GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu. Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra. Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies: 2016.gadā – 75 eiro; 2017.gadā – 60 eiro; 2018.gadā – 40 eiro; 2019.gadā – 20 eiro; 2020.gadā – 0 eiro. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 20.decembrī Ministru kabinetā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr.162 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem", kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Grozījumi noteikumos nosaka kārtību kādā likuma subjekti, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņo VID par tādiem personu aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, kodus atbilstoši darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā un ziņojuma veidlapu. Savukārt zvērinātam notāram kā likuma subjektam noteikumi nosaka kārtību kādā tas iesniedz ziņojumu VID par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 EUR. Likuma subjekti, izņemot kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, ziņojumu par aizdomīgu darījumu (tostarp nereģistrējamas kustamas mantas (tajā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 20.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.824 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.40), kas 2016.gada 22.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.250 (5822). Atbilstoši 2016.gada 23.novembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813), kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī) Ministru kabineta noteikumos Nr.40 bija nepieciešami tehniski precizējumi par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas aizpildīšanu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.3pantu, ar kuru tiks ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm ar 2017.gada 1.janvāri, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 skaitļi un vārdi “141., 142., 143., 143.1 un 143.2 pantu” aizstāti ar skaitļiem un vārdiem “141., 142., 143., 143.1, 143.2 un 143.3 pantu”. Ministru kabineta noteikumos Nr.40 norādītie kodi, kas raksturo darījuma...

Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no nākamā gada ir spēkā ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. Ierobežojums ir spēkā tikai attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Taču, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, fiziskas personas arī turpmāk drīkstēs savstarpēji norēķināties par jebkuru summu. Tas nozīmē, ka no 2017.gada 1.janvāra darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt: Fiziskas personas, no kurām neviena nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs Piemēram, brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei. Atbilstoši minētajam ierobežojumam brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā. Fiziskas personas, pat ja viena no tām ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs. Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza...

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikto ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, atbilstoši Darba likuma 149. panta otrai daļai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, skaidro Valsts Darba inspekcija. Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, likums paredz atvaļinājuma pagarināšanu par svētku dienām. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un tiek pārceltas uz darba dienām, atvaļinājuma apmaksājamo darba dienu skaits var palielināties. Šīs darba dienas apmaksā, piemērojot Darba likuma 74.panta 8 astotajā daļā noteiktajam, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad Darba likums paredz darbiniekam tiesības uzreiz izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu-četras kalendāra nedēļas,...

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTFN) likuma subjektiem. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika. Tas sekmēs tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs. Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no: nodokļu konsultantiem; ārpakalpojuma grāmatvežiem; zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām; zvērinātiem notāriem; zvērinātiem advokātiem; citiem...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) padome apstiprinājusi grozījumus normatīvajos noteikumos, kas nosaka kārtību krājaizdevu sabiedrībām, kāda informācija tām jāiekļauj savos gada pārskatos. Ņemot vērā samērīgumu, turpmāk mazas krājaizdevu sabiedrības tiks atbrīvotas no atsevišķas informācijas atklāšanas vadības ziņojumā. No pašlaik strādājošajām 34 krājaizdevu sabiedrībām minēto atbrīvojumu varēs izmantot 28 krājaizdevu sabiedrības. Minēto noteikumu grozījumi ietver šādas izmaiņas: saskaņā ar direktīvā 2013/34/ES noteikto papildināts un precizēts vadības ziņojumā atklājamās informācijas apjoms, kas ietver arī nefinanšu informācijas un informācijas par pajām atklāšanu. izslēgta prasība par ārkārtas posteņu atsevišķu uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts, ka ārkārtas ienākumus un izdevumus atspoguļo posteņos "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi", vienlaikus noteikts, ka informācija par ārkārtas ienākumu un izdevumu apmēru un būtības aprakstu jāsniedz gada pārskata pielikumā; papildināts gada pārskata pielikumā atklājamās informācijas apjoms par padomes un valdes locekļiem izsniegtajiem avansiem, aizdevumiem vai galvojumiem; papildināts gada pārskata pielikumā atklājamās informācijas apjoms ar informāciju par vidējo...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas 2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813) un stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā. Likumā “Par grāmatvedību” (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi: 1. Papildināts likuma 3.pants: 1.1. nosakot, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā drīkst veikt grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis: - grāmatvedis – fiziskā persona, ar kuru noslēgts darba līgums un kuras atbilstību noteiktai grāmatveža kvalifikācijai apliecina izglītības dokuments vai pieredze; - ārpakalpojumu grāmatvedis – persona, ar kuru noslēgts rakstveida līgums (izņemot darba līgumu), kurā noteikti tās pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos un kuras kvalifikāciju apliecina izglītības dokuments vai pieredze; 1.2. noteikti gadījumi, kad grāmatvedību drīkst kārtot uzņēmuma vadītājs: - individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks; - fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību; - individuālais komersants; - kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks. 2. Likums papildināts ar jaunu 3.1pantu, kurā...

Finanšu ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām normatīvo aktu izmaiņām grāmatvedības un uzņēmumu revīzijas jomā: Grāmatvedība Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvedim, kuri sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, pienākumu apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Komercsabiedrību revīzijas joma Pārņemot Eiropas Savienības Direktīvas prasības, ir veikti grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, vienlaikus veicot grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas ar 2017.gadu ietekmēs revīzijas pakalpojumu sniedzējus (zvērinātus revidentus), revīzijas pakalpojumu saņēmējus, īpaši kapitālsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un finanšu institūcijas, kā arī to darbību uzraugošās iestādes. Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” paredz vairākas būtiskas lietas, kā, piemēram, precizēt likuma nosaukumu, mērķi un būtību, ietverot galvenos jautājumus, kuri tiek regulēti ar šo likumu, papildus prasības attiecībā uz informāciju, kāda ir jāiekļauj revidenta ziņojumā, precizētas normas attiecībā uz zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanas kritērijiem, jauni noteikumi zvērinātu revidentu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanai, jaunas prasības valsts un pašvaldību...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija. Ievērojot to, ka tīmekļa vietnēs pieejamie interneta veikali bieži piedāvā iegādāties preci, nereģistrējoties sistēmā, tādējādi no minētā termina skaidrojuma ir svītroti vārdi “lietotāju reģistrācijas sistēma” un precizēta jēdziena “struktūrvienība” definīcija. (likuma 1.panta 24.punkts). Likuma 1.panta 24.punktā, kurā sniegta termina “struktūrvienība” definīcija, trešais teikums ir izteikts šādā redakcijā: “Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma.” Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz arī skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu fiziskām personām (likuma 30.panta astotā daļa). Likumā iekļauts regulējums, kas paredz skaidras naudas lietošanas aizliegumu darījumos no 7200 eiro fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Tātad nav aizliegts veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. decembrim jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2016.gada novembrī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2016.gada 30. decembrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2015.gada 22.oktobrī Saeimā tika pieņemts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Tādējādi ar 2016.gada 1.janvāri spēku zaudē Gada pārskatu likums un Konsolidēto gada pārskatu likums. Likuma normas piemērojamas gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016.pārskata gadu (pārskata gadu, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016.gada laikā). Gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, kuri sagatavoti par 2015.pārskata gadu, piemēro attiecīgi Gada pārskatu likuma un Konsolidēto gada pārskatu likuma normas un uz šo likumu pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Sabiedrībām, kuras izbeigs darbību 2016.gadā un sagatavos gada pārskatu par laikposmu, kas ir īsāks par 12 mēnešiem, atļauts līdz 2016.gada 31.decembrim piemērot Gada pārskatu likuma normas. Likums izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu...

Valdības sēdē 29. novembrī pieņemti noteikumi Nr.749 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", kas stājas spēkā jau rīt, 2. decembrī. Grozījumi precizē noteikumu 18.7 punktu atbilstoši grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.9 daļā attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru. Turklāt noteiktais attiecas uz visiem kapitālsabiedrības valdes locekļiem, neatkarīgi no to skaita konkrētajā kapitālsabiedrībā. Noteikumos atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām ir precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība šādos gadījumos: - attiecībā uz darba devēja dāvanu darbiniekam, ja tā taksācijas gada laikā nepārsniedz 14,23 eiro - par kuru nav jāietur nodoklis; - attiecībā uz darba...

Valsts sekretāru sanāksmē 17. novembrī izskatīts Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas paredz jaunu prasību finanšu pārskatu sastādīšanā komersantiem, kas atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas. Noteikumu projekts paredz, ka tiem uzņēmējiem, kas izveidojuši un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, katru gadu līdz 30. aprīlim jāiesniedz Valsts vides dienestā auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu. Pārskatam jāpievieno vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto auditora atzinumu par pārskatā minētās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par videi kaitīgu preču atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu. Ja nodokļa maksātāja izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā citi nodokļa maksātāji nepiedalās, MK noteikumu 4. pielikuma 5. tabulu pārskatā neiekļauj. Tāpat noteikumu grozījumu projektā plānots noteikt, ka lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm turpmāk pieņems Valsts vides dienests. Ja noteikumu projekts tiks apstiprināts valdībā, tas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā vienotajā datubāzē (reģistrā) ir reģistrēta kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu atbilstības pārbaudes institūcija. Atbilstības pārbaudes institūcijas uzdevums ir veikt kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļu, modifikāciju un programmas versijas pārbaudi, lai pārliecinātos par to atbilstību nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un sniegt atbilstības apliecinājumu. VID vienotajā datubāzē (reģistrā) līdz 2016.gada 31.decembrim reģistrētajiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, modifikācijām un programmas versijām atbilstības pārbaudes ir jāveic līdz 2017.gada 1.jūlijam. Tāpat atbilstības pārbaudes ir jāveic arī atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām izstrādātu elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, modifikācijām un programmas versijām pirms to reģistrēšanas VID vienotajā datubāzē (reģistrā). VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), informēs nodokļu maksātājus par iespējām uzsākt lietot attiecīgās grupas (kases aparāts, hibrīda kases aparāts, kases sistēma) elektroniskās ierīces un iekārtas, par kurām būs izsniegts atbilstības apliecinājums...