GRĀMATVEDĪBA

Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt deklarācija būs jāsniedz par katru pasta...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Transfertcenu regulējumu skar šādas izmaiņas: Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ietverot virkni izmaiņu transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā: palielināti darījuma apjoma sliekšņi, kurus sasniedzot, nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus ar ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju; noteikts pienākums noteiktos gadījumos bez pieprasījuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam transfertcenu dokumentāciju par katru pārskata gadu; pārskatītas prasības informācijai, kas tiks iekļauta transfertcenu dokumentācijā. Sekojot starptautiskām tendencēm, tika ieviests globālās transfertcenu dokumentācijas (informācija par starptautisko grupu un tās iekšējiem darījumiem kopumā) un vietējās transfertcenu dokumentācijas (detalizēta informācija par nodokļu maksātāja darījumu ar (parasti ārvalstu) saistītu personu) koncepts. Tāpat paredzētas atvieglotas transfertcenu dokumentācijas prasības saistībā ar noteiktiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Šā grozījuma detalizēts regulējums ietverts arī Ministru kabineta noteikumos “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī kā speciālā norma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.un 13.pantā ir ieviests nosacījums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt jebkurus darījumus pēc to ekonomiskās būtības (vērtējot darījumu kopumu, ne tikai atsevišķu darījumu un tā juridisko formu). Savukārt tieši no 2019. gada 1. janvāra ar grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī atgādināja par to, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā iesniedzama gada pēdējā deklarācija - atšķirībā no iepriekšējām ikmēneša deklarācijām, kuras varēja sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai veidojas vai neveidojas apliekamais ienākums, pēdējā mēneša deklarācija jāiesniedz obligāti un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits. Tāpat divpadsmitā deklarācija var arī nedaudz mainīt uzņēmuma naudas plūsmu - ja pirmajos sešos mēnešos samaksātie avansa maksājumi nav pilnībā iztērēti otrajā pusgadā, pēc divpadsmitās deklarācijas iesniegšanas uzņēmums varēs saņemt atpakaļ neiztērēto daļu vai arī nosegt citus nodokļu parādus (pēc izvēles). Tāpat A. Kaļāne informēja - divpadsmito deklarāciju ir iespējams precizēt vēl līdz gada pārskata iesniegšanai, un par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiks piemērotas nokavējuma naudas.

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par alkohola iegādi un iespēju klasificēt to saimnieciskās darbības izdevumos, ja alkohols ir kā pievienotā vērtība uzņēmuma pamatpakalpojumiem. Iesniedzēja iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja norāda, ka tiek plānots izveidot uzņēmumu, kurš sniegs tūrisma pakalpojumus Latvijā – proti, pārdos pakalpojumu “paketi”, lai organizētu, piemēram, vecmeitu ballīti, kurā tiks iekļauta nakts mītne, restorāna apmeklējums, izklaides pasākums, izvadāšana un citas lietas. Pakalpojuma ”paketē” tiek plānots iekļaut arī degvielu (klientu izvadāšanai) un alkoholu. Iesniedzēja jautā, vai uzņēmumam nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā un tiks iekļauts pakalpojuma izmaksās un norāda, ka ir būtiski, ka tas netiks pārdots tālāk klientam, bet būs kā pievienotā vērtība pie sniegtā tūrisma pakalpojuma. Iesniedzēja iesniegumā jautā, vai alkoholu un degvielu drīkstēs norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, ja tie tiks pirkti ar mērķi sniegt kvalitatīvu, pilnvērtīgu pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2018.gada 11.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.776 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”” (turpmāk – Noteikumi), kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Noteikumu mērķis ir pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, ieviešot azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu (AKUS). Līdz ar to šie Noteikumi atceļ prasības inkasācijas procesā lietot mehāniskos skaitītājus un attaisnojuma dokumentus (inkasācijas akti, kazino kases bilance un galdu rezultāti) kā stingrās uzskaites veidlapas, kā arī veikti daži tehniska rakstura precizējumi. Tādējādi azartspēļu organizētājiem ir jāpāriet tikai uz elektronisko skaitītāju lietošanu inkasācijas procesā. Būtiskākie grozījumi, kuri izdarīti Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”: 1) Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” svītrots 6. un 7.punkts, kuri noteica klientu piesaistīšanas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās, un to, ka klientu piesaistīšanas izmaksu normas ne biežāk kā reizi...

Finanšu ministrijas gaiteņos turpina tapt ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas likumprojekts, kas jau raisījis ne mazums karstu diskusiju. Būtiskas tēzes par pretrunīgo ieceri tika izteiktas arī pirms dažiem mēnešiem notikušajā žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā, kur tikās grāmatvedības nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Piedāvājam ieskatu diskusijas apkopojumā, kura pilns izklāsts lasāms žurnāla "Bilance" 2018. gada 18. (438.) numurā. Kā garantēt grāmatvežu kvalifikāciju? Ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš - valsts nenosaka nekādas minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot grāmatvedību var katrs, kurš pabeidzis nelielus kursus (vai pat bez tiem). Tieši zems grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas līmenis bija "Bilances" diskusijā visasāk akcentētā problēma. "Manuprāt, valstij ir jāsāk investēt līdzekļi grāmatvežu izglītošanā, lai tie būtu lietas kursā par jaunajiem likumiem, noteikumiem, un tad, kad grāmatvedim jāpilda pienākums ziņot, viņš varētu būt pārliecināts, ka...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par jaunā Grāmatvedības likuma projekta izstrādes gaitu. Viņa informēja, ka līdz šim notikušas jau sešas darba grupas sanāksmes (pēdējā, septītā notiks decembrī) un ir plānots līdz gada beigām pabeigt likumprojekta izstrādi un nākamajā gadā virzīt to uz pieņemšanu. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tuvāko divu gadu laikā vēl notiks arī spraigs darbs pie to pavadošo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas (piemēram, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu, Kases operāciju noteikumi u.c. tiks radīti no jauna). Esošais likums "Par grāmatvedību" jāpārstrādā, jo tas esot ļoti novecojis - bez pantu, sadaļu nosaukumiem, neatbilstošs juridiskās tehnikas prasībām. Tomēr vienlaikus jauna likuma izstrāde ir arī laba iespēja iekļaut tajā jaunas normas, tāpēc A. Priede aicināja grāmatvedības nozares pārstāvjus sūtīt savas idejas Finanšu ministrijai. Sīkāku A. Priedes izklāstu skatiet video sižetā:

Jau 21. reizi grāmatvedības nozares pārstāvjus piektdien, 14. decembrī, kopā aicinās profesionālā starptautiskā konference "Revīzija. Nodokļi. Grāmatvedība 2018.". Trīs plenārsēžu laikā, kuras vadīs ekonomikas zinātņu doktors, LR Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs, LR Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja Lienīte Caune un zvērinātu advokātu biroja COBALT Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, tiks pārrunāti nozarei aktuāli jautājumi. Konferencē ar valsts nodokļu politikas attīstības gaitu iepazīstinās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Par to, ko nākamajā finanšu gadā sagaida kaimiņvalsts Lietuva, runās Lietuvas Ekonomikas ministra padomniece Jekaterina Rojaka. Par aktuālo Eiropas Savienības Tiesas praksi tiešo un netiešo nodokļu piemērošanas jomā apskatu sagatavojusi Jūlija Sauša, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu prakses vadītāja. Savukārt LRGA prezidenta Andreja Ponomarjova ziņojums būs par IFAC iniciatīvu kā pamatu profesionālo grāmatvežu kopienas stabilai attīstībai. Grāmatvedības un nodokļu jomai veltītajā konferencē uzstāsies daudzi nozarē atzīti profesionāļi, tajā tiks apskatīti jaunumi Eiropas Savienības PVN regulējumā, it īpaši,...

Valdības sēdē 4. decembrī tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Grozījumi paredz pilnveidot tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ieviešot jaunu nodokļu parāda saistību pastiprināšanas veidu – kredītiestādes izsniegtu garantiju. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Kā norādīts tiesību akta anotācijā, no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta sestās daļas izriet, ka nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu. Tātad, šobrīd iespējamā nodokļa parāda saistība var tikt pastiprināta tikai ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu saskaņā ar Civillikuma noteikumiem. Vienlaikus VID ir konstatējis, ka nodokļu maksātāji nodokļu parādu saistību pastiprināšanai iesniedz arī banku garantijas, kas tiek izdotas saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības palātas noteikumiem “Vienotie pieprasījuma garantijas noteikumi” (publikācija Nr. 758, 2010. gada redakcija), kurus piemēro darījumos ar ievērojamām naudas summām, pieprasot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt...

Vēršam uzmanību, ka 1. decembrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr 733 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus, norāda, ka obligāta prasība ir kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietotājiem (turpmāk – lietotāji) pirms kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un lietošanas uzsākšanas slēgt rakstiskus līgumus ar apkalpojošiem dienestiem par apkalpošanu. Līgumā par apkalpošanu lietotājs un apkalpojošais dienests savstarpēji vienojas par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu, izbeigšanas kārtību un visu no līguma izrietošo saistību izpildi. Visā kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietošanas laikā jābūt spēkā esošam līgumam par apkalpošanu. Turpmāk tas pats attieksies arī uz specializētajām ierīcēm un iekārtām, piemēram, taksometru skaitītājiem. Ar grozījumiem tiek precizēta paziņošanas kārtība par veiktajām darbībām ar elektroniskajām ierīcēm...

Žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko, atskatoties uz galvenajiem izaicinājumiem grāmatvedībā 2017. gadā, uzsver divus - jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un deklarēšanas kārtību, kuras nianses visiem grāmatvežiem aizvien neesot skaidras, un algas aprēķinus, īpaši neapliekamā minimuma piemērošanu, kas arī sagādājuši ne mazums grūtību. Šajā video sižetā M. Grebenko detalizēti pievēršas otrajai problēmai. Šobrīd grāmatvedības programmas esot pielāgotas algu aprēķiniem jaunajā sistēmā, tomēr uzņēmumos, kuros strādā daudz darbinieku, aizvien nevarot būt pilnīgas drošības par to, ka programma tiešām izrēķinās pareizi. Neapliekamais minimums grāmatvedim pašam gan nav jāaprēķina, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests, tomēr var rasties pārpratumi ar uzņēmuma darbiniekiem. Biežākais problēmgadījums ir tad, kad nav lietderīgi piemērot VID gada pirmajiem septiņiem mēnešiem (balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem) aprēķināto neapliekamo minimumu, ja darbinieka ienākumi ir krietni lielāki nekā iepriekš, kā arī jāmēģina saprast, vai un kad tiek pārsniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes slieksnis (20 000 eiro gadā), pēc kura jāsāk maksāt 23%...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā. A. Priede atgādināja, ka lielajiem uzņēmumiem (Latvijā tādu esot ap 160) ir iespēja sagatavot finanšu pārskatu pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Savukārt arī citiem uzņēmumiem (pat mikrouzņēmumiem) ir iespēja pēc starptautiskajiem standartiem sagatavot tikai vienu pārskata posteni. Jārēķinās, ka šādā gadījumā gan zvērinātam revidentam ir valsts uzticēta funkcija pārliecināties, vai uzņēmums pareizi klasificējis un izpratis šo standartu nosacījumus. A. Priede arī atgādināja, ka starptautisko grāmatvedības standartu izstrādātājs nav ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests, tāpēc nevajadzētu šajās iestādēs vērsties ar jautājumiem, kas saistīti ar šiem standartiem, bet gan konsultēties ar zvērinātu revidentu. Tāpat viņa informēja, ka iespēja iesniegt finanšu pārskata pielikumu skenētā veidā par 2018. gadu būs tikai tiem uzņēmumiem, kas sagatavos gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jaunajā Gada pārskatu likumā iestrādāta norma, kas...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kurā skaidro arī to, kā noteikt darījumam piemēroto soda naudu, līgumsodu samērīgumu, lai tās netiktu ieskaitītas pie ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotās summas, ja tās nav samērīgas ar darījuma vērtību vai veiktas saistītai personai vai personai, kas izveidota vai darbojas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677) 64.punktā noteikts, ka valsts institūciju uzliktās...