Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus.

Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem.

Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”.

Audits tiek definēts kā  neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem.

Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām.

Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā.

Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori, auditoru firmas, pamatojoties uz līgumiem (pasūtījumiem) ar uzņēmumiem. Protams, tas ir maksas pakalpojums, bet ārējiem auditoriem nav īpašu interešu pārbaudāmajā uzņēmumā, un līdz ar to veiktā pārbaude būs objektīva. Parasti ārējo auditu komercsektorā sasaista ar mērķi noskaidrot uzņēmuma saimnieciskās darbības finansiālo stāvokli un pārliecību par pārbaudāmā uzņēmuma gada finanšu pārskatu pareizību.

Iekšējais audits ir neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot uzņēmuma darbību kā arī sniegt ieteikumus tā darbības pilnveidošanai.

Iekšējo auditu uzņēmumā saskaņā ar doto uzdevumu un apstiprināto nolikumu veic neatkarīga struktūrvienība vai konkrēti darbinieki, kurus nosaka vadība.

Iekšējā audita uzdevumi atbilstoši uzņēmumā izstrādātajam nolikumam ir:

• veikt pārbaudes saskaņā ar apstiprināto plānu;
• uzraudzīt uzņēmuma darbības atbilstību normatīviem aktiem, vadības lēmumiem, rīkojumiem, noteikumiem, instrukcijām un citiem normatīviem dokumentiem;
• veikt iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes neatkarīgo novērtēšanu un dot ieteikumus tās uzlabošanai;
• noteikt un novērtēt augsta līmeņa būtiskos riskus, to kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus;
• sagatavot pārskatus vai ziņojumus par katru veikto pārbaudi – konstatētajiem trūkumiem, neatbilstībām, pārkāpumiem, nepietiekami novērtētajiem riskiem;
• izstrādāt ieteikumus vadībai atklāto problēmu un neatbilstību risināšanai;
• informēt uzņēmējsabiedrības vadību par gadījumiem, kad atklātie trūkumi nav novērsti.

Sekmīgs iekšējais audits tiek uzskatīts kā pakalpojums komercuzņēmuma vadībai, lai tā efektīvi varētu pieņemt lēmumus par uzņēmuma finansiāli saimniecisko darbību. Ņemot vērā to, ka iekšējā audita veicēji ir uzņēmuma struktūrvienība vai uzņēmuma darbinieks, tā rīcībā ir ievērojami vairāk informācijas nekā ārējā auditā veicējiem, kuri uzņēmumā veic pārbaudes epizodiski. Bez tam iekšējais audits „neiznes” iegūto informāciju ārpus uzņēmuma.

Iekšējā auditā nepieciešamību uzņēmumā nosaka šādi faktori:

• uzņēmuma vadības izpratne par ieguvumiem no iekšējā audita;
• vadības priekšstati par audita pievienoto vērtību un tā reālo pienesumu uzņēmuma procesu un tā darbības pilnveidošanu kopumā un arī ilgtermiņā;
• ja vadība apzinās audita lomu uzņēmuma attīstībā, tad to var uzskatīt par „zaļo” gaismu auditora darbam un iekšējā audita funkciju novērtējumam.

Iekšējais audits komercsektorā tiek veikts atbilstoši uzņēmumā izstrādātajiem noteikumiem vai nolikumam, kuru apstiprina vadība, tādējādi tam piešķirot juridisku spēku konkrētā uzņēmumā.

Par pamatu šādam nolikumam var izmantot MK noteikumos Nr. 385 „Iekšējā audita veikšanas un novērtēšanas kārtība”, kuros gan ir noteikta iekšējā audita veikšanas un novērtēšanas kārtība publiskajā sektorā, bet pamatprincipi ir veiksmīgi pielietojami arī komercsektorā. Uzņēmumam būtu precīzi jādefinē auditora atlases kritēriji, tas ir, izglītība, uzņēmuma darbības sfēras un procesu pārzināšana, spēja iegūt objektīvus apliecinājumus, spēja saskarsmē ar cilvēkiem īstenot audita mērķus. Lielos uzņēmumos ir šāds atsevišķs amats vai arī amatu apvienošanas kārtībā vidējos uzņēmumos.

Uzņēmuma iekšējā auditora darbībai būtu jāatbilst šādiem principiem:

1) godīgums. Savu darbu veic godīgi, ar pienācīgu rūpību un atbildību, ievēro iekšējos ētikas principus, neiesaistās darbībās, kas diskreditē iekšējo auditu, respektē uzņēmuma mērķus un sekmē to sasniegšanu;

2) objektivitāte. Audita gaitā izvērtē visus apstākļus un pierādījumus, neietekmējoties ne no paša, ne no citu personu interesēm, un iekšējā audita ziņojumā atklāj visus būtiskos faktus par pārbaudīto procesu;

3) konfidencialitāte. Iekšējais auditors neizmanto savu pienākumu veikšanas laikā iegūto informāciju tādā veidā, kas kaitētu uzņēmuma mērķiem. Iekšējā audita veikšanā iegūto informāciju izpauž trešajai personai tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju;

4) kompetence. Iekšējais auditors savu pienākumu veikšanā izmanto zināšanas, prasmes un pieredzi.

Atbilstoši uzņēmumā esošajam nolikumam vadošais vai galvenais auditors sastāda audita veicēju komandu, precizējot katram komandas dalībniekam veicamos uzdevumus pēc iepriekš izstrādātā audita procesa plāna, kā arī vada audita darba grupu visos audita posmos un aizpilda nepieciešamo dokumentāciju.

Iekšējo auditoru pienākumi tiek noteikti uzņēmuma nolikumā:

• izpildīt katra konkrēta audita plānotos uzdevumus;
• apkopot un arī analizēt pārbaužu laikā iegūtos pierādījumus;
• izdarīt objektīvus secinājumus vai vērtējumus, neatstājot bez ievērības tos rādītājus, kuri būtiski ietekmē audita rezultātus;
• pastāvīgi dokumentēt auditā iegūtos pierādījumus.

Bez tam auditoriem atbilstoši uzņēmuma audita nolikumam ir tiesības iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī saņemt skaidrojumus un nepieciešamās ziņas no uzņēmuma darbiniekiem, tai skaitā dažāda līmeņa menedžeriem.  Minētajā nolikumā būtu jānosaka auditora atbildība, piemēram, neuzņemties uzdevumus, kuru veikšanai iekšējam auditoram nav nepieciešamo zināšanu vai profesionālo iemaņu. Jānosaka atbildība par dotajiem vērtējumiem, kā arī izdarīto secinājumu patiesumu un objektivitāti. Lai iekšējais auditors sekmīgi izpildītu iepriekš minētos pienākumus, ļoti svarīgi ir noteikt vēl īpašas auditora kompetences:

• nepieciešamas prasmes un zināšanas liela apjoma informācijas apstrādē, kā arī citās jomās – komunikācijā, saskarsmē, laika vadībā;
• svarīgas ir arī prezentēšanas iemaņas, kuras noderīgas audita rezultātu atspoguļošanā uzņēmuma vadībai;
• svarīga prasme ir redzēt un izprast pārbaudāmo sistēmu kopumā – kā tā palīdz sasniegt nospraustos mērķus;
• audits jāuztver kā sadarbības veids, kas palīdz uzņēmumam pilnveidot savu darbību.

Jāuzsver, ka tas, kā iekšējo auditu uztvers konkrētā uzņēmuma kolektīvs, ir atkarīgs no uzņēmuma vadības attieksmes pret to. Ja iekšējie auditori saņems vadības atbalstu un labvēlīgu attieksmi, tad audits varēs sekmīgi izpildīt savas funkcijas, sekmējot uzņēmuma tālāku attīstību.

Iekšējā audita veidus eksperti definē  šādi:

• kārtējais audits – tiek novērtēta konkrētā struktūrvienībās darbība saskaņā ar iekšējā audita plānu un paredzēto apjomu;
• sekošanas audits – noskaidro, kā tiek novērstas kārtējā iekšējā auditā atklātās neatbilstības vai nepilnības, kā arī veikti nepieciešamie uzlabojumi un pārkārtojumi. Sekošanas audita termiņu un apjomu nosaka uzņēmuma augstākā līmeņa menedžeris vai arī vadītājs;
• ārpuskārtas audits – tiek veikts gadījumos, kad ir pamatota, pēkšņa informācija par neatbilstībām kādā no uzņēmuma struktūrvienībām vai ir saņemtas pretenzijas no klientiem.

Iekšējā audita norises process uzņēmumā atbilstoši ekspertu viedoklim tiek iedalīts šādos posmos:

• iekšējā audita darbību plānošana;
• pārbaužu veikšana un iegūto rezultātu novērtējums, uz kura pamata tiek izstrādāts ziņojums uzņēmuma vadībai;
• auditoru izvirzīto uzlabojumu vai ieteikumu ieviešanas grafika sagatavošana un prezentēšana izvērtētajai struktūrvienībai, kā arī uzņēmuma vadībai;
• iekšējā audita lietas slēgšana.

Audita posmi

Turpmāk  rakstā īsumā tiks apskatīti minētie iekšējā audita posmi. Audita plānu sastāda vadošais vai galvenais auditors, kuru gada sākuma apstiprina uzņēmuma vadība, kā arī ar to tiek iepazīstināti struktūrvienību vadītāji. Audita plānā tiek norādīta tā kārtas numerācija, joma, objekts, plānotais veikšanas periods, kā arī audita mērķis un uzdevumi. Iekšējā audita plānošanas procesā vadošais auditors izvēlas auditorus katram konkrētam auditam, ņemot vērā neatkarības principu. Uzsākot pārbaužu veikšanu, auditori vispirms iepazīstas ar auditējamo jomu uzņēmumā, proti, izpēta dokumentus un iepriekšējo auditu slēdzienus, auditējamie tiek iepazīstināti ar audita veicējiem, audita mērķi un uzdevumiem, plānotajām darbībām – intervijas pārrunas, konkrētu dokumentu pārbaudes. Pārbaužu laikā tiek arī veikti ieraksti iekšēja audita veidlapās, konstatējot neatbilstības iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Audita komanda apspriedes laikā vienojas par neatbilstību definēšanu, to formulēšanu, norādot noteiktos audita kritērijus, un sastāda ziņojumu, kurā dod secinājumus un arī izsaka ieteikumus neatbilstību uzlabošanai. Ar iepriekš minēto audita ziņojumu tiek iepazīstināti pārbaudāmie un arī uzņēmuma vadība. Iekšējā audita slēgšanas sanāksmē vienojas arī par nepieciešamajām korekcijām un to termiņiem konstatēto neatbilstību uzlabošanai, kā arī notiek audita slēdziena lapas parakstīšana. Izstrādāto ieteikumu ieviešana tiek uzraudzīta atbilstoši izstrādātajam grafikam, uzraudzību veic vadošais auditors, un audita lietu slēdz tad, kad ir izpildīts uzlabojumu veikšanas grafiks, kuru iesniedz arī uzņēmuma vadībai.

Praksē var būt situācijas, kad ir jānorīko sekošanas audits, ja vadošais auditors secina, ka konstatētās neatbilstības netiek novērstas pēc būtības, šajā gadījumā tiek noteikti jauni termiņi neatbilstību novēršanai.

Iekšējo auditu procesus organizē uzņēmuma vadība, tie var būt regulāri, atbilstoši vadības noteiktajam grafikam vai arī īpašos gadījumos, piemēram, struktūrvienības darbības pasliktināšanās, klientu sūdzību gadījumos.