GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu un atbildēt par Ministru kabineta (MK) 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 35.punkta piemērošanu, jo 35.punktā ir noteikts, ka ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes), uzskaita, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:35.1.sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;35.2.sagaidāms, ka procentu, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes) maksājums tiks saņemts. Iesniedzējs plāno aizdot naudas līdzekļus pēc diviem aizdevuma līgumiem citai sabiedrībai (uzņēmumi nav saistīti pēc likuma “Par izņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta) uz četriem gadiem.Pēc pirmā aizdevuma līguma par aizdevuma lietošanu tiek noteikti procenti 4 % gadā no kopējās neatmaksātās aizdevuma summas. Pie procentu aprēķiniem puses pieņem, ka gadā ir 365 dienas un mēnesī 30 dienas. Aizdevuma līgums ir noslēgts un 3 gadiem. Pēc līguma nosacījumiem procentus par aizdevumu aprēķina katru gadu, bet Aizņēmējs apņemas samaksāt procentus par aizdevuma...

Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi ierobežojumi varētu būt gadījumos, kad zemnieku saimniecība izmanto īpašniekam piederošus objektus savā saimnieciskajā darbībā. Patapinājuma vai nomas līguma nepiemērotība zemnieku saimniecībai Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par īpašuma objektiem, kuri pieder saimniekam un kurus izmanto saimniekam pašam piederošais uzņēmums. Tiek pieņemts, ka šāds līgums drošāk ļauj saimnieciskās darbības...

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) saņēmusi iesniegumus no uzņēmumiem par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar bankas rekvizītu nomaiņu saņemtajā e-pastā, kā rezultātā uzņēmēji pārskaita naudu nevis darījuma partnerim, bet ārvalstu krāpniekiem. Šāda krāpšanas shēma pēdējā laikā ir aktivizējusies visā Eiropā, tādēļ policija aicina uzņēmumus būt īpaši piesardzīgiem, veicot maksājumus par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem.Kā liecina ENAP saņemtā informācija, krāpnieki nosūtītajā rēķinā (invoice), iespējams, pirms tam nelikumīgi piekļūstot preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma e-pastam, nomaina maksājumu rekvizītus, ierastā apmaksas konta vietā norādot speciāli izveidotas fiktīvas kompānijas nosaukumu un citas valsts bankas kontu.Ja maksājuma veicējs no preces vai pakalpojumu saņemošā uzņēmuma puses nav bijis pietiekami uzmanīgs un pārbaudījis šo informāciju, nauda tiek aizskaitīta uz krāpnieku norādīto kontu ārzemēs, kur jau tuvākajā laikā no konta tā tiek izņemta. Tikmēr īstais darījumu partneris samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem tā arī nesaņem.Valsts policijai ir informācija, ka šāda veida krāpšanas tiek īstenotas daudzās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzēja vienīgais dalībnieks ir SIA “J”. Iesniedzēja aktīvi sastāv galvenokārt no zemes. Zemes bilances vērtība ir 169570 EUR. Minētās zemes apbūvei ir saņemta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Iesniedzēja darbību pilnībā finansē tās dalībnieks SIA “J”, kas arī šobrīd organizē zemes gabala apbūves plānošanu. Tādējādi Iesniedzēja pastāvēšana un uzturēšana rada vien administratīvu un finansiālu slogu, līdz ar ko ir pieņemts lēmums sagatavot darbību plānu un budžetu Iesniedzēja likvidācijai.Ja tiks pieņemts lēmums par likvidāciju, paredzams, ka likvidācijas kvota tiks izmaksāta (nodota) nevis naudā, bet gan mantiskā veidā, dalībniekam nododot zemes gabalu.Iesniedzējs vēršas ar lūgumu pēc uzziņas par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanu likvidācijas kvotas nodošanai, kas sniegtu atbildi uz minētiem jautājumiem un ļautu saprast, kurš no trim iespējamiem variantiem būtu piemērojams.Vai Iesniedzējam minētos apstākļos, nododot dalībniekam apbūves...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājušies spēkā 2016.gada 6.janvārī, paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, to biedriem. Iesniedzējs secina, ka, ievērojot grozījumus, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4.apakšpunktā un 11.punktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam). Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā “Metodiskais...

Valsts sekretāru sanāksmē 12. maijā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu", kas paredz, ka: sabiedrības savu sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) iesniedz EDS noteiktā sagatavotā formā. Noteikumu projektā ir noteikta bilances, divas peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata elektronisko norakstu iekļaušanai EDS sagatavošanas kārtība, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām, kuras sabiedrība vairs nevarēs papildināt ar jauniem posteņiem un sadalīt sīkāk; turpmāk arī finanšu pārskata pielikums EDS būs jāiesniedz strukturizētā veidā, pamatojoties uz noteikumu projekta pielikumā noteikto shēmu; sabiedrībām, kurām atļauts sagatavot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā norādāmos datus būs jāuzrāda EDS, izmantojot noteikumu projektā noteiktās shēmas. Šādām sabiedrībām ir dota izvēles iespēja sagatavoto finanšu pārskata pielikumu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem iesniegt EDS, izmantojot šo noteikumu projekta...

Paziņojumi par fiziskai personai izmaksātām summām, par kurām nodokli ietur izmaksas brīdī (ienākumu veidi, kuru kodi atbilstoši MK noteikumiem Nr. 677 sākas ar "10"), iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam vienu reizi mēnesī līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.Ja fiziskai personai izmaksā ienākumu, no kura ieturēto nodokli nepieciešams norādīt darba devēja ziņojumā, tad paziņojumu par fiziskai personai izmaksātām summām VID iesniedz:ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, – līdz taksācijas gadam sekojošā gada februārim, norādot informāciju par visu aprēķināto gada ienākumu;ja darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, – līdz tā mēneša datumam, kas seko mēnesim, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības, vai tā mēneša 15.datumam, kas seko mēnesim, kurā darbinieks bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātiem ienākuma veidiem, kuru kodi sākas ar “20” (ar nodokli apliekams ienākums, nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), “30” (ar nodokli neapliekami ienākumi) un “40” (ienākumu apliek ar nodokli, ja saņemtais ienākums pārsniedz...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ir šī likuma subjekti, kam jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, tostarp pienākumu iesniegt VID ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās vai fiziskās personas) ziņojums par darbības veidu”; ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu”; izveidot iekšējo kontroles sistēmu; sniegt Kontroles dienestam ziņojumu “Ziņojums par neparastu un aizdomīgu darījumu” un veikt darbinieku apmācības.Juridiskai personai ir jānosaka struktūrvienību vai jāieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu. Par atbildīgo personu ar rīkojuma vai organizatorisko dokumentu ieceļ personu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus uzņēmumā, piemēram, padomes locekli, valdes locekli, direktoru vai citu personu, kurai piešķirtas tiesības pārstāvēt uzņēmumu. Tāpat jānoteic klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2016.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2015.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.Kam jādeklarē aizņēmumi?Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2015.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2014.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2015.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2015.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu),...

Faktiski neviens normatīvais akts neregulē šādas izziņas nepieciešamību, tomēr tā var noderēt grāmatvedim dažādās situācijās, norādījusi MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Pirmais iemesls ir: grāmatvedības izziņā ir iespējams ietvert visu informāciju par atvaļinājumā esošo personu (darbinieka personīgie dati, „personīgais gads”, par kuru piešķirts atvaļinājums, atvaļinājuma periods (no... līdz, vai konkrēts kalendāro dienu skaits), pagarinājuma dienu skaits svētku dienu dēļ, papildatvaļinājuma darba dienu skaits, citas summas, kas varētu būt minētas darba līgumā sakarā ar kārtējo atvaļinājumu). Minot grāmatvedības izziņa atvaļinājuma pēdējo dienu (ieskaitot), turpmāk izdosies izvairīties no pārpratumiem (kad jānāk darbā pēc atvaļinājuma). Otrais izziņas nepieciešamības iemesls ir Darba likuma (DL ) prasība, kas nosaka darba devēja pienākumu skaidrot saviem darbiniekiem veikto aprēķinu kārtību. Īpaši izziņa var palīdzēt konfliktu situācijās. Darbinieki ne vienmēr izprot likumu valodas īpatnības, un stresainā situācijā parocīgāk izmantot jau iepriekš sagatavotu aprēķina veidlapu. Trešais iemesls, kad...

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96). Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 89.punktā noteikts, ka apkalpojošais dienests veic tikai tādu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču vai iekārtu apkalpošanu, kuras: nodrošina normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām noteikto prasību izpildi; ir iekļautas kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu reģistrā attiecīgā apkalpojošā dienesta apkalpojamo modeļu un modifikāciju sarakstā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 5.pielikumā (turpmāk – 5.pielikums) ir uzskaitīti 62 kases aparātu modeļi un modifikācijas, kuras nodokļu maksātāji par darījumiem saņemtās samaksas reģistrēšanai drīkstēs lietot tikai līdz 2016.gada 31.decembrim. Savukārt, lai minēto kases aparātu lietotāji varētu turpināt tos lietot pēc 2017.gada 1.janvāra, apkalpojošam dienestam...

Otrdien, 19. aprīlī, valdība pieņēma MK noteikumu projektu "Noteikumi par grāmatvedības uzskaites informāciju, kas pēc pieprasījuma iesniedzama Valsts dzelzceļa administrācijai". Noteikumi paredz, ka pēc Valsts dzelzceļa administrācijas pieprasījuma attiecīgajiem uzņēmumiem jāiesniedz tai atsevišķas grāmatvedības uzskaites informācija, informācija maksas par piekļuvi sliežu ceļiem pārraudzībai un ziņas par darbības finanšu rezultātiem. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31.panta 2.1 daļu Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības veikt infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietas operatoru un pārvadātāju revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu grāmatvedības uzskaites nošķiršanas prasību izpildi infrastruktūras (apkalpes vietas) pārvaldības un pārvadājumu darbībām un dažādu pārvadājumu darbību veidiem. Šajā gadījumā Valsts dzelzceļa administrācija atbilstoši Dzelzceļa likuma 32.panta trešajai daļai ir pilnvarota pieprasīt no infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora un visiem citiem, kas veic vai integrē dažādu veidu dzelzceļa pārvadājumus vai infrastruktūras (apkalpes vietu) pārvaldību, pilnīgu vai daļēju grāmatvedības uzskaites informāciju tik detalizētā līmenī, kāds uzskatāms par vajadzīgu un samērīgu. Grāmatvedības uzskaites informācijā, kas pēc pieprasījuma jāiesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz 2016.gada 2.maijam (ieskaitot) visām Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām (turpmāk – sabiedrība), kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedza 300 000 eiro, VID ir jāiesniedz 2015.gada pārskats un attiecīgi tam pievienojamie dokumenti.Gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Gada pārskatu likums (zaudē spēku ar 01.01.2016., bet vēl piemērojams, sagatavojot 2015.gada pārskatu).Sagatavojot 2015.gada pārskatus, ir piemērojamas iepriekšējā Gada pārskatu likuma normas. 2016.gada 1.janvārī spēkā stājās Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kuru sāks piemērot, sagatavojot gada pārskatus par 2016.gadu.Gada pārskatu var iesniegt papīra formā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī nosūtot to pa pastu, taču VID aicina komersantus iesniegt gada pārskatus elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). VID EDS pieejamas gada pārskata sastāvdaļu strukturētas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzi uzziņu par šādu faktu aprakstu. SIA “A” nodarbojas ar datoru piederumu un aksesuāru vairumtirdzniecību. Sakarā ar PVN izmaiņām, kas stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī, ir divi jautājumi: Vai kāds normatīvais akts reglamentē, kas ir integrālās shēmas ierīce (t.sk. mikroprocesori un centrālo procesoru bloki)? Vai tie visi ir datorpiederumi un aksesuāri? Vai vienā pārdošanas pavadzīmē varēs norādīt preces, kuras apliekas ar 21% likmi un preces, kurām PVN maksās preču saņēmējs? *** VID paskaidro, ka 2015.gada 30.novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, saskaņā ar kuru Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.1pantu, paredzot īpašu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīmu mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.punktā noteikto šā likuma 143.1 pants stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.1panta pirmajai daļai, nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā...

Otrdien, 19.aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja grozījumus likumā "Par grāmatvedību". Likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem attiecībā uz attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņu, kā arī konkretizēt finanšu pārskata sastāvdaļas - bilances sagatavošanas kārtību maksātnespējas administratoriem gadījumos, kad uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process un administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu. Tajā ietverta arī precizējoša norma par pārējo attaisnojuma dokumenta glabāšanas ilgumu. Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojektā paredzēts samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Tas nosaka, ka pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem šie komersanti ir tiesīgi iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti - pārskata gada beigās. Tāpat jaunais likumprojekts paredz, ka maksātnespējas administratora pienākums pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kad administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības...