GRĀMATVEDĪBA

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktas atšķirīgas prasības, kāda veida gada pārskatus jāsastāda personālsabiedrībām atkarībā no to lieluma. Vidējas un lielas personālsabiedrības finanšu pārskatam jāsastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma. Mazas personālsabiedrības finanšu pārskatam jāsastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma. Savukārt personālsabiedrībai, kas ir mikrosabiedrība, likumā noteiktos gadījumos atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu vai atļauts nesagatavot to vispār. Lai noteiktu, vai personālsabiedrība ir liela, vidēja, maza vai mikro, jāņem vērā šādi kritēriji: Liela sabiedrība – bilances datumā pārsniedz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 000 000 EUR; neto apgrozījums – 40 000 000 EUR; vidējais darbinieku skaits – 250; Vidēja sabiedrība – nav maza sabiedrība un nepārsniedz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 000 000 EUR; neto apgrozījums – 40 000 000 EUR;...

Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika atvērto durvju dienas, kur ikviens varēja piedalīties diskusijā par izmaiņām kases iekārtu sistēmām un tām pārmaiņām, kas sagaida no 2017.gada 1.janvāra, paredzot specializētu fiskālo bloku ieviešanu. Sarunā ar Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem tika secināts, ka pašreiz Ministru Kabineta noteikumos nostiprinātās prasības ir novecojušas, tādēļ būtiski raudzīties uz pilnīgi citiem risinājumiem, kas iespējami izmantojot e-vidi, piemēram, veidojot dažādas aplikācijas. Pasākuma laikā notika diskusijas par kases iekārtu administrēšanas likumdošanu. LTRK dalījās ar ierosinājumiem par tiešsaistes risinājumiem, kas maksimāli pietuvināti mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Lai arī uzņēmēji pauda viedokli, ka ne visur pieejams internets, daudz būtiskāk raudzīties uz moderniem risinājumiem, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, nevis radīt situāciju, kur ikvienam jāpilda novecojušas prasības, ieviešot kases aparātu fiskālos blokus, kas uzkrās informāciju, lai VID jebkurā brīdī tā būtu pieejama. Klātesošie banku pārstāvji apliecināja, ka jau pašreiz notiek intensīvs darbs pie tā, kā...

Ministru kabineta komitejas sēdē 22. augustā izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 „Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”. Tas rosināts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu ieņēmumu klasifikāciju. Samazinoties ieņēmumu klasifikācijas kodu detalizācijai, paredzams, ka kļūs mazāks kļūdaino maksājumu skaits, kur piemērots nepareizs ieņēmumu kods. Tie samazinās administratīvo slogu akcīzes nodokļa maksātājiem, jo turpmāk, veicot maksājumus, būs jāpiemēro mazāks kodu skaits, tādējādi samazinot arī iespējas veikt maksājumu nepareizajā pozīcijā. Grozījumi varētu attiekties uz valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu amatpersonām (darbiniekiem). Noteikumu projekts, piemēram, paredz svītrot 1.1.apakšgrupas kodu 1.1.1.3. „Pašvaldībā iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis”, ņemot vērā to, ka līgumu ar Finanšu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiešu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos vairs nav un sākot jau ar 2015.gada 1.janvāri visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus nodokļa maksātāji ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Projekts paredz arī...

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitucionālajai saskaņošanai 18. augustā tika iesniegts projekts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānam. Tajā atvēlēta arī plaša sadaļa grāmatvedības un nodokļu politikas uzlabošanai (61. - 105. lpp.). Projektu iespējams skatīt un lejuplādēt šeit. Plāna projektā norādīts: lai nodrošinātu Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 74.punkta pilnīgu izpildi, Uzņēmējdarbības plāns ir publicēts publiskajai apspriešanai Ekonomikas ministrijas mājas lapā no 2016.gada 15.augusta līdz 5.septembrim. Ministrijas mājaslapā projekts gan ir grūti atrodams - sākumlapā tas nav minēts, bet gan meklējams šeit: https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/.Vēršam uzmanību, ka sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja piedalīties Plāna izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli līdz 2016.gada 8.septembrim atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam. Ministrija lūdz pieteikties līdzdalībai, rakstiski sniedzot viedokli par Plāna projektu līdz š.g. 8.septembrim, informāciju nosūtot uz e-pasta adresi [email protected] vai [email protected]ņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (Uzņēmējdarbības plāns) tiek sagatavots un valdībā ik gadus apstiprināts kopš 1999. gada....

Valdības sēdē 18. augustā ministri vienojušies no 2017. gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro - līdz 380 eiro. Tam budžetā tiks atvēlēti 11,76 miljoni eiro.Saglabājot patlaban esošo neapliekamo minimumu un sociālo iemaksu apjomu, personai, kurai ir iesniegta nodokļu grāmatiņa un nav apgādājamo, aprēķini, salīdzinājumā izskatās šādi:Izmaksas (EUR)2016.2017.IzmaiņasUz papīra Jūs saņemsiet370.00380.00+10.00Uz rokas Jūs saņemsiet272.24279.13+6,89Darba devējam jūsu darbs izmaksās 457.64470.00+12.36Darba devējs par Jums pārskaitīs VSAOI kopā Darba devēja iemaksu daļaDarba ņēmēja iemaksu daļa126.1387.2838.85129.5489.6439.90+3.41+2.36+1.05Darba devējs par Jums pārskaitīs IIN58.9160.97+2.06Darba devējs par Jums pārskaitīs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu0.360.360,36Nodokļos kopā uz Valsts kasi pārskatīs185.40190.87+5,47 Izmantots algas kalkulators vid.lvPret straujāku minimālās algas celšanu, ko rosināja Labklājības ministrija, iestājās uzņēmēju organizācijas. Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) sarunās ar valdību ir piekritusi pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam. Tāpēc koalīcijā panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas...

Vakar, 15. augustā, uz diskusiju kopā pulcējās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji, lai pārrunātu Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", paredzot, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būtu nepieciešama savu sniegto profesionālo pakalpojumu obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA).Šāda ideja no ministrijas ierēdņu puses bija izskanējusi jau pirms vairākiem gadiem, bet diskusija aizsākusies vēl 2010. gadā, kad laikrakstam "Dienas bizness" Lienīte Caune, tolaik, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, minēja: "Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam - ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām, klients nenes par to atbildību. Mums nodokļu likumdošana ir tik smaga, ka mēs paši reizēm nesaprotam - trīs reizes lasām un rakstām vēstules, lai mums izskaidro šo vai citu normu." Viņa arī laikrakstam norādīja, ka nesaprot tos ārpakalpojumu sniedzējus, kuri saka, ka ir pilnīgi pārliecināti par sevi un saviem darbiniekiem un viņiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemts Spēkā Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" Ar grozījumiem noteikts, ka atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai izsniegta atļauja par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus. Likumā veikti arī citi grozījumi, saistībā ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu. 16.06. 2016 15.07. 2016 Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 423“Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.2pantu, ar kuru ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība graudaugu un tehnisko kultūru piegādei ar 2016.gada 1.jūliju. Kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R5” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2pantu. Minētās izmaiņas piemērojamas, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, izmantojot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) ir 100 % meitas uzņēmums SIA “U”. Iesniedzējs nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma iznomāšanu. 2016.gadā uzņēmums ir noslēdzis līgumus ar astoņiem nomniekiem, dokumentu plūsma uzņēmumā ir neliela un uzņēmumā nav neviena darbinieka, kas saņem minimālo mēneša darba algu. Iesniedzēja apgrozījums 2016.gadā pa mēnešiem: janvāris 9909,58 eiro, februāris 2002,75 eiro, marts 5914,22 eiro, aprīlis 5783,34 eiro, maijs 5652,51 eiro.Iesniedzējam ir divas amatpersonas – valdes priekšsēdētājs B un valdes loceklis H. Iesniedzēja jautājums ir par valdes locekļa H atalgojuma apmēru uzņēmumā, jo valdes priekšsēdētājs B izpilda tikai valdes priekšsēdētāja funkcijas bez atalgojuma. Iesniedzējam ar valdes locekli H noslēgts pilnvarojuma līgums, kura pielikumā ir noteikts, ka viņa darba atalgojuma apmērs ir atkarīgs no veicamo darbu apjoma. Uzņēmuma vadītājam H ikmēneša bruto darba samaksa par nostrādātām stundām pie Iesniedzēja (viena darba stunda dienā) ir 145,11 eiro mēnesī.H uz līguma pamata strādā...

Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 2016. gada 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai līguma noslēgšanas īpašo kārtību un formu – atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10. panta otrai daļai, bet arī skaidri un uzskatāmi noformulētus nepieciešamos un pietiekamos pārvaldīšanas līguma nosacījumus atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 11 pantam. Panta pirmā daļa noteic līguma būtību kā pilnvarojuma līgumu, bet panta otrā daļa noteic ziņas un nosacījumus, kuriem līgumā ir jābūt...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. jūlijā, bija plānots izsludināt likumprojektu "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz mainīt līdzšinējo termiņu noteiktu attaisnojuma dokumentu glabāšanai. Kā zināms, patlaban likuma "Par grāmatvedību" 10. pants paredz, ka attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem uzņēmuma arhīvā jāglabā 75 gadus. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka tiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu, kas radīti kopš 1999. gada, glabāšanas laiks būs vairs tikai 10 gadi. Likumā plānots ieviest normu, kas paredz, ka glabāšanas laiks ir "līdz 1998.gadam radītajiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 75 gadi, no 1999.gada radītajiem dokumentiem – 10 gadi”. Glabāšanas termiņš 75 gadi savulaik tika noteikts, jo minētie attaisnojuma dokumenti satur informāciju par sociālās apdrošināšanu stāžu (turpmāk – informācija par sociālajiem maksājumiem) un tiek izmantoti arhīva sociāli tiesisko izziņu sastādīšanai, kuras nepieciešamas valsts pensiju un pabalstu...

Lai gan Latvijā normatīvie akti, kuros iekļauti pasaules un Eiropas Savienības standarti, kas regulē globālo cīņu ar t.s. naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, ir spēkā kopš 2008.gada un gadu no gada tiek papildināti ar daudz striktākām prasībām, tomēr uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar augsta riska darījumiem, joprojām nav pilnīgas izpratnes par savu pienākumu veikšanu, par to, ko pieprasa likumi un kā savā darbībā ieviest risku novērtēšanas sistēmu. To seminārā, ko bija noorganizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (turpmāk - LANĪDA), atzina Baiba Rūdapa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas daļas vadītāja vietniece. Semināra mērķis bija nodrošināt, lai projektu attīstītāju pārstāvji, aģenti, starpnieki un nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) firmu juristi gūtu izpratni, kā veidot iekšējās kontroles sistēmas un novērst risku darījumos ar NĪ saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk - likums). Globālā mērogā aktualizējoties jautājumam par terora draudu novēršanu un aktivizējoties...

Jautājums: Ilgstoši meklēju materiālus par dažāda veida elektropreču (tējkannas, mobilie telefoni, radio aparāti utt.) norakstīšanu un utilizēšanu, zinu, ka virspusēji par to ir rakstīts atkritumu likumdošanā, bet gribētu praktiskākus piemērus redzēt, kā pareizi norakstīt- utilizēt un kādus dokumentus jāsagatavo. Atbilstoši uzņēmuma izstrādātajai grāmatvedības uzskaites metodikai materiāli aktīvi, kurus uzņēmums tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvām vajadzībām, un kurus tas plāno izmantot mazāk nekā vienu gadu, kuri nav iegādāti pārdošanai un kuru sākotnējā uzskaites vērtība ir mazāka par noteiktu summu (piemēram, 350 eiro), ir mazvērtīgais inventārs. Mazvērtīgais inventārs tiek atzīts par izdevumiem tā iegādes brīdī, turklāt izdevumi jāuzskaita atbilstoši to ekonomiskajai būtībai, kā arī atbilstoši izlietojumam administrācijas, pārdošanas vai ražošanas vajadzībām. Mazvērtīgo inventāru atbilstoši inventarizācijas komisijas lēmumam drīkst norakstīt: ja tas ir nolietojies; ja to nodod bez atlīdzības; ja tā tālāka izmantošana nav iespējama nenovēršamu bojājumu dēļ. Akta par krājumu_norakstīšanu paraugs. Lēmumu par mazvērtīgā inventāra norakstīšanu pieņem pamatlīdzekļu...

Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Tas izdots saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta trešo daļu un paredz, ka finanšu pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati turpmāk būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) noteiktā formā, kuru nosaka likums un šie MK noteikumi. Ja līdz šim EDS iesniedzot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu elektroniskā noraksta formā, uzņēmums varēja attiecīgās shēmas papildināt ar papildus posteņiem, posteņus sadalīt sīkāk un apvienot, turpmāk tā vairs nevarēs - būs strikti jāseko noteikumos definētajai bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata EDS elektronisko norakstu formas atbilstībai, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām (EDS sistēmā elektroniskā noraksta forma atbildīs likumā noteiktajām shēmām). Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk arī finanšu...

Saeimā 16. jūnija sēdē otrajā lasījumā pieņemti un turpina tālāko ceļu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Otrajam lasījumam saņemtajos priekšlikumos likumā piedāvāts un atbalstīts mainīt 8. panta redakciju, kurā runāts par attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu. Patlaban pantā lietots termins "saņemtie attaisnojuma dokumenti", kuru plānots mainīt uz "ārējie un iekšējie dokumenti", norādot, ka runa ir par attaisnojuma dokumentiem, kas gan saņemti, gan izsniegti uzņēmumā. Tāpat otrajam lasījumam piedāvātās izmaiņas atbalstītas 10. panta redakcijā, kas runā par attaisnojuma dokumentu glabāšanas ilgumu, nosakot kategorijai "pārējie attaisnojuma dokumenti" (t.i., izņemot gada pārskatus, inventarizācijas sarakstus, grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus un attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem) līdzšinējā likumā noteiktā glabāšanas laika - 5 gadu - vietā šādu termiņa formulējumu: "līdz dienai, kamēr tie nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma 2. pantā noteiktās prasības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk -Iesniedzējs) bilancē iekļauts kravas furgons, minētā automašīna CSDD izdotajā tehniskajā pasē ir klasificēta kā kravas automobilis (N1 kategorija) ar vairāk nekā trīs sēdvietām un ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, turpmāk tekstā – kravas furgons.No 2016.gada 1.janvāra Iesniedzējs maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par kravas furgonu un izdevumos iekļauj ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīto transportlīdzekļa izmantošanas izdevumus, izdevumus par ekspluatāciju, uzturēšanu un remontu.Vai Iesniedzējam ir tiesības izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu 100% apmērā kā priekšnodokli no visiem saistītiem izdevumiem par kravas furgonu un samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par to vērtību, ņemot vērā ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā minēta vieglā pasažieru automašīna, bet Iesniedzējam pieder kravas furgons?VID uzziņā skaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā noteikts, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu...