GRĀMATVEDĪBA

Līdz ar jauna gada iestāšanos viens no jautājumiem, kas kļūst aktuāls grāmatvežiem, ir neapliekamā minimuma piemērošana. Detalizēti šo jautājumu šāgada pirmajā Žurnāla "Bilance" (2019. gada janvāra jeb 445.) numurā apskata žurnāla galvenā redaktore, Mg.sci.oec. Maija Grebenko. Objektu, kuram piemēros neapliekamo minimumu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, nosaka, summējot apliekamos ienākumus, izņemot ienākumu no kapitāla. Periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, pieņemsim, ieņēmumi bijuši – 8400 eiro; vidēji 700 eiro mēnesī. gadā prognozējamā minimuma noteikšanas formula paliek nemainīga, mainās vien skaitļi, kas piedalās aprēķinā: gada neapliekamā minimuma summa – 2760, vidēji mēnesī 230 eiro; neapliekamais minimums „izsīkst”, ieņēmumiem sasniedzot 1100 eiro; proporcionalitātes koeficients nosakāms: 230/(1100 – 440); nemainīga paliek vien minimālā ieņēmumu summa, kurai piemēro maksimālo minimumu: 5280 (440 × 12)). VID nosaka un paziņo ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, prognozējamo neapliekamo minimumu 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem: PNM...

Finanšu ministrija ir pabeigusi pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu praksēs par 2018.gadā sabiedriskas nozīmes struktūrām (turpmāk – SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. Pārbaudes (inspekcijas) veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK, Revīzijas pakalpojumu likuma un Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumu Nr.136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” prasībām. Pārbaudēm (inspekcijām) tika atlasītas 6 zvērinātu revidentu prakses, kas sniegušas revīzijas pakalpojumus SNS, veicot pārbaudi 11 revīzijas uzdevumiem (par 2017.gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijām). Pārbaudēs (inspekcijās) konstatētie trūkumi Ziņošanas prasību kompetentajai iestādei neievērošana; Klientu sūdzību reģistra neieviešana; Atklātības ziņojumā norādīta nepilnīga informācija; Revidenta ziņojuma satura neatbilstība normatīvo aktu prasībām; Nepietiekoši detalizēta laika un budžeta plānošana; Finanšu pārskata pielikuma noformēšanas prasību neievērošana; Profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (turpmāk – CTA) minimālā atbildības limita...

Ministru kabineta 5. februāra sēdes laikā valdība izteica atbalstu un apstiprināja Ievu Jaunzemi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā. Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tam, kad Ieva Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju. “Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pret tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Savukārt jaunā VID vadītāja uzsvēra, ka izturēsies ar cieņu pret godīgiem uzņēmējiem, bet būs neiecietīga pret nodokļu nemaksātājiem un shēmotājiem. Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka VID būs speciāli norīkots darbinieks, kurš atbildēs par ēnu ekonomikas izskaušanu. Attiecībā uz VID darbiniekiem Jaunzeme solīja, ka godprātīgajiem nebūtu jāuztraucas par darbavietas saglabāšanu, taču viņa ir apņēmusies rūpēties, lai...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu, kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Datakom” organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā. Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % – nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši....

Datu Valsts inspekcija informē, ka ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanas uzsākšanas brīdi (no 2018.gada 25.maija) personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet Regula būtiski paplašina katras personas tiesības datu apstrādē un rada jaunus pienākumus pārziņiem. Līdz ar to Regulas pieņemšana faktiski turpina līdz šim pastāvējušo praksi personu datu aizsardzības jomā, proti, izvērtējot Regulā norādītos jēdzienus, ir piemērojams viedoklis un skaidrojumi, kurus iepriekš ir sniegusi Direktīvas 95/46/EK 29.panta datu aizsardzības darba grupa, kas savā atzinumā “1/2010 par “personas datu apstrādātāja” un “apstrādātāja” jēdzienu” (pieņemts 2010.gada 16.februārī) (turpmāk – Atzinums 1/2010) norādījusi, ka “personas datu apstrādātāja” (turpmāk – pēc Regulas definējuma “pārziņa”) jēdzienam un tā mijiedarbībai ar “apstrādātāja” jēdzienu ir principāla nozīme Direktīvas 95/46/EK piemērošanā, jo tie nosaka, kuras personas atbild par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu, un kā datu subjekti praktiski var īstenot savas tiesības. Pārziņa jēdzienam ir būtiska nozīme, lai noteiktu, kuras dalībvalsts tiesību akti ir piemērojami, un efektīvi izpildītu datu aizsardzības...

Aizvadītā gada nogalē saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosināja turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu arī 13. Saeimā. 13.Saeimas deputāte Ļubova Švecova 2018. gada 20. decembra Saeimas plenārsēdē debatēs norādīja, ka likumprojekts ir saistīts ar administratīvās atbildības rekodifikāciju - administratīvo sodu pārcelšanu uz nozaru attiecīgajiem likumiem, jo pieņemts jauns Administratīvās atbildības likums, kas no 2020. gada aizstās līdzšinējo pagaidām vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Lemjot par likumprojekta turpmāko gaitu, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika uzklausīti vairāki eksperti, tajā skaitā no prokuratūras un advokatūras, un arī no augstskolu pasniedzējiem. Minēto ekspertu viedoklis bija viennozīmīgs - administratīvās atbildības rekodifikācija ieviesīs haosu sodu piemērošanā. Savukārt Juridiskās komisijas vārdā Jānis Bordāns, kurš šonedēļ kļuvis par tieslietu ministru, likumprojekta apspriešanas laikā aicināšu balsot “pret”, norādot, ka likumprojekts nav saistīts ar dekodifikāciju vai rekodifikāciju. "Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka Finanšu ministrija un...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka visiem darba devējiem līdz 2019.gada 1.februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk - paziņojums) 2018.gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2018.gada 31.decembrim. Savlaicīga un korekta šāda paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo šie dati tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijas sagataves izveidošanai un nodrošina darba ņēmējiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Proti, ja VID ir laikus saņēmis korektu paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad, personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, šie dati deklarācijā parādīsies automātiski. Papildus norādāma būs tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Ņemot vērā, ka ar 2018.gadu ieviests prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kuru aprēķina VID, izmantojot iestādes rīcībā esošos datus, VID aicina darba devējus pārliecināties par neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām pamatotu un pareizu atspoguļošanu paziņojumos. Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniedz šādos gadījumos: ja darba attiecības ar personu ir...

Ieva Liepiņa, sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par to, kā korekti veicama finanšu pārskata parakstīšana. Viņa uzsvēra, ka gada pārskats jāparaksta visai uzņēmuma valdei - ja valdes locekļi ir, piemēram, trīs, tad pārskatu jāparaksta visiem, ja vien valdes sapulce nav pieņēmusi lēmumu, kas pilnvaro vienu valdes locekli parakstīt gada pārskatu visas valdes vārdā. Nav iespējams pilnvarot parakstīt gada pārskatu tādai personai, kura nav uzņēmuma valdē. Ja kāds valdes loceklis nepiekrīt tam, kas ir finanšu pārskatā, viņš var pierakstīt klāt savus iebildumus, taču finanšu pārskatu vienalga paraksta. Protams, finanšu pārskatu jāparaksta arī grāmatvedim - uzņēmuma vai ārpakalpojuma, atgādina I. Liepiņa.

Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte stāstīja par provizoriski iecerēto procedūru, kā plānots licencēt ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējus. Viņa apliecināja, ka sākotnēji licences iegūšana būšot pietiekami vienkāršs process - grāmatvedim nevajadzēs ne iziet īpašu apmācību, ne kārtot eksāmenu, pietiks ar grāmatveža līdzšinējo izglītību apliecinošu dokumentu. "Pašreizējā likumprojekta provizoriskajā versijā nav plānots, ka grāmatvedim ar augstāko izglītību vajadzēs iziet vēl kādu papildus apmācību. Mēs vēlamies izveidot sistēmu, kurā tie grāmatveži, kas ir izglītoti, zinoši un labi strādā, licenci varētu saņemt uzreiz. Pagaidām vēl neesam definējuši precīzas izglītības prasības, taču mēs neapšaubīsim ne Latvijas Universitātes, ne Rīgas Tehniskās universitātes, ne kādas citas izglītības iestādes izsniegtu apliecinājumu, ka grāmatvedis ir ieguvis zināšanas šajā jomā. Mums nav tādu tiesību un mēs jūs vēlreiz nepārkvalificēsim. Ir runa tikai par to grāmatvežu izskaušanu, kuri joprojām grāmatvedību ved burtnīcā un liek sludinājumus ss.lv, piedāvājot savus pakalpojumus par...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par nodokļu piemērošanu dividendēm no Kiprā reģistrēta uzņēmuma. Situācijas apraksts Iesniedzējs ir komercsabiedrības U 100 % kapitāldaļu turētājs. U ir pilnvērtīga Kipras nodokļu rezidenta statusā (pielikumā Kipras nodokļu maksātāja sertifikāts). U sadala peļņu, kas radusies, sākot no 2018. gada 1.janvāra. Peļņas sadales rezultātā U izmaksās Iesniedzējam pienākošās dividendes. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā ar 2018. gada 1.janvāri ir stājusies spēkā konceptuāli jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā - UIN) un IIN piemērošanas kārtība, Iesniedzējs vēršas VID ar lūgumu skaidrojumu par IIN likuma 9. panta 1. daļas 2.1 punkta kā arī 3.6 daļas piemērošanu. Šī iesnieguma tapšanas brīdī nav pieejams nedz metodiskais materiāls, nedz kāda cita informācija, kas sniegtu skaidrojumu par IIN piemērošanu šī iesnieguma pirmajā daļā aprakstītajā situācijā. Tādēļ Iesniedzējs sniedz spēkā esošā IIN regulējumu vērtējumu, kuru lūdz VID apstiprināt. Vērtējums Ņemot vērā, ka Iesniedzējs kā dividenžu saņēmējs (privātpersona) ir Latvijas nodokļu rezidents, uz Iesniedzēju ir attiecināms...

Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās pirmdien, 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores Agneses Rudzītes prezentācijas laikā izcēlās asāka diskusija ar auditoriju par topošo normatīvo regulējumu ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai (A. Rudzīte atzina, ka viņa gatavo likumprojektu kopā ar Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāju Artu Priedi). A. Rudzītei tika jautāts arī par iespējamajām ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmuma licences izmaksām, izskanot pieņēmumam, ka tās varētu sasniegt pat 1000 un vairāk eiro. A. Rudzīte noraidīja šādu ciparu kā pilnībā nepamatotas baumas, apliecinot, ka tik lielas izmaksas ārpakalpojumu grāmatvedības licences saņemšanai nav iecerētas. "Mēs nedomājam, ka grāmatveži ir miljonāri, kas var atļauties maksāt tūkstošus par licenci. Zinām, ka par ārpakalpojumu grāmatvežiem strādā arī pensionāri, kas palīdz kārtot grāmatvedību maziem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, utt. Licence nedrīkst pārvērsties par finansiālu ierobežojumu, kas turpmāk vairs neļautu šiem ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem darboties tirgū. Runa ir tikai par kvalitāti,"...

Vismaz reizi gadā – gada beigās – noteikti jebkuram uzņēmumam un arī budžeta iestādei ir jāvērtē uzskaitītās prasības pret debitoriem, lai noteiktu, vai tās ir droši saņemamas (iekasējamas) vai tomēr ir uzskatāmas par nedrošām un ir jāizveido uzkrājums apšaubāmās summas apmērā, vai par bezcerīgām prasībām un jānoraksta uzreiz izmaksās kā neatgūstama prasība pret debitoru. Debitoru parādu inventarizācijas kārtībai un debitoru parādu novērtēšanas metodēm jābūt aprakstītām uzņēmuma vai iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, grāmatvedības politikā, žurnāla "Bilance" pagājušā gada decembra (443.) numurā atgādina Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šaubīgas (nedrošas) prasības pret debitoru Normatīvie akti nosaka, kādos gadījumos debitora parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, ja ilgstoši kavē rēķinu apmaksu un neatsaucas uz atgādinājumiem vai parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī ja debitoram saskaņā ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process. Šaubīga (nedroša) debitora parāda raksturojums MK noteikumi Nr....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu pašvaldībām, kurā skaidro normatīvo aktu piemērošanu, iekasējot nodokļu un nodevu maksājumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”1 (turpmāk – Ministra kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.584) 8.punktu, ja uzņēmums saņem no personas tādu skaidrās naudas maksājumu, uz kuru neattiecas normatīvajos aktos, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, minētās prasības (piemēram, darbinieks iemaksā uzņēmuma kasē skaidro naudu kā saņemtā avansa pārpalikumu), katram šādam maksājumam sagatavo atsevišķu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Savukārt atbilstoši Ministra kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.584 8.1punktam iestāde, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, var nepiemērot šo noteikumu 8.punktā minēto prasību par atsevišķa kases ieņēmumu ordera sagatavošanu, ja, saņemot skaidrās naudas maksājumu par attiecīgās iestādes administrētu nodokli, nodevu vai maksas pakalpojumu, ievēro 8.1 1.apakšpunktā noteiktos nosacījumus, proti, kases ieņēmumu ordera vietā sagatavo citu...

Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem, šogad ir sākusi darboties pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Programmas darbību regulē likums “Par nodokļiem un nodevām” 7.1pants un 2018.gada 27.novembra MK noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Pilnveidotās programmas nosacījumi ļauj to izmantot arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem; paplašināts arī programmas dalībniekiem pieejamo priekšrocību klāsts. Patlaban programmas dalībniekiem ir pieejamas dažādas VID sniegtās priekšrocības, taču programmu plānots attīstīt un nākotnē dažādas priekšrocības tās dalībniekiem varētu piedāvāt arī citas valsts iestādes. Kopš šī gada 1.janvāra Padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Katra līmeņa dalībniekiem ir pieejamas dažādas priekšrocības pēc noteiktiem kritērijiem un vienlaikus nodrošināts vienkāršotāks programmas administrēšanas un uzraudzības process. Piemēram dalībai Padziļinātās sadarbības programmā komersantiem vairs nav īpaši jāpiesakās un jāgaida līdz komisija to izskatīs. Dalību attiecīgajā sadarbības programmas līmenī VID komersantam...