GRĀMATVEDĪBA

Likumprojektu paketē iekļautie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz noteikt aizliegumu fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kā arī citus priekšlikumus ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanai. Šo priekšlikumu skatīja 20. septembra valdības sēdē. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav aizliegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (pie pašreiz noteiktās minimālās algas apmēra), bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā. Vienlaikus minētajam regulējumam ir noteikti pārejas noteikumi, jo pretējā gadījumā tiesiskais regulējums radītu ļoti labvēlīgus apstākļus darījuma slēgšanai ar atpakaļejošu datumu, lai neievērotu tiesību normā noteikto. Šāda prakse Latvijā ir plaši izmantota citu tiesisko pienākumu neievērošanai. Tādējādi likumprojekts paredz, ka naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas...

Kārtību, kā aizdevumu procentu atzīstami ieņēmumos un uzrādāmi pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 32.panta trešaā daļa. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 1.3.apakšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 61.punktam ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu; ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 62.1.apakšpunktā ir...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 1.jūlijā stājās spēkā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kuros noteikts, ka nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Atbilstības pārbaude ir elektronisko ierīču un iekārtu modeļu, modifikāciju un programmas versijas pārbaude, lai pārliecinātos par minēto ierīču un iekārtu atbilstību tām noteiktajām tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudi veic Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrēta atbilstības pārbaudes institūcija, kura pēc apkalpojošo dienestu pieprasījuma pārbaudīs kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, izsniedzot attiecīgu atbilstības apliecinājumu. Kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas modeli, modifikāciju un versiju, kurai atbilstības pārbaudes institūcija veikusi atbilstības pārbaudi un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegusi apliecinājumu par atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienests iekļauj publiski pieejamā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko...

Normatīvais regulējums paredz, ka personālsabiedrības peļņu jānosaka uz katra pārskata gada beigām vai pēc sabiedrības darbības izbeigšanās, ja tā pastāv mazāk nekā vienu gadu. Personālsabiedrības peļņu nosaka, pamatojoties uz personālsabiedrības gada pārskatu vai slēguma finanšu pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri. Peļņas uzrādīšanai personālsabiedrības grāmatvedības reģistros lieto šādus kontus: 1. bilances kontu shēmas aktīvā – posteni “Nauda”; 2. bilances kontu shēmas pasīvā: iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)”; iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”; iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi”; iedaļas “Ilgtermiņa kreditori” posteni “Neizmaksātā peļņas daļa”; iedaļas “Īstermiņa kreditori” posteni “Neizmaksātā peļņas daļa”; 3. peļņas vai zaudējumu aprēķinā: posteni “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”; posteni “Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi”. Personālsabiedrības peļņa tiek sadalīta biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Personālsabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma daļa nav samazinājusies. Katram...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktas atšķirīgas prasības, kāda veida gada pārskatus jāsastāda personālsabiedrībām atkarībā no to lieluma. Vidējas un lielas personālsabiedrības finanšu pārskatam jāsastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma. Mazas personālsabiedrības finanšu pārskatam jāsastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma. Savukārt personālsabiedrībai, kas ir mikrosabiedrība, likumā noteiktos gadījumos atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu vai atļauts nesagatavot to vispār. Lai noteiktu, vai personālsabiedrība ir liela, vidēja, maza vai mikro, jāņem vērā šādi kritēriji: Liela sabiedrība – bilances datumā pārsniedz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 000 000 EUR; neto apgrozījums – 40 000 000 EUR; vidējais darbinieku skaits – 250; Vidēja sabiedrība – nav maza sabiedrība un nepārsniedz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 000 000 EUR; neto apgrozījums – 40 000 000 EUR;...

Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika atvērto durvju dienas, kur ikviens varēja piedalīties diskusijā par izmaiņām kases iekārtu sistēmām un tām pārmaiņām, kas sagaida no 2017.gada 1.janvāra, paredzot specializētu fiskālo bloku ieviešanu. Sarunā ar Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem tika secināts, ka pašreiz Ministru Kabineta noteikumos nostiprinātās prasības ir novecojušas, tādēļ būtiski raudzīties uz pilnīgi citiem risinājumiem, kas iespējami izmantojot e-vidi, piemēram, veidojot dažādas aplikācijas. Pasākuma laikā notika diskusijas par kases iekārtu administrēšanas likumdošanu. LTRK dalījās ar ierosinājumiem par tiešsaistes risinājumiem, kas maksimāli pietuvināti mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Lai arī uzņēmēji pauda viedokli, ka ne visur pieejams internets, daudz būtiskāk raudzīties uz moderniem risinājumiem, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, nevis radīt situāciju, kur ikvienam jāpilda novecojušas prasības, ieviešot kases aparātu fiskālos blokus, kas uzkrās informāciju, lai VID jebkurā brīdī tā būtu pieejama. Klātesošie banku pārstāvji apliecināja, ka jau pašreiz notiek intensīvs darbs pie tā, kā...

Ministru kabineta komitejas sēdē 22. augustā izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 „Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”. Tas rosināts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu ieņēmumu klasifikāciju. Samazinoties ieņēmumu klasifikācijas kodu detalizācijai, paredzams, ka kļūs mazāks kļūdaino maksājumu skaits, kur piemērots nepareizs ieņēmumu kods. Tie samazinās administratīvo slogu akcīzes nodokļa maksātājiem, jo turpmāk, veicot maksājumus, būs jāpiemēro mazāks kodu skaits, tādējādi samazinot arī iespējas veikt maksājumu nepareizajā pozīcijā. Grozījumi varētu attiekties uz valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu amatpersonām (darbiniekiem). Noteikumu projekts, piemēram, paredz svītrot 1.1.apakšgrupas kodu 1.1.1.3. „Pašvaldībā iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis”, ņemot vērā to, ka līgumu ar Finanšu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiešu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos vairs nav un sākot jau ar 2015.gada 1.janvāri visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus nodokļa maksātāji ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Projekts paredz arī...

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitucionālajai saskaņošanai 18. augustā tika iesniegts projekts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānam. Tajā atvēlēta arī plaša sadaļa grāmatvedības un nodokļu politikas uzlabošanai (61. - 105. lpp.). Projektu iespējams skatīt un lejuplādēt šeit. Plāna projektā norādīts: lai nodrošinātu Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 74.punkta pilnīgu izpildi, Uzņēmējdarbības plāns ir publicēts publiskajai apspriešanai Ekonomikas ministrijas mājas lapā no 2016.gada 15.augusta līdz 5.septembrim. Ministrijas mājaslapā projekts gan ir grūti atrodams - sākumlapā tas nav minēts, bet gan meklējams šeit: https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/.Vēršam uzmanību, ka sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja piedalīties Plāna izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli līdz 2016.gada 8.septembrim atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam. Ministrija lūdz pieteikties līdzdalībai, rakstiski sniedzot viedokli par Plāna projektu līdz š.g. 8.septembrim, informāciju nosūtot uz e-pasta adresi [email protected] vai [email protected]ņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (Uzņēmējdarbības plāns) tiek sagatavots un valdībā ik gadus apstiprināts kopš 1999. gada....

Valdības sēdē 18. augustā ministri vienojušies no 2017. gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro - līdz 380 eiro. Tam budžetā tiks atvēlēti 11,76 miljoni eiro.Saglabājot patlaban esošo neapliekamo minimumu un sociālo iemaksu apjomu, personai, kurai ir iesniegta nodokļu grāmatiņa un nav apgādājamo, aprēķini, salīdzinājumā izskatās šādi:Izmaksas (EUR)2016.2017.IzmaiņasUz papīra Jūs saņemsiet370.00380.00+10.00Uz rokas Jūs saņemsiet272.24279.13+6,89Darba devējam jūsu darbs izmaksās 457.64470.00+12.36Darba devējs par Jums pārskaitīs VSAOI kopā Darba devēja iemaksu daļaDarba ņēmēja iemaksu daļa126.1387.2838.85129.5489.6439.90+3.41+2.36+1.05Darba devējs par Jums pārskaitīs IIN58.9160.97+2.06Darba devējs par Jums pārskaitīs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu0.360.360,36Nodokļos kopā uz Valsts kasi pārskatīs185.40190.87+5,47 Izmantots algas kalkulators vid.lvPret straujāku minimālās algas celšanu, ko rosināja Labklājības ministrija, iestājās uzņēmēju organizācijas. Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) sarunās ar valdību ir piekritusi pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam. Tāpēc koalīcijā panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas...

Vakar, 15. augustā, uz diskusiju kopā pulcējās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji, lai pārrunātu Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", paredzot, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būtu nepieciešama savu sniegto profesionālo pakalpojumu obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA).Šāda ideja no ministrijas ierēdņu puses bija izskanējusi jau pirms vairākiem gadiem, bet diskusija aizsākusies vēl 2010. gadā, kad laikrakstam "Dienas bizness" Lienīte Caune, tolaik, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, minēja: "Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam - ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām, klients nenes par to atbildību. Mums nodokļu likumdošana ir tik smaga, ka mēs paši reizēm nesaprotam - trīs reizes lasām un rakstām vēstules, lai mums izskaidro šo vai citu normu." Viņa arī laikrakstam norādīja, ka nesaprot tos ārpakalpojumu sniedzējus, kuri saka, ka ir pilnīgi pārliecināti par sevi un saviem darbiniekiem un viņiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemts Spēkā Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" Ar grozījumiem noteikts, ka atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai izsniegta atļauja par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus. Likumā veikti arī citi grozījumi, saistībā ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu. 16.06. 2016 15.07. 2016 Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 423“Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.2pantu, ar kuru ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība graudaugu un tehnisko kultūru piegādei ar 2016.gada 1.jūliju. Kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R5” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2pantu. Minētās izmaiņas piemērojamas, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, izmantojot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) ir 100 % meitas uzņēmums SIA “U”. Iesniedzējs nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma iznomāšanu. 2016.gadā uzņēmums ir noslēdzis līgumus ar astoņiem nomniekiem, dokumentu plūsma uzņēmumā ir neliela un uzņēmumā nav neviena darbinieka, kas saņem minimālo mēneša darba algu. Iesniedzēja apgrozījums 2016.gadā pa mēnešiem: janvāris 9909,58 eiro, februāris 2002,75 eiro, marts 5914,22 eiro, aprīlis 5783,34 eiro, maijs 5652,51 eiro.Iesniedzējam ir divas amatpersonas – valdes priekšsēdētājs B un valdes loceklis H. Iesniedzēja jautājums ir par valdes locekļa H atalgojuma apmēru uzņēmumā, jo valdes priekšsēdētājs B izpilda tikai valdes priekšsēdētāja funkcijas bez atalgojuma. Iesniedzējam ar valdes locekli H noslēgts pilnvarojuma līgums, kura pielikumā ir noteikts, ka viņa darba atalgojuma apmērs ir atkarīgs no veicamo darbu apjoma. Uzņēmuma vadītājam H ikmēneša bruto darba samaksa par nostrādātām stundām pie Iesniedzēja (viena darba stunda dienā) ir 145,11 eiro mēnesī.H uz līguma pamata strādā...

Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 2016. gada 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai līguma noslēgšanas īpašo kārtību un formu – atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10. panta otrai daļai, bet arī skaidri un uzskatāmi noformulētus nepieciešamos un pietiekamos pārvaldīšanas līguma nosacījumus atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 11 pantam. Panta pirmā daļa noteic līguma būtību kā pilnvarojuma līgumu, bet panta otrā daļa noteic ziņas un nosacījumus, kuriem līgumā ir jābūt...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. jūlijā, bija plānots izsludināt likumprojektu "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz mainīt līdzšinējo termiņu noteiktu attaisnojuma dokumentu glabāšanai. Kā zināms, patlaban likuma "Par grāmatvedību" 10. pants paredz, ka attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem uzņēmuma arhīvā jāglabā 75 gadus. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka tiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu, kas radīti kopš 1999. gada, glabāšanas laiks būs vairs tikai 10 gadi. Likumā plānots ieviest normu, kas paredz, ka glabāšanas laiks ir "līdz 1998.gadam radītajiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 75 gadi, no 1999.gada radītajiem dokumentiem – 10 gadi”. Glabāšanas termiņš 75 gadi savulaik tika noteikts, jo minētie attaisnojuma dokumenti satur informāciju par sociālās apdrošināšanu stāžu (turpmāk – informācija par sociālajiem maksājumiem) un tiek izmantoti arhīva sociāli tiesisko izziņu sastādīšanai, kuras nepieciešamas valsts pensiju un pabalstu...

Lai gan Latvijā normatīvie akti, kuros iekļauti pasaules un Eiropas Savienības standarti, kas regulē globālo cīņu ar t.s. naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, ir spēkā kopš 2008.gada un gadu no gada tiek papildināti ar daudz striktākām prasībām, tomēr uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar augsta riska darījumiem, joprojām nav pilnīgas izpratnes par savu pienākumu veikšanu, par to, ko pieprasa likumi un kā savā darbībā ieviest risku novērtēšanas sistēmu. To seminārā, ko bija noorganizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (turpmāk - LANĪDA), atzina Baiba Rūdapa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas daļas vadītāja vietniece. Semināra mērķis bija nodrošināt, lai projektu attīstītāju pārstāvji, aģenti, starpnieki un nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) firmu juristi gūtu izpratni, kā veidot iekšējās kontroles sistēmas un novērst risku darījumos ar NĪ saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk - likums). Globālā mērogā aktualizējoties jautājumam par terora draudu novēršanu un aktivizējoties...