0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAIeteikumi, sastādot gada pārskatu par 2020. gadu

Ieteikumi, sastādot gada pārskatu par 2020. gadu

Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā

2020. gada pārskatu iesniegšanas termiņus tomēr pagarināja par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš, piemēram, ir 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. oktobrim. Tāpat likumprojekts noteic iespēju arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts, pagarināt par trim mēnešiem gada pārskata par 2020. gadu iesniegšanas termiņu Valsts…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ieteikumi, sastādot gada pārskatu par 2020. gadu
Ilustrācija: © Visual Generation – stock.adobe.com

Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā
Katrīna Linarte,
zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā
Foto: Aivars Siliņš

2020. gada pārskatu iesniegšanas termiņus tomēr pagarināja par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš, piemēram, ir 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. oktobrim. Tāpat likumprojekts noteic iespēju arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts, pagarināt par trim mēnešiem gada pārskata par 2020. gadu iesniegšanas termiņu Valsts ieņēmumu dienestam, t.i., līdz 2021. gada 30. jūnijam. Patreiz grozījumi Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir stājušies spēkā, un lietderīgi atkārtot par biežāk pieļautajām kļūdām gada pārskatos un Covid–19 ietekmi uz gada pārskatu sastādīšanu.

Turpmāk par biežāk pieļautajām kļūdām un nepilnībām katrā gada pārskata sastāvdaļā.

Informācija par sabiedrību

Visbiežāk sabiedrības aizmirst iekļaut šādus datus:

  • Informāciju par grāmatvedi (vārds/uzvārds)/ārpakalpojumu sniedzēja firmas nosaukumu un atbildīgā grāmatveža vārdu un uzvārdu.
  • Ja sabiedrībai nepieciešams zvērināts revidents, norāda firmas nosaukumu, zvērinātā revidenta vārdu un uzvārdu. Arī licences un sertifikāta numuru.
  • Ja sabiedrībai ir struktūrvienības, filiāles vai pārstāvniecības, tās arī jānorāda.
  • Nenorādām tikai NACE kodus! Pie sabiedrības darbības veida nepieciešams arī skaidrojums.
  • Uzmanīgi ar sensitīviem datiem, piemēram, valdes locekļu personas kodu u.tml.

Vadības ziņojums

  • Bieži netiek iekļauta visa informācija, kas tiek prasīta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 55. pantā. Ja kāda no definētajām prasībām nav aktuāla sabiedrībai, tad nav jēgas šos nosaukumus rakstīt vadības ziņojumā, bet jāatstāj tukšas rindas. Piemēram, ja nav pētniecības pasākumu, tad arī neko neminam par to.
  • Informāciju par finansiāliem rezultātiem. Salīdzina šī gada rezultātus ar iepriekšējā gada pārskata rezultātu un sniedz skaidrojumus, kāpēc rādītājs ir pieaudzis vai samazinājies. Ja ir pamatdarbības zaudējumi, sniedz arī skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemeslu. Galvenais ne tikai identificēt starpību lielumu, bet sniegt skaidrojumu par šīm izmaiņām.
  • Jāidentificē gada pārskata apstiprināšanas datums, jo bieži tas tiek aizmirsts.
  • Uzmanīgi ar finanšu rādītāju aprēķinu un to skaidrojumu! Nerēķinām “101 rādītāju”, kas nekādu informāciju neatklās par sabiedrību un nesniegs priekšstatu par to. Piemēram, sabiedrībā krājumu postenis nav būtisks, tad nav arī lietderīgi vadības ziņojumā rēķināt krājumu aprites koeficientu utt. Vadības ziņojumam jābūt īsam un “kodolīgam”. Izvēlamies rādītājus, balstoties uz būtiskām pozīcijām. 

Peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats

  • Sastāda pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma pielikumā sniegtajām formām.
  • Jāatstāj formās tukšās rindas, kas nav aktuālas sabiedrībai un kurām nav vērtību.
  • Šajās formās jābūt valdes un grāmatveža vai ārpakalpojuma grāmatveža parakstiem.
  • Norāda metodes, pēc kurām sastāda PZA un naudas plūsmas pārskatu, mainot sastādīšanas metodi, jāsniedz paskaidrojums finanšu pārskata pielikumā.

Finanšu pārskata pielikums

  • Sastādot pielikumu svarīgi identificēt, pie kādas kategorijas pieder sabiedrība (pie mikrosabiedrībām, mazām, vidējām vai lielām sabiedrībām). Tad, balstoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un MK noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” prasībām attiecībā uz nepieciešamās informācijas atklāšanu gada pārskatos visām sabiedrību kategorijām, sastāda finanšu pārskata pielikumu. Praksē bieži sabiedrības atklāj to informāciju, kas nebūtu nepieciešama, bet aizmirst obligāti atklājamo informāciju.
  • Finanšu pārskata pielikuma grāmatvedības politikas sadaļā bieži paliek iepriekšējo pārskata gadu datumi, nav iekļauti visi skaidrojumi par katra posteņa uzskaites, atzīšanas politiku u.tml. Vai arī ir aprakstīts postenis, kas nav aktuāls sabiedrībai. Piemēram, apraksta uzkrāto saistību veidošanas politiku, bet sabiedrībai nav uzkrāto saistību. Nekorekti apraksta posteņu politiku. Piemēram, pie debitoru atzīšanas politikas raksta, ka debitoru postenī ietilpst pircēju un pasūtītāju parādi un nākamo periodu izdevumi, taču tā nav grāmatvedības politika attiecībā uz debitoru posteni! Ja saistībā ar Covid–19 mainīta grāmatvedības politika, tad tā jāaktualizē finanšu pārskata pielikumā, un, iesniedzot gada pārskatu EDS, to nedrīkst aizmirst izdarīt.
  • Pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem — finanšu pārskata pielikumā bieži arī tā tiek skaidroti pircēju un pasūtītāju parādi un tiek norādītas pārskata un iepriekšēja pārskata gada summas, bet tā nav pilnīga informācija, lietderīgi būtu atklāt, par kādiem pakalpojumiem ir parādi, periodu, par kādu šie parādi ir, u.tml., tas pats arī attiecībā uz parādiem piegādātājiem un darb≠uzņēmējiem.
  • Bieži netiek norādīts vidējais darbinieku skaits. 
  • Kopumā sabiedrības skopi atklāj finanšu pārskata pielikumā informāciju par saistītajām pusēm, ilgtermiņa aizņēmumiem, nozīmīgiem nomas līgumiem u.c.

Veicot finanšu pārskatu kļūdu labojumu, ieteicams iepazīties ar VID metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”.

Sakarā ar to, ka Covid–19 uzliesmojums turpinās, ir grūti novērtēt pandēmijas un valstī ieviesto ierobežojumu ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā. Šie apstākļi sagādā uzņēmumiem grūtības, sagatavojot gada pārskatus. Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad informācija par Covid–19 izraisīto krīzi un ietekmi uz uzņēmuma darbību bija atklājama finanšu pārskatos saistībā ar notikumiem pēc bilances datuma un korekcijas attiecīgajos bilances posteņos uz 2019. gada beigām nebija nepieciešamas. Šogad katram uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatu, lai izpildītu prasību par skaidru un patiesu priekšstatu, būs jāveic Covid–19 ietekmes novērtējums uz sabiedrību — kā tā ietekmēja konkrētu uzņēmumu pārskata datumā, par aplēšu vai grāmatvedības politikas maiņu u.c. izmaiņām.

Ieteicams iepazīties ar VID metodisko materiālu “Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19”, lai korekti iegrāmatotu algu subsīdijas, valsts atbalstu (grantu) un atbalstu par dīkstāvi uzrādītu korekti. Ja kāds no šiem atbalstiem tika saņemts 2020. gadā, tad par to jāsniedz informācija finanšu pārskata pielikumā.

Ir laiks pārskatīt grāmatvedības politiku un grāmatvedības aplēses

Pamatlīdzekļi

Nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma uzskaitē esošajiem pamatlīdzekļiem un to izmantošanas veidam/funkcijām saimnieciskajā darbībā. Būs nepieciešams noteikt, vai ir bijušas izmaiņas pamatlīdzekļu izmantošanā saistībā ar Covid–19 notikumiem, vai uzņēmums pārskata gadā neizmantoja biroja vai ražošanas telpas, kā arī citas iekārtas.

Tas var ietekmēt aktīvu vērtību, lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma likmes.

Ieguldījumi

Veicot finanšu ieguldījumus radniecīgās un asociētās sabiedrībās, lai sabiedrība spētu pārvarēt finanšu grūtības, jāizvērtē iespējamie riski attiecībā uz līguma nosacījumu izpildi, ka ieguldījumu var neatmaksāt, var rasties kavējumi u.c. Ja kāds no riskiem iestājas, tas jāatklāj finanšu pārskatā.

Krājumi

Zināms, ka krājumiem bilancē jābūt atspoguļotiem zemākajā no pašizmaksas vai to neto pārdošanas vērtībā Covid–19 ietekmes dēļ, kad ir grūtības ar kādu preču realizāciju (transportēšanas problēmas, klientu finansiālās grūtības, kas neļauj iepirkties iepriekšējā līmenī u.c.), tāpēc jānovērtē, vai nav jāveic krājumu vērtības korekcijas. Tāpat jāizvērtē politika attiecībā uz uzkrājumiem nelikvīdiem vai mazkustīgiem krājumiem.

Debitori

Jāpārskata politika attiecībā uz uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem, jāveic klientu padziļināta izpēte, jo Covid–19 ietekmes dēļ šis šaubīgo debitoru loks var kļūt lielāks, un jārīkojas laikus. Var būt, ka kāds no šaubīgo debitoru saraksta kļuvis jau par bezcerīgo parādu.

Kreditori

Tāpat rūpīgi jāizvērtē saistību apjomi un jaunu saistību piesaiste (jāņem vērā Covid–19 pašreizējā un turpmākā ietekme, kopējā situācija valstī un pasaulē), jo tā uzņēmuma finanšu rādītājus ietekmē negatīvi un padara uzņēmumu mazāk “pievilcīgu” sadarbības partneriem u.c. Pirms kredītsaistību piesaistes Covid–19 pārvarēšanai lietderīgi iepazīties ar valstī pieejamām atbalsta programmām un subsīdijām.

Ja uzņēmums saskārās ar naudas plūsmas problēmām un notika izmaiņas aizņēmuma līgumu nosacījumos, būtu lietderīgi finanšu pārskata pielikumā atklāt informāciju par aizņēmumu nosacījumu maiņu.

Izvērtējamie riski saistībā ar Covid–19, sastādot gada pārskatu

Finanšu riski un aplēses

Jānovērtē riski, kas ietekmē uzņēmējdarbību, un jāatjauno informācija par finanšu risku vadību atbilstoši aktuālajai situācijai, kā arī jāsniedz par tiem korekta informācija vadības ziņojumā. Tāpat jānovērtē grāmatvedības aplēses (visbiežāk uzkrājumi, uzkrātās saistības u.c.) un atklātās informācijas atbilstība saistībā ar turpmākajiem notikumiem pēc bilances datuma, kas tiešā veidā skar arī darbības turpināšanas principu. Svarīgi ir pārskatīt grāmatvedības metodes par aplēsēm, to aprēķināšanu un uzrādīšanu finanšu pārskatos.

Darbības turpināšanas princips

Pieņēmums, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk. Termins “darbības turpināšanas princips” ir skats nākotnē — 12 mēneši no finanšu pārskata beigām (bilances datuma). Praksē vajadzētu izvairīties no nepilnīgas informācijas sniegšanas, jo tā var maldināt finanšu pārskata lietotājus. Ja uzņēmums konstatē darbības turpināšanas problēmas, šī informācija ir jāsniedz vadības ziņojumā un vēlams atšifrēt arī atsevišķā finanšu pārskata pielikuma piezīmē, kurā apraksta situāciju un skaidro, kādi pasākumi tiek plānoti, lai situāciju labotu, un kāpēc vadība uzskata, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērojams pamatoti.

Notikumi pēc bilances datuma

Būtiska loma ir notikumiem pēc pārskata perioda beigām jeb pēc bilances datuma. Piemēram, labvēlīgs notikums — radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums — vai nelabvēlīgs notikums — radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās laikposmā starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu. Līdz ar to uzņēmuma vadībai ir jānovērtē, kādu informāciju sniegt gada pārskatā, ja pastāv nenoteiktība par darbības turpināšanas principa apdraudējumu.

Budžets

Lietderīgi ir laikus izvērtēt, vai sabiedrībai ir pieejams pietiekams finansējums. Jāizvērtē, kādi ir pieejamie līdzekļi ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Vadībai jāspēj novērtēt uzņēmējdarbības ietekmes pakāpe nākotnē, līdz ar to grāmatvedības aplēses s ir jāvērtē ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā. Veikt šo novērtējumu ir izaicinājums pašreizējā situācijā, kad piegādes traucējumi un nestabilitāte finanšu tirgos var radīt papildu problēmu tādu aktīvu kā krājumi, finanšu instrumenti, ieguldījumi un pamatlīdzekļi novērtēšanā pēc to neto pārdošanas vai patiesās vērtības.

Jātceras, ka pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kāds ir sabiedrības finansiālais stāvoklis, salīdzinot to ar iepriekšējo pārskata gadu. Uzzināt, kā uzņēmums plāno attīstīt savu darbību un uzlabot rādītājus nākamajos pārskata periodos. Gada pārskats, kas sniedz pilnīgu un skaidru priekšstatu, piesaistīs gan jaunus investorus, gan klientus. Gada pārskata noformējums un vadības ziņojums daudz ko atklāj par sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Nepareizs vai paviršs noformējums var liecināt par grāmatveža nekompetenci vai arī vadības neiedziļināšanos sabiedrībā notiekošajos procesos. Gada pārskata sastādīšana ir laikietilpīgs process, un ir svarīgi, lai tajā atklātā informācija būtu skaidri saprotama un parādītu vadības nostāju. Veiksmi gada pārskata sastādīšanā par 2020. gadu!

Grozījumi Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā
23. pants (pēc grozījumiem)

(1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu un par 2020. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz (tātad līdz 2021. gada 31. jūlijam) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.
(2) Biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā un 102. pantā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. un 2020. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam un līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu un 2020. gadu attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam un līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(4) Sociālais uzņēmums Sociālā uzņēmuma likuma 10. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgs iesniegt Labklājības ministrijai
līdz 2020. gada 31. jūlijam, bet par 2020. gadu — līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(5) Sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. jūlijam, bet par 2020. gadu — līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(6) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. un 2020. pārskata gadu laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.
(7) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu iesniegšanas termiņš par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā ir pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim, bet 2021. gadā — līdz 2021. gada 31. decembrim.

Likumprojekta regulējums attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājumu ir piemērojams neatkarīgi no nozares.
Grozījumi ir publicēti Latvijas Vēstnesī 2021. gada 19. martā un stājās spēkā 20. martā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada aprīļa (472.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: