GRĀMATVEDĪBA

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī sniegt plašākas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles pasākumu laikā veikt preču fiziskas pārbaudes. VID ierēdņi, pildot dienesta pienākumus – veicot nodokļu kontroles pasākumus, ir saskārušies ar gadījumiem, kad nodokļu kontroles pasākumu laikā ir nepieciešama preču fiziska pārbaude, lai pārliecinātos, ka pavaddokumentos norādītās preces atbilst faktiskajām precēm un daudzumam, jo kontroles pasākumos ir konstatēti gadījumi, kad preču pavaddokumentos norādīta viena prece, bet faktiski pārved citu preci vai preces vispār netiek pārvadātas. Tādējādi VID, lai pārliecinātos par preces faktisko esību, tās atbilstību pavaddokumentos norādītajai precei, ir jābūt tiesībām veikt preču fizisko apskati, teikts likumprojekta anotācijā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā iekļautajam regulējumam tikai pēc administratīvās lietas ierosināšanas VID, izmantojot visas tiesiskās metodes, var iegūt nepieciešamo informāciju, tai skaitā ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar to likumprojektā nostiprinātas VID...

Lai gan dabā pastāv lietu nezūdamības likums, komercdarbības praksē zināms, ka preces (produkti) zūd. Tas notiek gan preču īpašību vai dabas dēļ (preču kvalitātes sabojāšanās, preces tilpuma izmaiņas temperatūras ietekmē u.tml.), gan tehnoloģiskā procesa dēļ (plīsumi, atbirumi, zudumi pārkraujot, transportējot u.tml.), gan cilvēku ļaunprātības dēļ (zādzības, apzināti bojājumi). Katra uzņēmuma vadības vēlme ir samazināt zudumus, jo tas rada uzņēmumam arī finansiālus zaudējumus. Tādējādi uzņēmumi izvēlas gan jaunākas tehnoloģijas vai iepakojumus, gan apsardzi pret zādzībām, gan arī risku vadību vai apdrošināšanu. Papildus tam preču zudumi vai bojāšanās rada arī saistības pret klientu un valsti nodokļu veidā. Proti, atsevišķos gadījumos normatīvajos aktos ir noteiktas pieļaujamās zudumu normas. Šajā rakstā par raksturīgākajām un izplatītākajām problēmām nodokļu piemērošanā preču zudumiem. Regulējums Diemžēl Latvijā nav universālas normas vai vienota normatīvā akta, kas ļautu piemērot vienotas zudumu normas un atbilstošu nodokļu atbrīvojumu zudumiem neatkarīgi no biznesa veida vai no tā, no kurienes vai uz kurieni preces tiek vestas....

Lai samazinātu administratīvo slogu ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, Veselības ministrija rosinājusi atsacīties no iepriekš noteiktā pienākuma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā sistēmā ievadīt detalizētu informāciju par pacientiem izrakstītajām kvītīm. Valdība 9.aprīlī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Pagājušā gada nogalē tika apstiprināta kārtība, kas paredz, ka no šā gada februāra veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem VID elektroniskajā sistēmā jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu. Iepriekš ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī, sistēmā norādot izrakstīto kvīšu numurus, to skaitu un darījumu summu. Apstiprinātie grozījumi MK noteikumos paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, piemēram, ģimenes ārstu praksēm, nebūs jāievada sistēmā tik detalizēta informācija. Otrs aspekts saistīts ar pacientu datu aizsardzību. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem veselības...

Lai pareizi aprēķinātu uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtību, nepieciešams precīzi novērtēt tam piederošos kustamos un nekustamos īpašumus. Žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" š.g. marta numurā aplūkotas sertificētu īpašuma vērtētāju atziņas par pamatprincipiem, kas jāņem vērā, cenšoties noteikt savu īpašumu patieso vērtību. Piedāvājam ieskatu dažās grāmatvežiem aktuālākajā - kustamās mantas novērtējuma - niansēs. Kustamās mantas novērtēšana Kustamās mantas veidi ir tehnoloģiskās iekārtas, mašīnas un iekārtas, enerģētikas iekārtas, darba mašīnas un instrumenti, informācijas iekārtas, transporta iekārtas, ražošanas un saimnieciskais inventārs. Tā ir aktīvu kopsumma, kas parādās uzņēmuma bilancē. Tās vērtību svarīgi saprast vairākos uzņēmuma attīstības posmos: uzņēmuma dibināšanas brīdī; tad, kad nepieciešams ņemt kredītu; mantojuma un strīdu risināšanas brīdī; finanšu atskaišu vajadzībām (t.sk. saistīto personu darījuma brīdī); maksātnespējas brīdī; uzņēmuma grāmatvedības novērtējuma brīdī. Viens no sarežģītākajiem kustamās mantas novērtēšanas uzdevumiem ir maksātnespējas situācijā. Nestrādājošas rūpnīcas iekārtu komplekts ir mazāk vērtīgs nekā brīdī, kad uzņēmums vēl darbojās, pat ja nekas cits nav mainījies. Dažādās situācijās atšķiras arī novērtējums...

Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Šī gada valsts budžets veidots, ar nelielām korekcijām pildot iepriekš uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas, tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējums piešķirts vairākiem pasākumiem. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā. 2019.gada budžeta projekts iepriekš saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām. Saeima papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro atbalstīja 5,5 miljonu eiro pārdalīšanu izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts informatīvais ziņojums “Reglamentēto profesiju jomas pilnveidošana Latvijā: paveiktais 2016.-2018. gadā un plānotie pasākumi 2019.-2021.gadā”, kura 3. pielikumā uzskaitīti plānotie pasākumi 2019.-2021.gados atsevišķās reglamentēto profesiju jomās. Tajā minēts, ka grāmatveži, kas līdz šim nav bijusi starp reglamentētajām profesijām, par tādu varētu kļūt, jo tas ļautu sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari ar mērķi celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi ieviešot nozares pārstāvju licencēšanu. Aizvadītajā 2016. - 2018. gada laika periodā līdzīgas izmaiņas jau skārušas zvērināta revidenta profesiju. Kā zināms, 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”", kura mērķis bija regulēt tās personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi, un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu tirgu un aizsargātu sabiedrības (kā gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu lietotājas) kopējās intereses. Profesionālās darbības reglamentācijas būtība ir noteikt tiesiskus ierobežojumus piekļuvei profesionālajai darbībai noteiktā jomā, visbiežāk nosakot...

Veicot likumības un lietderības revīziju par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) realizēto kases aparātu reformu, Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu. Revīzijas ziņojumā "Vai kases aparātu reforma ir pamatota un sasniedz izvirzītos mērķus?" secināts, ka reforma skar vairāk nekā 30 000 nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai, uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Pavirša plānošana un īstenošana, 40 % kases aparātu – nenomainīti Valsts kontrole revīzijā secinājusi: kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010. gada, ne Finanšu ministrijai, ne VID nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai. Šī gada sākumā – piecus gadus...

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta...

Atgādinām, ka biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības gada pārskatus sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par katru pārskata gadu sagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāki par 800 000 eiro, gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei. Gadījumos, kad zvērināta revidenta pārbaude nav obligāta, organizācijā gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, ar nosacījumu,ka vismaz viens šīs revīzijas komisijas loceklis ir kompetents grāmatvedības vai revīzijas...

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē skaidroja, kādas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā skar lauksaimniekus. Viens no I. Leibus minētajiem aspektiem - lai gan subsīdijas aizvien ir neapliekams ienākums, tās tomēr ņem vērā, rēķinot pašnodarbinātajam noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem (subsīdijas tiek iekļautas šajos ieņēmumos). Sarežģītāk kļuvis tas, ka iepriekšējo divu izdevumu uzskaitei paredzēto aiļu vietā tagad ir četras ailes - izdevumi ir jāsadala atbilstoši tam, vai tie iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Sīkāk - I. Leibus video fragmentā: 

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs neiesniedz Gada ienākumu deklarāciju (GID) situācijā, kad gada diferencētais neapliekamais minimums (NM) būs izrādījies mazāks, nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais un piemērotais prognozētais mēneša NM, tad pastāv risks, ka IIN maksātājs var tikt administratīvi sodīts, norādīts Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Latvijas Universitāti veiktajā pētījumā. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem maksimālais parāds, kas var veidoties 2018.gadā IIN maksātājam saistībā ar gada diferencētā NM piemērošanu, ir 480 eiro. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu: līdz 15 kalendāra dienām -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz 70 eiro. no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 71 līdz 280 eiro. vairāk par 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 281 līdz 700 eiro. Ja IIN maksātājam sakarā ar gada diferencētā NM un VID aprēķinātā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27.februārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta (MK) 2019.gada 12.februāra noteikumi Nr.72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem". Tie aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2018.gada 4.janvāra noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kas bija spēkā līdz 2019.gada 26.februārim. Jaunie MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2018.gada 25.oktobra grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas izteica likuma 32.panta sesto daļu (šo noteikumu deleģējumu) jaunā redakcijā. Pēc būtības MK noteikumi Nr.72 saglabā prasības, kuras jau bija noteiktas MK noteikumos Nr.16. MK noteikumi Nr.72 paredz šādas izmaiņas un precizējumus: 1. īpašus nosacījumus akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanai padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībniekiem; 2. VID tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja vispārējais nodrošinājums nav iesniegts; 3. VID ir tiesības apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, ja pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums, gadījumos, kad piemērots iesniegtā vispārējā nodrošinājuma samazinājums; 4. VID var nepiemērot vispārējam nodrošinājumam atlaidi, ja...

Valdības sēdē 26. februārī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. Līdz šim likumā bija noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā. FM piedāvātais likumprojekts rosina skaidrā naudā veikto darījumu summu samazināt līdz 3000 eiro. Tādējādi varētu tikt veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Bezskaidras naudas aprite nozīmētu arī vieglāku un efektīvāku to izsekojamību un kontroli, ņemot vērā, ka informācija par darījuma norisi tiek atspoguļota kontu pārskatos, kurus nodokļu administrācija var pieprasīt un...