GRĀMATVEDĪBA

Ārvalstu praksē grāmatvedības uzskaitē plaši tiek izmantota paraugbilances vai pārbaudes bilances (turpmāk – pārbaudes bilance) sastādīšana. Pārbaudes bilanci izmanto debeta un kredīta vienlīdzības pārbaudei gan analīzei un finanšu gada pārskata sagatavošanas atvieglošanai, gan arī, piemēram, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamību precizēt un/vai koriģēt bilances, grāmatvedības politiku uzņēmumā (protams, grāmatvedības normatīvo aktu ietvaros). Pārbaudes bilance ir viens no vairākiem secīgiem grāmatvedības darba posmiem (sastāvdaļām) pilnā grāmatvedības ciklā, kas attiecas uz pārskata gadu, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus par attiecīgo pārskata periodu (piemēram, mēnesi, ceturksni vai gadu). Pārbaudes bilance var būt sagatavota katras dienas, nedēļas, mēneša vai taksācijas (pārskata) gada beigās, parasti pirms finanšu pārskata sastādīšanas. Zināms, ka praksē izmantojamā grāmatvedības uzskaites metode ir divkāršā ieraksta metode. Tas nozīmē, ka: 1) katru ierakstu debetā korespondē ar ierakstu kredītā; 2) katru ierakstu kredītā korespondē ar ierakstu debetā. Visu kontu debeta ierakstu kopsummai jābūt vienādai ar kredīta ierakstu kopsummu. Lai pārliecinātos par abu rezultātu vienādību vai,...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu "Par kārtību, kādā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedzams kooperatīvo sabiedrību gada pārskats" un atgādina, ka kooperatīvās sabiedrības ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti. Tomēr ne visām kooperatīvajām sabiedrībām kopā ar gada pārskatu jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN) deklarācija. Kooperatīvās sabiedrības iesniedz gada pārskatu + UIN deklarāciju + UIN avansa aprēķinu, izņemot: dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības iesniedz gada pārskatu + deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu (Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumu Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” (turpmāk – Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.548) pielikums) (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli 22.panta astotā daļa); lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības katru gadu tiek novērtētas, vai tās atbilst noteiktiem kritērijiem (Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, attaisnotos izdevumus var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem: kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods; kases čeku un kases čekam papildus noformētu kvīti, ja kases čekā nav norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Kases čekam papildus noformētajā kvītī jābūt norādītiem visiem obligātajiem attaisnojuma dokumenta rekvizītiem, kā arī kases čeka numuram un datumam un fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam; numurētu un VID reģistrētu kvīti, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā un pakalpojuma sniedzējs par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (piemēram, apdrošināšanas starpnieks, saņemot samaksu par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem); kases ieņēmumu orderi, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka jau kopš 2010. gada nav nepieciešams īpašs pieprasījums, lai saņemtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu vai arī novirzītu to citu nodokļu parādu samaksai. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam ir izveidojusies PVN pārmaksa, nodokļu maksātājam nav jāiesniedz pieprasījums par tās atmaksu vai novirzīšanu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma nosacījumiem VID PVN pārmaksu 30 dienu laikā pārceļ nodokļa turpmākiem maksājumiem vai atmaksā. Ja nodokļu maksātājam ir kāda cita nodokļa parāds, tad pirms pārmaksas atmaksas vai pārcelšanas to novirza attiecīgā nodokļa parādu samaksai. Savukārt, beidzoties taksācijas gadam, VID atmaksā PVN pārmaksu 10 dienu laikā pēc pārmaksas apstiprināšanas, pirms tam sedzot citu nodokļu parādu, ja tāds ir. Pieprasījums ir jāiesniedz tikai gadījumā, ja nodokļu maksātājs vēlas PVN pārmaksu novirzīt piešķirto termiņpagarinājumu vai vienošanās līguma grafika maksājumu segšanai, vai arī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Tādā gadījumā pieprasījums ir iesniedzams Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izvēloties dokumentu “Informācija VID klientu...

Valsts ieņēmumu dienests izplatījis paziņojumu, ka raidījumā "Nekā personīga" (19.02.2017) izteiktie pārmetumi par jauno kārtību, kāda uzņēmējiem jāiesniedz gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esot nepamatoti. VID atzīst, ka sistēma nav pilnībā perfekta, tomēr raidījumā izskanējušie pārmetumi neatbilstot patiesībai. Nepieciešamos dokumentus ir iespējams izdrukāt, attiecīgajā vietā ieliekot atzīmi. Arī pārmetums par to, ka atsevišķas ailes nav bijis iespējams aizpildīt, nav vietā. Klientu ērtībai atsevišķas ailes automātiski kļūst neaktīvas, tiklīdz sistēma saprot, ka konkrētajam uzņēmumam pēc noteiktiem parametriem tās nav jāaizpilda. Arī aizrādījums, ka nav iespējams iekopēt nepieciešamo tekstu, neatbilst patiesībai - tekstu ir iespējams iekopēt. Sistēma ailēs neļauj kopēt tabulas un diagrammas. Tika norādīts, ka iesniegtais dokuments pazūd, ka nav saprotams, vai tas ir iesniegts, vai nav. Šāda situācija var rasties tikai tādā gadījumā, ja pirms dokumenta nonākšanas VID, revidents konstatē, ka uzņēmuma iesniegtā informācija neatbilst patiesībai. VID pārstāvji uzsver, ka jaunās izmaiņas veiktas par kopējo summu 91,6 tūkstošiem eiro, nevis 90...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) precizējis informatīvo materiālu par VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta “Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” iesniegšanu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58.panta otrā daļā minētajām mikrosabiedrībām. EDS izvēlas “Dokumenti” – “Dokumentu grupa” – “Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija”Iesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju LEJUPLĀDĒT informatīvo materiālu (INFO_Gada parskats)

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2016. gadu jāiesniedz VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) no 2017. gada 15. februāra līdz 3. aprīlim ieskaitot. Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot, lai iesniegtu valsts amatpersonas deklarāciju vai jebkuru citu dokumentu EDS. Dokumentu iesniegšana arī vairs nav jāapliecina ar VID e-paraksta datni. Kopš pagājušā gada valsts amatpersonām valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda arī šāda informācija: ja tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesā labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas, par to, vai ir veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas iemaksas. Turpinot vienkāršot deklarācijas aizpildīšanu, tajā automātiski var iegūt datus no VID rīcībā esošās informācijas par amatpersonas papildus ieņemamajiem amatiem. Visa...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma strauju un ievērojamu paaugstināšanu, taču LBAS norāda, ka vienlaikus ir jāveic vērienīgāka ēnu ekonomikas ierobežošana. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka LBAS atbalsta strauju un ievērojamu neapliekamā minimuma celšanu mazajām algām, taču tas nenozīmē, ka mazliet augstākām un vidējām algām šis neapliekamais minimums būtu jāsamazina: "Diferencētam neapliekamajam minimumam ir jēga, bet nedrīkst būt tā, ka lielākām algām tas pakāpeniski izzūd, arī šīm algām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina, jo tas jau ir noslīdējis līdz 60 eiro mēnesī." LBAS priekšsēdētājs akcentē, ka nākamais svarīgais solis ir ēnu ekonomikas ierobežošana, jo, ja aptuveni viena trešdaļa darbinieku saņem darba samaksu līdz minimālajai algai vai minimālās algas apmērā, tad ir pamatotas pārdomas, ka ne visi šie darbinieki strādā daļēju slodzi: "Ja mēs gribam sasniegt labklājību, bet tajā pašā laikā nepasliktinām aplokšņu algu situāciju, tad mums ir ļoti nopietni jādomā, kas tad...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodiskos norādījumus, kuros ar piemēriem skaidro, kādos gadījumos ir un kādos nav piemērojams īpašais PVN režīms darījumos ar lietotām automašīnām. Lietotu automobiļu tirgotājs (tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Par lietotām mantām uzskata ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Tirgotājs ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. 1.piemērs Tirgotājs pārdod lietotu automobili, kuru tas pēc iegādes nedēļu ir izmantojis citu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (pārvadājis preces) un/vai savām privātajām vajadzībām. Tirgotājs nav tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu tālākai automobiļa piegādei. Lietotu automobiļu pārdevējs (turpmāk – pārdevējs)...

Kā paredz MK noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 35.11 un 35.12 punkts, preču piegādes dokumentā jābūt ietvertiem vismaz šādiem rekvizītiem un informācijai: preču nosūtītāja (izsniedzēja) nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); preču izsniegšanas vietas adrese; dokumenta veida nosaukums, reģistrācijas datums un numurs; preču saņēmēja nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču saņēmējs ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts), preču saņemšanas vietas adrese; preču nosaukums, mērvienība un daudzums; attiecīgā saimnieciskā darījuma vai darbības apraksts (piemēram, preču piegāde (pārdošana) citam uzņēmumam, pārvietošana starp uzņēmuma struktūrvienībām); atsauce uz citu dokumentu (ja tāds ir), kurā atrodama informācija, kas nepieciešama saimnieciskā darījuma novērtēšanai naudas izteiksmē (piemēram, attiecīgs līgums); Preču piegādes dokumentu paraksta: preču izsniegšanas vietā – preču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par EDS dokumenta “Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” iesniegšanu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58.panta otrā daļā minētajām mikrosabiedrībām. Mikrosabiedrība Divus gadus pēc kārtas nepārsniedz: - bilances kopsumma – 350 000 euro; - neto apgrozījums – 700 000 euro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10. VID ar uzskatāmiem piemēriem soli pa solim informē, kā šādām sabiedrībām elektroniski iesniedzams Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija. Atgādinām, ka sākot ar 2017.gada 1.janvāri Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus drīkst iesniegt tikai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). EDS izvēlas “Dokumenti” – “Dokumentu grupa” – “Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija taksācijas periodam, sākot ar 01.01.2016. Izvēlas “Turpināt” Izvēlas gada pārskata veidu Atzīmē “Pirmreizējs dokuments” Sadaļā “Iesniedzamā informācija” atstāj atzīmes tikai pie tām sastāvdaļām, kuras...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji - līdz 2017. gada 1.februārim jādeklarē VID 2016. gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kuru summa pārsniedz 3000 eiro. Atgādinām, ka no 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par "Par nodokļiem un nodevām" norma, kas noteic, ka nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3 000 eiro. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim jādeklarē VID visi taksācijas gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2017. gada 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz VID informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu "Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro". Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai...

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz līdz 10 gadiem saīsināt termiņu, kādā privāto un publisko juridisko personu arhīvos tiek glabāti attaisnojuma dokumenti par personai aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu). Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā, ka kopš 1999.gada visa informācija par personu sociālajiem maksājumiem, kas nepieciešama pensiju un pabalstu piešķiršanai, ir gan Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas, gan arī darba devēju rīcībā. Tādējādi vairs nav nepieciešama šādas dublējošas informācijas pieņemšana glabāšanai arhīvā. Patlaban personāla dokumenti arhīvā jāglabā 75 gadus, un šāda kārtība saglabāsies attiecībā uz dokumentiem, kas sastādīti līdz 1998.gadam. Likuma izmaiņas mazinās administratīvo slogu privātajām un publiskajām personām, un grozījumu autori prognozē, ka četriem tūkstošiem institūciju un 245 tūkstošiem komersantu un privāto tiesību juridisko personu administratīvās izmaksas par dokumentu arhivēšanu un glabāšanu kopumā varētu samazināties par apmēram 100 tūkstošiem eiro gadā. Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” Saeimai jāskata vēl arī otrajā un trešajā lasījumā.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir neapmierinātas ar Valsts ieņēmumu dienesta traktējumu Biedrību un nodibinājuma likuma normām, nosakot, ka NVO ieņēmumi no saimnieciskās darbības nedrīkst pārsniegt 50% no visiem ieņēmumiem. Tagad NVO guvušas atbalstu Saeimas Juridiskā biroja atzinuma formā. Iespējams, ka tiks grozīts likums, lai precizētu neskaidrās normas. Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" (eLPA) padome 18. janvārī nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēstuli ar aicinājumu turpmāk, vērtējot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību un ieņēmumu apjomu no saimnieciskās darbības attiecībā pret citiem ieņēmumu avotiem, ņemt vērā Saeimas Juridiskā biroja interpretāciju likuma "Biedrību un nodibinājumu likums" 7. panta pirmajai daļai. NVO jau kopš Biedrību un nodibinājuma likuma stāšanās spēkā 2004.gadā, bet it īpaši 2016.gadā, saskaroties ar tām nesaprotamu VID likuma normas interpretāciju attiecībā pret NVO tiesībām veikt saimniecisko darbību, nosakot iestādes iekšējos metodiskos norādījumos, ka NVO ieņēmumi no saimnieciskās darbības nedrīkst pārsniegt 50% no visiem ieņēmumiem, lai gan esošais tiesiskais regulējums nenosaka šādu ierobežojumu. Tādēļ eLPA, lai...