarunas laikā zvanītājam jāpieslēdzas savam Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) kontam un jāidentificē sevi, nosaucot konsultantam ekrānā redzamo četrsimbolu kodu. Specifisku jautājumu gadījumā, kurus tomēr nebūs iespējams atrisināt telefoniski, VID darbinieks ieteiks klientam citu piemērotāko saziņas veidu ar VID. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas rekvizītus, kā arī, izmantojot eParaksta viedkarti (e-me) vai elektronisko identifikācijas karti (eID)....

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī stāstīja par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieceri, izklāstot tobrīd zināmos aspektus. Karstākās diskusijas zālē izraisīja piebilde, ka ārpakalpojumu praksēm ar lielāku apgrozījumu licences maksa varētu būt lielāka. Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšanas ieviešanai tomēr netikšot izstrādāts un pieņemts atsevišķs likums, bet gan tikai divu pantu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", informēja A. Ponomarjovs. Licencēšanas mērķis esot sakārtot grāmatvedības nozari un tas sniegšot būtiskus ieguvumus arī pašiem grāmatvežiem - ļaušot pārdot grāmatvedības ārpakalpojumus par atbilstošu cenu, sniegšot aizsardzību pret "jebkura veida patvaļu", skaidri nodalot grāmatveža atbildību no uzņēmuma amatpersonu atbildības. Licencētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem uzņēmumā būs jāizstrādā kvalitātes vadības sistēma, kas palīdzētu identificēt riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. "Tomēr tā ir tikai daļa no uzņēmuma kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nevar iedomāties situāciju, ka uzņēmums veido iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu tikai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu darījumiem, ignorējot citas prasības kvalitatīvam grāmatvedības pakalpojumam," sacīja A....

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Saistībā ar grāmatvedības kārtošanu un gada pārskatu iesniegšanu aktuālas ir šādas normatīvo aktu izmaiņas: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attiecas uz finanšu pārskatu par 2018. gadu, kas jāiesniedz 2019. gadā: lielas kapitālsabiedrības var iesniegt sagatavoto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu Nr.1606/2002 (liela sabiedrība – sabiedrība, kurai bilances datumā pārsniedz vismaz divus no rādītājiem: bilances kopsumma – 20 miljoni eiro, neto apgrozījums 40 miljoni eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250); uzņēmumam ir tiesības, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja kāda finanšu pārskata posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem, pievienot attiecīgajā finanšu pārskata sastāvdaļā jaunu ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni. Grozījumi Ministru kabineta 2016....

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties - piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus? Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, nevis no iestādes. Tātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais...

Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt deklarācija būs jāsniedz par katru pasta...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Transfertcenu regulējumu skar šādas izmaiņas: Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ietverot virkni izmaiņu transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā: palielināti darījuma apjoma sliekšņi, kurus sasniedzot, nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus ar ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju; noteikts pienākums noteiktos gadījumos bez pieprasījuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam transfertcenu dokumentāciju par katru pārskata gadu; pārskatītas prasības informācijai, kas tiks iekļauta transfertcenu dokumentācijā. Sekojot starptautiskām tendencēm, tika ieviests globālās transfertcenu dokumentācijas (informācija par starptautisko grupu un tās iekšējiem darījumiem kopumā) un vietējās transfertcenu dokumentācijas (detalizēta informācija par nodokļu maksātāja darījumu ar (parasti ārvalstu) saistītu personu) koncepts. Tāpat paredzētas atvieglotas transfertcenu dokumentācijas prasības saistībā ar noteiktiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Šā grozījuma detalizēts regulējums ietverts arī Ministru kabineta noteikumos “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī kā speciālā norma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.un 13.pantā ir ieviests nosacījums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt jebkurus darījumus pēc to ekonomiskās būtības (vērtējot darījumu kopumu, ne tikai atsevišķu darījumu un tā juridisko formu). Savukārt tieši no 2019. gada 1. janvāra ar grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī atgādināja par to, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā iesniedzama gada pēdējā deklarācija - atšķirībā no iepriekšējām ikmēneša deklarācijām, kuras varēja sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai veidojas vai neveidojas apliekamais ienākums, pēdējā mēneša deklarācija jāiesniedz obligāti un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits. Tāpat divpadsmitā deklarācija var arī nedaudz mainīt uzņēmuma naudas plūsmu - ja pirmajos sešos mēnešos samaksātie avansa maksājumi nav pilnībā iztērēti otrajā pusgadā, pēc divpadsmitās deklarācijas iesniegšanas uzņēmums varēs saņemt atpakaļ neiztērēto daļu vai arī nosegt citus nodokļu parādus (pēc izvēles). Tāpat A. Kaļāne informēja - divpadsmito deklarāciju ir iespējams precizēt vēl līdz gada pārskata iesniegšanai, un par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiks piemērotas nokavējuma naudas.

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par alkohola iegādi un iespēju klasificēt to saimnieciskās darbības izdevumos, ja alkohols ir kā pievienotā vērtība uzņēmuma pamatpakalpojumiem. Iesniedzēja iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja norāda, ka tiek plānots izveidot uzņēmumu, kurš sniegs tūrisma pakalpojumus Latvijā – proti, pārdos pakalpojumu “paketi”, lai organizētu, piemēram, vecmeitu ballīti, kurā tiks iekļauta nakts mītne, restorāna apmeklējums, izklaides pasākums, izvadāšana un citas lietas. Pakalpojuma ”paketē” tiek plānots iekļaut arī degvielu (klientu izvadāšanai) un alkoholu. Iesniedzēja jautā, vai uzņēmumam nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā un tiks iekļauts pakalpojuma izmaksās un norāda, ka ir būtiski, ka tas netiks pārdots tālāk klientam, bet būs kā pievienotā vērtība pie sniegtā tūrisma pakalpojuma. Iesniedzēja iesniegumā jautā, vai alkoholu un degvielu drīkstēs norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, ja tie tiks pirkti ar mērķi sniegt kvalitatīvu, pilnvērtīgu pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2018.gada 11.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.776 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”” (turpmāk – Noteikumi), kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Noteikumu mērķis ir pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, ieviešot azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu (AKUS). Līdz ar to šie Noteikumi atceļ prasības inkasācijas procesā lietot mehāniskos skaitītājus un attaisnojuma dokumentus (inkasācijas akti, kazino kases bilance un galdu rezultāti) kā stingrās uzskaites veidlapas, kā arī veikti daži tehniska rakstura precizējumi. Tādējādi azartspēļu organizētājiem ir jāpāriet tikai uz elektronisko skaitītāju lietošanu inkasācijas procesā. Būtiskākie grozījumi, kuri izdarīti Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”: 1) Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” svītrots 6. un 7.punkts, kuri noteica klientu piesaistīšanas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās, un to, ka klientu piesaistīšanas izmaksu normas ne biežāk kā reizi...

Finanšu ministrijas gaiteņos turpina tapt ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas likumprojekts, kas jau raisījis ne mazums karstu diskusiju. Būtiskas tēzes par pretrunīgo ieceri tika izteiktas arī pirms dažiem mēnešiem notikušajā žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā, kur tikās grāmatvedības nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Piedāvājam ieskatu diskusijas apkopojumā, kura pilns izklāsts lasāms žurnāla "Bilance" 2018. gada 18. (438.) numurā. Kā garantēt grāmatvežu kvalifikāciju? Ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš - valsts nenosaka nekādas minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot grāmatvedību var katrs, kurš pabeidzis nelielus kursus (vai pat bez tiem). Tieši zems grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas līmenis bija "Bilances" diskusijā visasāk akcentētā problēma. "Manuprāt, valstij ir jāsāk investēt līdzekļi grāmatvežu izglītošanā, lai tie būtu lietas kursā par jaunajiem likumiem, noteikumiem, un tad, kad grāmatvedim jāpilda pienākums ziņot, viņš varētu būt pārliecināts, ka...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par jaunā Grāmatvedības likuma projekta izstrādes gaitu. Viņa informēja, ka līdz šim notikušas jau sešas darba grupas sanāksmes (pēdējā, septītā notiks decembrī) un ir plānots līdz gada beigām pabeigt likumprojekta izstrādi un nākamajā gadā virzīt to uz pieņemšanu. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tuvāko divu gadu laikā vēl notiks arī spraigs darbs pie to pavadošo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas (piemēram, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu, Kases operāciju noteikumi u.c. tiks radīti no jauna). Esošais likums "Par grāmatvedību" jāpārstrādā, jo tas esot ļoti novecojis - bez pantu, sadaļu nosaukumiem, neatbilstošs juridiskās tehnikas prasībām. Tomēr vienlaikus jauna likuma izstrāde ir arī laba iespēja iekļaut tajā jaunas normas, tāpēc A. Priede aicināja grāmatvedības nozares pārstāvjus sūtīt savas idejas Finanšu ministrijai. Sīkāku A. Priedes izklāstu skatiet video sižetā:

Jau 21. reizi grāmatvedības nozares pārstāvjus piektdien, 14. decembrī, kopā aicinās profesionālā starptautiskā konference "Revīzija. Nodokļi. Grāmatvedība 2018.". Trīs plenārsēžu laikā, kuras vadīs ekonomikas zinātņu doktors, LR Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs, LR Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja Lienīte Caune un zvērinātu advokātu biroja COBALT Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, tiks pārrunāti nozarei aktuāli jautājumi. Konferencē ar valsts nodokļu politikas attīstības gaitu iepazīstinās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Par to, ko nākamajā finanšu gadā sagaida kaimiņvalsts Lietuva, runās Lietuvas Ekonomikas ministra padomniece Jekaterina Rojaka. Par aktuālo Eiropas Savienības Tiesas praksi tiešo un netiešo nodokļu piemērošanas jomā apskatu sagatavojusi Jūlija Sauša, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu prakses vadītāja. Savukārt LRGA prezidenta Andreja Ponomarjova ziņojums būs par IFAC iniciatīvu kā pamatu profesionālo grāmatvežu kopienas stabilai attīstībai. Grāmatvedības un nodokļu jomai veltītajā konferencē uzstāsies daudzi nozarē atzīti profesionāļi, tajā tiks apskatīti jaunumi Eiropas Savienības PVN regulējumā, it īpaši,...

Valdības sēdē 4. decembrī tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Grozījumi paredz pilnveidot tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ieviešot jaunu nodokļu parāda saistību pastiprināšanas veidu – kredītiestādes izsniegtu garantiju. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Kā norādīts tiesību akta anotācijā, no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta sestās daļas izriet, ka nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu. Tātad, šobrīd iespējamā nodokļa parāda saistība var tikt pastiprināta tikai ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu saskaņā ar Civillikuma noteikumiem. Vienlaikus VID ir konstatējis, ka nodokļu maksātāji nodokļu parādu saistību pastiprināšanai iesniedz arī banku garantijas, kas tiek izdotas saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības palātas noteikumiem “Vienotie pieprasījuma garantijas noteikumi” (publikācija Nr. 758, 2010. gada redakcija), kurus piemēro darījumos ar ievērojamām naudas summām, pieprasot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt...