GRĀMATVEDĪBA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4.oktobrī uzsāka darbu pie priekšlikumiem, kas iesniegti Valsts kontroles likuma grozījumu otrajam lasījumam. Komisijas deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus likuma precizējumiem, tostarp, ka Valsts kontrole (VK) revīzijas veic atbilstoši ne tikai Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet arī valsts kontroliera noteiktiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītiem un apstiprinātiem starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm. Komisija kādā no nākamajām komisijas sēdēm plāno vērtēt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus par tiesībām VK veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Saeimā iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Valsts kontroliere iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi. Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī...

Nozīmīgus ieteikumus valsts pārvaldei un pašvaldībām darba uzlabošanai ļaus izstrādāt Valsts kontroles (VK) finanšu revīzijas "Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem" laikā gūtie secinājumi, ar kuriem VK 4. oktobrī iepazīstināja plašāku sabiedrību. Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, Valsts kontrole secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi - valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas. Savukārt, vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, saskatīts mērķtiecīgas rīcības trūkums. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds. 2015.gadā tā summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks. Tomēr joprojām trūkst objektīva izvērtējuma un rīcības plāna, kā šo tendenci nākotnē ierobežot. VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis paziņojumu, kurā atspēko vairākus Valsts kontroles finanšu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” izteiktos secinājumus. Publicējam tos pilnā apjomā. Valsts ieņēmumu dienests nenoraida objektīvu un konstruktīvu kritiku, tomēr daži apgalvojumi, kas izskanēja šodien Valsts Kontroles preses konferencē, kā arī pēc tam tika atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, nav korekti un ir pat maldinoši. Tādēļ vēlamies tos precizēt un skaidrot plašāk, lai nerastos maldīgs priekšstats par dažām būtiskām VID darbības jomām un tajās paveikto un plānoto. VID noraida Valsts Kontroles izteiktos apgalvojumus saistībā ar dienesta nepietiekamo vērību pret korupcijas risku novēršanu Korupcijas risku novēršana vienmēr ir bijusi viena no VID prioritātēm; tā vienmēr ir bijusi un ir iestrādāta VID darbības stratēģijās un citos nozīmīgos iestādes pamatdarbības dokumentos. Tā piemēram, Korupcijas risku reģistrs tika ieviests VID jau 2005.gadā un kopš tā laika tiek regulāri aktualizēts un pilnveidots, un katram gadam tiek izstrādāts un īstenots...

Ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem būs jāapdrošina civiltiesiskā atbildība - to paredz 29. septembrī valdības ārkārtas sēdē skatītie grozījumi likumā "Par grāmatvedību". "Apzinoties grāmatvedības lielo nozīmi nodokļu aprēķināšanā, grāmatvedim ir nepieciešamas vispusīgas un teicamas zināšanas grāmatvedības jomā, jo, nepārzinot uzskaites principus, pastāv risks pieļaut kļūdas nodokļa bāzes un nodokļa lieluma noteikšanā. Tādējādi balstoties uz ārvalstu pieredzi (piemēram, Polijā grāmatvežu profesija tika regulēta līdz 2014.gadam, taču tagad var pakalpojumus sniegt ikviens, ja apdrošinājis savu profesionālo darbību, Lietuvā civiltiesiskā apdrošināšana noteikta kopš 2013.gada un gada kopējās civiltiesiskās apdrošināšanas summai ir jābūt ne mazākai par 3000 euro) un Latvijas Republikā pastāvošo regulējumu citiem profesionālajiem pakalpojumiem (piemēram, zvērināts revidenta sniegtie pakalpojumi, OCTA apdrošināšanas veids) būtu ieviešama Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana profesionālajai darbībai", minēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekta autori plāno, ka minimālais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, ārpakalpojuma grāmatvedim būs 3000 eiro apmērā. Tāpat likumā plānots ierakstīt grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža...

Tehnoloģiju radītās izmaiņas visās biznesa jomās skar arī grāmatvedību un finanšu uzskaiti. Grāmatveži faktiski kļūst par biznesa konsultantiem, kuriem jārisina tās pašas problēmas, kas ir aktuālas citu risku vadībai, atzīst “Grāmatvedības foruma 2016” eksperti. Pirms 6.oktobrī notiekošā “Grāmatvedības foruma 2016” eksperti apkopoja būtiskākos izaicinājumus, kas tuvākajā laikā ietekmēs finanšu konsultāciju un grāmatvedības nozari. “Veiksmīgam finanšu vadītājam ir jāprot prasmīgi žonglēt ar tādiem izaicinājumiem kā sadarbība ar iesaistītajiem partneriem, lēmumu pieņemšanas (ne)efektivitāte, cilvēciskais faktors. Arī finanšu vadībā ir savas “aklās zonas”, par kurām mēs visi zinām, bet nereti piemirstam,” saka SEB bankas finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Uzskaitvedi aizvieto tehnoloģijas un tiešsaistes grāmatvedība Jādomā, nav tālu diena, kad uz jautājumu – cik daudz laika, jūs pavadāt ievadot datus, ikviens grāmatvedis atbildēs, ka manuāli datus neievada vispār. Arī drukātos rēķinus aizvien vairāk aizvieto pilnvērtīgi elektroniskie rēķini, kurus automātiski “saprot” un spēj apstrādāt grāmatvedības programmas. “Latvijā patlaban aptuveni 15% visu rēķinu aprit elektroniskā formātā. To izmantošanu...

Valdība otrdien, 27. septembrī, skatīs MK noteikumu projektu (Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"), ar kuru komersantam plānots atļaut atteikties no kases aparāta un tā vietā darījumu reģistrēšanai izmantot VID numurētās kvītis vai biļetes arī tajos gadījumos, kad pircējs vēlas norēķināties nevis skaidrā naudā, bet, izmantojot norēķinu karti vai mobilo aplikāciju. Protams, iespēja būs pieejama tikai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem jau līdz šim pastāv atbrīvojumi no kases aparāta lietošanas. Noteikumu projekta autori skaidro, ka minētās izmaiņas nepieciešamas, jo, saskaņā ar socioloģiskajā aptaujā konstatēto, vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi atteikušies no pirkuma, ja nav bijis iespējas norēķināties ar maksājumu karti. Tāpat iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka 66 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar gadījumiem, kad elektronisko norēķinu trūkums (iespēja norēķināties, izmantojot maksājumu kartes vai mobilās aplikācijas) viņiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma veikšanas. Lai nodokļu maksātājus atbrīvotu no...

Otrdien, 27. septembrī, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt grozījumus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības atbrīvot no informācijas sniegšanas par to darbinieku atalgojumu, jo šī informācija jau ir pieejama Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Finanšu ministrija (FM) kategoriski noraida pārmetumus attiecībā uz šo likumprojektu, jo tas nerada ietekmi uz vienotās atlīdzības sistēmas principiem – visa informācija par kapitālsabiedrībās nodarbināto atlīdzību joprojām būs pieejama datubāzēs, bet publiski pieejamās informācijas apjoms nemainīsies. FM, gatavojot likumprojektu, izvērtēja datu turpmākās uzkrāšanas lietderību atlīdzības uzskaites sistēmā un, ņemot vērā, ka šos datus ir iespējams iegūt no VID datubāzēm, secināja, ka tas nav lietderīgi. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības tiks atslogotas no datu iesniegšanas, tā samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, jo nepieciešamos datus ir iespējams iegūt sadarbojoties divām valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim informācija FM uzturētajā atlīdzības sistēmā (datubāzē) par kapitālsabiedrībās nodarbināto darbinieku atlīdzību tika saņemta no kapitālsabiedrībām par tajā nodarbinātajiem konkrētā...

Ņemot vērā, ka Latvijā ir ne mazums grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, kuri par savu veikumu atbild klientu - trešo personu – priekšā, rodas situācijas, kad neskaidrs kļūst jautājums, kā likuma priekšā samērot valdes locekļu un ārpakalpojuma sniedzēju atbildību. Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistās ar dažādu iespējamo kļūdu un paviršību pieļaušanu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzošo uzņēmumu darbā, piemēram, finansiāliem zaudējumiem, kas varētu rasties nodokļu uzrēķinu gadījumā, jau pirms vairākiem gadiem radās priekšlikumi par grāmatvežu obligātu civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu. Līdzīgi kā, piemēram, ir noteikts zvērinātu revidentu komercsabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits. Attiecīgi arī raisījās karstas diskusija nozares pārstāvju vidū – apsverot visus apdrošināšanas „par” un „pret”. Šāda obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana nepastāv ne Lietuvā, ne Igaunijā, taču tāda, piemēram, ir ieviesta Polijā. Finanšu ministrija, kas savulaik bija viena no apdrošināšanas idejas atbalstītājām, patlaban ir atgriezusies pie grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājuma, gatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā „Par grāmatvedību”. Likumprojekta aizmetņi...

Ja personai, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, tās rīcībā ir skaidras naudas līdzekļi, kas ir ekvivalenti vai pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarēšanas pienākums attiecas arī uz nepilngadīgām personām, un tas īstenojams ar viņu vecāku vai likumīgo aizbildņu starpniecību. Ģimenei ceļojot kopā, 10 000 eiro ierobežojums attiecas uz katru personu atsevišķi. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Personai, kuras rīcībā esošās skaidras naudas apjoms pārsniedz 10 000 eiro, ir jādodas pa "sarkano koridoru" (lidostas muitas kontroles punktā) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos muitas kontroles punktos, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās,...

Fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus varēs apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Šādu atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanai paredz grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā, ko ceturtdien, 22.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Iepirkumos bieži tiek prasīts pievienot izglītību apliecinošus un citus dokumentus, kuru autors ir trešā persona, un pretendentam patlaban nav tiesību apliecināt šādu dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus vai kopijas), norāda likumprojekta autori. Šāda kārtība sarežģī pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, kā arī ir apgrūtinoša citos gadījumos, kad iestādē iesniedzami trešo pušu izdotu dokumentu atvasinājumi. Tādējādi fiziskām personām turpmāk būs tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus, tāpat kā patlaban to var darīt organizācijas, un vairs nebūs jādodas pie dokumenta izdevēja ar lūgumu apliecināt kopijas pareizību. Likumprojekts paredz arī iespēju vairāku dokumentu atvasinājumus apliecināt ar vienu parakstu un katrs dokumenta atvasinājums nebūs jāapliecina atsevišķi, kā to paredz patlaban spēkā esošā kārtība. Plānots, ka atvieglota kārtība dokumentu atvasinājumu...

Likumprojektu paketē iekļautie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz noteikt aizliegumu fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kā arī citus priekšlikumus ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanai. Šo priekšlikumu skatīja 20. septembra valdības sēdē. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav aizliegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (pie pašreiz noteiktās minimālās algas apmēra), bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā. Vienlaikus minētajam regulējumam ir noteikti pārejas noteikumi, jo pretējā gadījumā tiesiskais regulējums radītu ļoti labvēlīgus apstākļus darījuma slēgšanai ar atpakaļejošu datumu, lai neievērotu tiesību normā noteikto. Šāda prakse Latvijā ir plaši izmantota citu tiesisko pienākumu neievērošanai. Tādējādi likumprojekts paredz, ka naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas...

Kārtību, kā aizdevumu procentu atzīstami ieņēmumos un uzrādāmi pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 32.panta trešaā daļa. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 1.3.apakšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 61.punktam ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu; ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 62.1.apakšpunktā ir...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 1.jūlijā stājās spēkā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kuros noteikts, ka nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Atbilstības pārbaude ir elektronisko ierīču un iekārtu modeļu, modifikāciju un programmas versijas pārbaude, lai pārliecinātos par minēto ierīču un iekārtu atbilstību tām noteiktajām tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudi veic Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrēta atbilstības pārbaudes institūcija, kura pēc apkalpojošo dienestu pieprasījuma pārbaudīs kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, izsniedzot attiecīgu atbilstības apliecinājumu. Kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas modeli, modifikāciju un versiju, kurai atbilstības pārbaudes institūcija veikusi atbilstības pārbaudi un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegusi apliecinājumu par atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienests iekļauj publiski pieejamā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko...

Normatīvais regulējums paredz, ka personālsabiedrības peļņu jānosaka uz katra pārskata gada beigām vai pēc sabiedrības darbības izbeigšanās, ja tā pastāv mazāk nekā vienu gadu. Personālsabiedrības peļņu nosaka, pamatojoties uz personālsabiedrības gada pārskatu vai slēguma finanšu pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri. Peļņas uzrādīšanai personālsabiedrības grāmatvedības reģistros lieto šādus kontus: 1. bilances kontu shēmas aktīvā – posteni “Nauda”; 2. bilances kontu shēmas pasīvā: iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)”; iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”; iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi”; iedaļas “Ilgtermiņa kreditori” posteni “Neizmaksātā peļņas daļa”; iedaļas “Īstermiņa kreditori” posteni “Neizmaksātā peļņas daļa”; 3. peļņas vai zaudējumu aprēķinā: posteni “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”; posteni “Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi”. Personālsabiedrības peļņa tiek sadalīta biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Personālsabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma daļa nav samazinājusies. Katram...