Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos (angliski: impairment). Kāpēc nepieciešams vērtības samazinājuma izvērtējums un kā šo samazinājumu noteikt?

Kas ir aktīvu vērtības samazinājums?

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPL) vērtības samazinājumu veido «korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu.» Nolietojuma koncepts finanšu cilvēkiem nav svešs, tomēr vērtības samazinājums joprojām rada neskaidrības.

Vērtības samazinājumu, papildus nolietojumam, pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja tām vairs nav pamata (izņemot vērtības samazinājuma korekcijas nemateriālajai vērtībai, kuras nav atceļamas).

Papildu skaidrojumi ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājuma uzskaitei sniegti GPL piemērošanas noteikumos (MK 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775).

Vērtības samazinājuma (impairment) aprēķināšanas un noteikšanas vadlīnijas meklējamas Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (SFPS), kur viens no standartiem tieši veltīts aktīvu vērtības samazinājumam — 36. SGS «Aktīvu vērtības samazinājums» (angliski: IAS 36 Impairment of assets). Arī GPL iesaka SFPS izmantot par labās prakses avotu.

SFPS pamata apsvērumi vērtības samazinājuma izveidē ir līdzīgi GPL, arī grāmatošanas principi ir tādi paši. Atšķirīgais — SFPS tiek sniegtas daudz plašākas norādes, kad jāatzīst un kā rēķināt vērtības samazinājumu.

Kā noteikt, par kura aktīva vērtības samazinājumu ir jāuztraucas un par kura nē?

SFPS ir plaši aprakstīti tā saucamie vērtības samazinājuma indikatori — norādes par to, ka aktīva vērtība, iespējams, ir samazinājusies. Vērtības indikatorus iedala divās kategorijās iekšējie vērtības samazinājuma indikatori un ārējie vērtības samazinājuma indikatori.

Ārējie vērtības samazinājuma indikatori ir sekojoši:

• aktīva tirgus vērtības samazināšanās par summu, kas pārsniedz normālu nolietojumu;
• būtiskas un ilgstošas izmaiņas tehnoloģijā, tirgū, juridiskajā vai ekonomiskajā vidē, kurā uzņēmums darbojas;
• tirgus procentu likmju būtisks pieaugums. Procentu likmes, visticamāk, ietekmēs diskonta likmi, kas tiek izmantota lietošanas vērtības novērtēšanai;
• uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtība pārsniedz tā tirgus kapitalizāciju (biržā kotētām sabiedrībām).

Iekšējie vērtības samazinājuma indikatori, savukārt, ir:

• pazīmes, kas liecina par aktīva nederīgumu vai fizisku defektu;
• negatīvas izmaiņas aktīva darbības rādītājos.

2022. gadā iesākās un 2023. gadā aizvien turpinās būtisks procentu likmju kāpums, turklāt sakarā ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju virknei uzņēmumu būtiski mainījušās piegādes ķēdes un noieta tirgi. Līdz ar to, aktīvu vērtības samazinājuma indikatori vērojami daudzu uzņēmumu darbībā.

Praksē, kāda no indikatora esamība, norāda uz vērtības samazinājuma pārbaudes nepieciešamību, tomēr nebūt vēl neliecina par to, ka tiešām pastāv vērtības samazinājums. Vērtības samazinājuma indikatoriem turklāt jānorāda uz iespējamu ilgstošu vērtības samazinājumu arī nākotnē, t.i., tuvākās nākotnes prognozēm jābūt pietiekami pesimistiskām.

Nosakot vērtības samazinājuma indikatoru klātbūtni,nākamais solis ir noteikt, vai vērtības samazinājums tiešām pastāv un cik liels tas ir.

Kā noteikt, vai vērtības samazinājums pastāv un kāds ir tā apmērs?

Vērtības samazinājumu nosaka, salīdzinot aktīva uzskaites vērtību, t.i., bilances vērtību kādā konkrētā datumā, ar tā atgūstamo vērtību tajā pašā datumā. Atgūstamā vērtība ir lielākais no patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas (fair value less costs to sell), un lietošanas vērtības (value in use). Izskatīsim katru no šiem lielumiem secīgi, tomēr svarīgi piezīmēt, ka, nosakot atgūstamo vērtību, uzņēmuma vadībai nav jāņem vērā tās plāni par tālāko darbību vai aktīva pārdošanu, t.i., tiek pieņemts, ka uzņēmuma vadība vienmēr rīkojas racionāli — ja ir izdevīgāk aktīvu pārdot nekā paturēt, SFPS pieņem tieši šādu rīcību par pamata scenāriju. 

Pirms noteikt vērtības samazinājuma apmēru, jāņem vērā, ka ne vienmēr vērtības samazinājuma aprēķinu iespējams veikt katram individuālam aktīvam, jo atsevišķi tie var nenest būtisku labumu, tomēr kopā ar citiem aktīviem rada būtiskas saimnieciskās darbības naudas plūsmas un būtisku labumu sabiedrībai (piemēram, dzērienu ražošanas rūpnīcā esošās pudeļu mazgāšanas iekārtas vērtība, iespējams, jāvērtē kopā ar citu ražošanas līnijas aprīkojumu, jo pati par sevi tā nedod atdevi). Šādas aktīvu grupas mēdz saukt par naudu ienesošām vienībām (cash generating unit) — tā ir mazākā identificējamā aktīvu grupa, kuras naudas plūsmu iespējams novērtēt atsevišķi.

Patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas

Runājot par patieso vērtību, praksē to parasti nosaka sertificēts vērtētājs, jo uzņēmumu vadītājiem trūkst pieredzes un prasmes patiesās vērtības noteikšanā. Ņemot vērā sertificēta vērtētāja piesaistīšanas izmaksas, praksē esmu novērojusi šī lieluma salīdzinoši retu izmantošanu.

SFPS par labāko patiesās vērtības avotu un pierādījumu min aktīva vai aktīvu grupas cenu aktīvā tirgū, t.i., kotētu tirgus cenu. Ņemot vērā, ka šāda kotēta tirgus cena Latvijas apstākļos pieejama reti, parasti patieso vērtību nosaka kā aplēsi, kas balstās un labāko pieejamo informāciju par iespējamo tirgus vērtību, piemēram, ņem vērā nesenus darījumus vai līdzīgu jaunu aktīvu tirgus vērtību (protams, ņemot vērā nolietojuma laiku).

Lietošanas vērtība

Lietošanas vērtību parasti nosaka, balstoties uz to, kādas nākotnē ir no aktīva lietošanas sagaidāmās neto naudas plūsmas, t.i. nākotnes plānotie ieņēmumi mīnus nākotnes plānotie izdevumi. Šī ir populārākā metode atgūstamās vērtības noteikšanai, jo prasa no vadības mazākas zināšanas nekā patiesās vērtības noteikšana un parasti ir izdarāma uzņēmuma paša spēkiem, tomēr prasa arī daudz pieņēmumu izdarīšanu un to pamatošanu.

Rēķinot nākotnes naudas plūsmas, jāņem vērā jebkādus ieņēmumus no aktīva paredzamās pārdošanas, ja tāda plānota, kā arī visi ieņēmumi un izdevumi, kurus konkrētais aktīvs vai aktīvu grupa rada, tai skaitā kapitālieguldījumi, kas būs nepieciešami aktīva uzturēšanai darba kārtībā, tomēr nav jāņem vērā procentu izdevumi, nolietojums un ne–naudas izdevumi. 

Nākotnes naudas plūsmu aprēķiniem jābūt saprātīgiem un balstītiem uz pamatotiem pieņēmumiem, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus visā prognozēšanas periodā. Parasti tās tiek aplēstas nākamo piecu gadu periodam, un tajās nav atļauts ņemt vērā nākotnes plānotos aktīva uzlabojumus vai pārveide (jāatspoguļo situācija, kāda tā ir pie esošā aktīva stāvokļa arī nākotnē). Pēc prognozēšanas perioda beigām, t.i., pēc piektā gada, parasti tiek pieņemta aplēse par nemainīgu pieaugumu nākotnē.

Pēc nākotnes naudas plūsmu noteikšanas, tā ir jādiskontē. Diskonta faktors vienmēr ir pirms nodokļu likme, un tas parasti atbilst vidēji svērtai kapitāla cenai (WACC, weighted average cost of capital). Vidēji svērtā kapitāla cena parāda to, cik lielu procentuālo atdevi (peļņu un procentus) sagaida uzņēmuma īpašnieki un aizdevēju. No savas pieredzes zinu, ka vidēji svērtās kapitāla cenas noteikšana ir gana sarežģīta un balstās uz pieņēmumiem, kā arī analoģijām ar citiem industrijas uzņēmumiem.

Kas jāatzīst grāmatvedībā?

Zaudējumi no vērtības samazināšanās radušies tikai un vienīgi tad, ja aktīva atgūstamā vērtība ir mazāka par tā uzskaites vērtību bilancē. Ja rodas zaudējumi, tie jāatzīst nekavējoties.

Pamatprincips ir — aktīva uzskaites vērtība bilancē jāsamazina līdz atgūstamās vērtības apmēram un zaudējumi no vērtības samazināšanās nekavējoties jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumus, kad aktīvs ir iepriekš pārvērtēts. Šādā situācijā zaudējumi jāatzīst kā pārvērtēšanas rezerves samazinājums.

Pēc tam, kad aktīva uzskaites vērtība bilancē ir samazināta līdz atgūstamās vērtības apmēram, aktīvam jāpiemēro nolietojums atbilstoši tā jaunajai uzskaites vērtībai un aplēstajam lietderīgās lietošanas laikam.

Ja vērtības samazinājumu rēķināja naudas plūsmu ienesošo vienību līmenī, tad vērtības samazinājums jāsadala proporcionāli starp šajā vienībā ietilpstošiem aktīviem, ņemot vērā to, ka aktīva samazinātā uzskaites vērtību nevar būt zemāka par augstāko no sekojošām vērtībām:

• atsevišķa aktīva patiesā vērtība, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas;
• atsevišķa aktīva lietošanas vērtība;
• nulle.

D Zaudējumi no ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājuma 
(peļņas vai zaudējumu aprēķins) 200 000 EUR
K Zemes vērtības samazinājums (bilances aktīvs) 200 000 EUR

Vai vērtības samazinājumu var apvērst?

Vērtības samazinājumu var apvērst tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka faktori, kas bija pamatā tā sākotnējai atzīšanai, ir mainījušies. Piemēram, ekonomikas nozīmīgu lejupslīdi ir nomainījusi ekonomikas izaugsme, vai arī aprēķina pamatā esošo ieņēmumu prognoze ir būtiski mainīta.

Ja šādi faktori pastāv, tad iepriekš atzītu zaudējumu no vērtības samazinājuma apvērsi nepieciešams atzīt peļņas vai zaudējumu aprēķinā un atcelt iepriekš atzīto aktīva vērtības samazinājumu bilancē. Tomēr jāņem vērā, ka aktīva uzskaites vērtību nevar palielināt augstāk par tā vēsturisko uzskaites vērtību, jeb vērtību pēc nolietojuma atskaitīšanas, kādā aktīvs būtu uzskaitīts, ja iepriekš netiktu atzīti zaudējumi no tā vērtības samazinājuma.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada aprīļa (496.) numurā.