Gadījumā, kad starp divām personām tiek nodibināti darījumi, kuru pamatā ir naudas līdzekļu apgrozījums, rodas situācija, kad puses paliek parādā viena otrai noteiktu naudas summu. Protams, ir iespēja norēķināties, veicot maksājumus, bet pastāv arī iespēja prasījumu dzēst ar pretprasību.

Līgumisks ieskaits

Līgumisks ieskaits tiek noformēts Civillikumā noteiktajā kārtībā līguma veidā, un tam jāsatur līguma būtiskas sastāvdaļas — līdzēji, priekšmets, apmaksas kārtība.

Līgumiskajā ieskaitā juridiskām personām jānorāda obligātie rekvizīti, kas atrunāti likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā, un tie ir: nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese. Bankas rekvizītus var nenorādīt, jo tie nav obligātie rekvizīti un starp pusēm norēķins ar bankas pārskaitījumu nenotiek. Personai, kura paraksta ieskaitu, jābūt nodibinātām tiesībām šo ieskaitu parakstīt. Piemēram, starp divām juridiskām personām nodibināti darījumi. Līgumu par ieskaitu sagatavo uzņēmuma grāmatvedis, paraksta to un nosūta otra uzņēmuma grāmatvedim apstiprināšanai. Abiem grāmatvežiem nav pilnvaras, ar kuru piešķirtas tiesības parakstīt ieskaitu, jo puses uzskata, ka ieskata parakstīšanai nav jānoformē speciāla pilnvara, svarīgi tikai, lai darījums tiktu atspoguļots grāmatvedības reģistros. Šajā gadījumā ieskaits ir spēkā tik ilgi, kamēr viena puse kādu iemeslu dēļ vēlas apstrīdēt darījumu, balstoties uz to, ka ieskaitu nav parakstījusi pilnvarotā persona un līdz ar to nav spēkā. Ideālā gadījumā līgums par ieskaitu jāparaksta uzņēmuma valdei, bet, ja tas nav iespējams, ar pilnvaru pilnvarotai personai.

Fiziskām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese (ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzību, ir jāsaņem fiziskās personas rakstiska atļauja datu apstrādei). Slēdzot līgumu par ieskaitu ar fizisko personu, ir jāpārbauda fiziskās personas dokumenti: pase vai ID karte (autovadītāja apliecība nav personu apliecinošs dokuments), tādā veidā pārliecinoties, vai persona, kura paraksta ieskaitu, ir tā pati persona, kura norādīta līguma rekvizītu daļā.

Ieskaitam, kā arī jebkuram citam uzņēmuma dokumentam ir jābūt norādītam datumam, dokumenta numuram un tā sastādīšanas vietai.

PARAUGS

Vienpusējs ieskaits

Civillikuma 1847. pants nosaka:

1. ja abu prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras;
2. ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš.

Vienādas šķiras prasījumu priekšmeti ir naudas prasījumi vienā un tajā pašā valūtā. Naudas prasījumi atšķirīgās valūtās nav vienāda priekšmeta prasījumi, izņemot gadījumus, kad no līguma vai likuma izriet kreditora tiesības izvēlēties maksājuma valūtu, piemēram, dolāru vietā prasīt eiro (oriģināla redakcijā — latus).¹ Ja tiek slēgts vienpusējs ieskaits, jābūt konkrēti izteiktai kreditora piekrišanai mainīt maksājuma valūtu — ne tikai pants līgumā, bet papildu vienošanās pie līguma. Šo kārtību nostiprināja Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāts 23.10.2013. spriedumā lietā Nr. C02030008 SKC–368/2013, kurā kreditors apstrīdēja vienpusējo ieskaitu, jo prasījuma priekšmeti nebija vienādas šķiras.

"Tā kā Civillikuma 844. pants un 1943. pants nesatur jēdziena "vienāda priekšmeta naudas prasījumi" raksturojumu, par kļūdainu atzīstams tiesas pieņēmums, ka minēto normu izpratnē parādniekam ir tiesības piedāvātam ieskaitam naudas pretprasījumu, kas izteikts jebkurā citā valūtā. Turklāt par Civillikuma 1847. panta 1. punkta normas iztulkojuma nepareizību liecina iekšējā pretruna spriedumā izdarītajos secinājumos. Proti, no vienas puses, tiesa norādījusi, "ka par vienādas šķiras prasījumiem atzīstami naudas prasījumi kā tādi", bet turpat tālāk akcentējusi — "citā brīvi konvertējamā valūtā". Sekojot tiesas loģikai, gadījumā, ja naudas aizdevuma saistības dzēšanai ar ieskaitu parādnieks ierosina pretprasījumu, kas izteikts Latvijā brīvi konvertējamā valūtā, tad kreditoram neatkarīgi no līgumā noteiktā tas jāpieņem, bet gadījumā, ja pretprasījums izteikts kādā citā valūtā, tad viņš var atteikties to darīt. (..) Kasācijas sūdzībā norādītie argumenti, ka jāņem vērā ekonomiskais aspekts, proti, apstākļi, kas saistīti ar valūtas kursu svārstību risku. To ietekmē var izveidoties situācija, kad, ieskaitam piedāvājot pretprasījumus dažādās valūtās, kādai no pusēm varētu nākties ciest zaudējumus atšķirīgo valūtas kursu dēļ, kas mūsdienu ekonomiskos apstākļos ir svārstīgi."

Vienpusēju ieskaitu regulē Civillikuma 1847. pants. Šajā nolūkā likumdevējs ir paredzējis procedūras īstenošanas kārtību, izmantojot vienas ieinteresētās puses rakstisku paziņojumu ("ierosināšanu"). Lai uzsāktu vienpusēja ieskaita procedūru, jāpārbauda, vai parādsaistības atbilst vairākiem civiltiesību noteiktajiem kritērijiem:

1. starp līgumslēdzējiem ir līgumattiecības, viņi var to dokumentāri apstiprināt;
2. pēc grāmatvedības datiem abi līgumslēdzēji vienlaikus darbojas kreditora un parādnieka lomā viens pret otru. Pirms vienpusēja ieskaita ierosināšanas iepriekš jāpārbauda un jāapstiprina parādu atlikumi. Vienpusējs ieskaits jāuzsāk tikai pēc norēķinu salīdzināšanas. Savstarpējo norēķinu salīdzināšanas aktu paraksta abi darījuma partneri;
3. abi prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras;
4. abiem prasījumiem ir iestājies izpildes termiņš.

Norēķinu operāciju ierosinātājs nosūta darījuma partnerim rakstisku paziņojumu–pieteikumu, kurā aprakstīti gaidāmie parādu savstarpējās dzēšanas pasākumi. Dokumenta forma nav juridiski noteikta, katrs uzņēmējs izmanto savu izstrādāto veidlapu, kurā ietver:

1. dokumenta nosaukumu un tā sagatavošanas datumu;
2. darījuma puses;
3. darījuma būtību;
4. radušos parādu, obligāti norādot summas un parādu veidošanās pamatojumu abām pusēm;
5. PVN summu parādu summās, ja ir;
6. atbildīgās personas parakstu un tā atšifrējumu.

Lai pieteikums par vienpusēja ieskata veikšanu kļūtu likumīgs, ierosinātājam jāapstiprina, ka dokumentu ir saņēmusi otra darījuma puse, un to var pierādīt ar:

1. ierakstītas vēstules pasta paziņojumu vai kurjerdienesta atzīmi par pieteikuma vēstules piegādi;
2. elektroniski parakstīta dokumenta nosūtīšanu, izmantojot e–pastu. Paziņošanas likuma 9. panta otrā daļa nosaka: "Dokumentu paziņo ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstiski izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Dokumentu paziņo uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi. Dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas";
3. ja ieskaits personīgi tika nodots ieskaites procesā iesaistītā uzņēmuma pārstāvim, uz saņemtā dokumenta pirmās lapas izdara atzīmi par dokumenta saņemšanu vai atzīmi par dokumenta saņemšanu un reģistrēšanu. Atzīmē par dokumenta saņemšanu parasti ietver: 1) vārdu "SAŅEMTS"; 2) pilnu vai saīsinātu dokumenta saņēmējas organizācijas nosaukumu; 3) dokumenta saņemšanas datumu; 4) dokumenta saņemšanas laiku, ja tas ir svarīgi. Dažkārt atzīmi par dokumenta saņemšanu papildina ar atzīmi par dokumenta reģistrēšanu, norādot numuru, ar kādu saņemtais dokuments ir reģistrēts organizācijas lietvedībā².

Vienpusēju ieskaitu, ja nav šādu ieskaita saņemšanas apliecinošu dokumentu, var atzīt par nenoslēgtu.

Diena, kurā notiek savstarpēja parādu dzēšana starp darījuma partneriem, ir jānorāda pieteikumā, un grāmatvedības ierakstos arī jānorāda šis datums.

PARAUGS

Kapitalizācija vai prasījuma tiesību apmaiņa pret sabiedrības kapitāla daļām

SIA dalībnieks ir aizdevis naudu sabiedrībai, un tas ir attiecīgi atspoguļots uzņēmuma bilancē. Uzņēmuma darbības laikā sabiedrībai ir nepieciešams palielināt pamatkapitālu. Brīvo naudas līdzekļu sabiedrībai nav vai dibinātājs nevēlas tos ieguldīt uzņēmumā. Šādā gadījumā ir iespēja kapitalizēt saņemtos aizdevumus un tādā veidā palielināt pamatkapitālu uz esošā aizdevuma rēķina.

Šis darījums nebūs naudas izteiksmē, kaut dalībnieks ir aizdevis uzņēmumam naudu, bet ieskaits tiks uzskatīts kā mantiskais ieguldījums. Sabiedrības parāds, kurš tiek aizstāts ar sabiedrības kapitāla daļām (t.s. parāda kapitalizācija jeb prasījuma tiesību apmaiņa pret sabiedrības kapitāla daļām (ieskaits)), ir uzskatāms par mantisko ieguldījumu, nevis par ieguldījumu naudā.³

Mantiskajam ieguldījumam ir nepieciešams mantiskā ieguldījuma novērtējums atbilstoši Komerclikuma noteikumiem. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā www.ur.gov.lv ir izveidots mantisko ieguldījumu novērtēšanas ekspertu saraksts, kam ir tiesības novērtēt un sniegt atzinumus par aizdevuma, saistību kapitalizāciju.

Pēc atzinuma par mantiskā ieguldījuma vērtību saņemšanas un sekojošo dokumentu sagatavošanas:

1. Pieteikums Uzņēmuma reģistram grozījumu veikšanai;
2. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi;
3. Dalībnieku sapulces protokols (dalībnieka lēmums, ja uzņēmumu nodibināja viena persona);
4. Statūtu grozījumi;
5. Statūti;
6. Pieteikums daļu iegūšanai;
7. Dalībnieku reģistra nodalījums;
8. Valsts nodevas apmaksa (nodeva par darbību veikšanu un par publikāciju Latvijas Vēstnesī), 

ir jāvēršas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Ir ieskaita slēgšanas ierobežojumi, piemēram, saskaņā ar Civillikuma 1850. pantu ieskaits nav pieļaujams:

1. pret valsts vai pašvaldību nodokļu un klaušu prasījumiem;
2. pret valsts pirkuma maksas prasījumu par pārdotām lietām.

Šo noteikumu pamatā ir valsts un pašvaldību fiskālo interešu sabiedriskā nozīmība.

Publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada augusta (464.) numurā. Drukātās versijas abonenti rakstus var lasīt portālā un saglabāt savā "personīgajā kabinetā", kur tie būs vienmēr pieejami.