2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva).

Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. 

CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja tiek veikta saimnieciskā darbība. Sniegto informāciju var izmantot arī, lai informētu par nodokļu politiku un uzlabotu globālās nodokļu sistēmas efektivitāti un godīgumu. Starptautiskajiem uzņēmumiem minētā nodokļu informācija var uzlabot to reputāciju, demonstrējot apņemšanos ievērot nodokļu saistību izpildi un korporatīvo atbildību.

Latvijā, lai pārņemtu CBCR direktīvas prasības, 2023. gada 14. septembrī tika pieņemts un 11. oktobrī stājās spēkā Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums (turpmāk — likums). 

Šā likuma noteikumus piemēro, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.

Likuma būtība paredz kārtību, kādā sagatavo, iesniedz un publisko konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (turpmāk — pārskats par ienākuma nodokļiem).

Likuma subjekti ir koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība un tā struktūra (meitas sabiedrības un filiāles) vai atsevišķas komercsabiedrība (ar vai bez filiālēm), tomēr svarīgākais kritērijs ir koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrības konsolidētā finanšu pārskata konsolidēto ieņēmumu kopsumma vai atsevišķas komercsabiedrības finanšu pārskata ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas, t.i., jāņem vērā gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gada ieņēmumi, bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro.

Tāpat likuma subjekti ir filiāles ar tādu kritēriju — neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem pārskata gadiem (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) pārsniedz 8 000 000 eiro.

Likumā skaidrotie būtiskie termini

• atsevišķa komercsabiedrība — komercsabiedrība, kas nav iekļauta nevienā koncernā (grupā); 
• konsolidētais finanšu pārskats — finanšu pārskats, kuru sagatavo koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība un kurā koncerna (grupas) sastāvā iekļauto komercsabiedrību līdzekļi (aktīvi) un to avoti — pašu kapitāls, uzkrājumi un saistības, kā arī ieņēmumi un izmaksas — ir apvienoti un norādīti kā vienas komercsabiedrības līdzekļi (aktīvi), to avoti, ieņēmumi un izmaksas;
• koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kas sagatavo koncerna (grupas) lielākā komercsabiedrību kopuma konsolidētos finanšu pārskatus; 
• nodokļu jurisdikcija — jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un tam pielīdzināmu ienākuma nodokli;
• neto apgrozījums un ieņēmumi — 

1. Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētā komercsabiedrībā, kura finanšu pārskatu sagatavošanai un ieņēmumu atzīšanai finanšu pārskatos piemēro attiecīgās dalībvalsts normatīvos aktus un nepiemēro starptautiskos grāmatvedības standartus, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu — ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar apgrozījumu (neto apgrozījums),
2. Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētā komercsabiedrībā, kura finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, — ieņēmumi tādā nozīmē, kura atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra regulas (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 pielikumā minētajos starptautiskajos grāmatvedības standartos un starptautiskajos finanšu pārskatu standartos lietotajam terminam «ieņēmumi»,
3. trešās valsts komercsabiedrībā — ieņēmumi tādā nozīmē, kāda tiem piešķirta saskaņā ar attiecīgajā trešā valstī noteikto finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmu, uz kuru pamatojoties tiek sagatavoti šīs komercsabiedrības finanšu pārskati.

Piezīme: Regula (EK) Nr. 1126/2008 ir vairākkārt grozīta. Lai vienkāršotu ES tiesību aktus par starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, skaidrības un pārredzamības labad ar 2023. gada 16. oktobri spēkā stājusies Eiropas Komisija regula (EK) Nr. 2023/1803, kas aizstāj Eiropas Komisija regulu (EK) Nr. 1126/2008.

Likumā lietotais termins «saistītās puses» atbilst Komisijas regulas (EK) Nr. 2023/1803 (spēkā stājusies 2023. gada 16. oktobrī) pielikumā minētajam 24. starptautiskos grāmatvedības standartam «Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm» terminam.

Ņemot vērā, ka liela likuma subjektu loka daļa ir saistīts ar koncernu (grupu) un tā struktūru, ir jāatzīmē, ka ar komercsabiedrības filiāli saprot komercsabiedrības struktūrvienību, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas šīs komercsabiedrības vārdā. Tā ir minētās komercsabiedrības organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no šīs komercsabiedrības, reģistrēta Latvijas Republikā un savā atrašanās vietā attiecīgās komercsabiedrības vārdā sistemātiski veic komercdarbību. Tāpat par komercsabiedrības filiāli uzskatāma arī nerezidenta (ārvalsts komercsabiedrības) pastāvīgā pārstāvniecība (likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē).

1 Padomes secinājumi par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas I pielikums. ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas II pielikums. Pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus.

Ievērojot likuma prasības attiecībā uz pārskata par ienākuma nodokļiem saturu, ir jāņem vērā pārskatītais ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.¹

Likuma Pārejas noteikums paredz, ka likuma noteikumus ir jāsāk piemērot, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.

Tomēr, lai likuma noteikumus varētu sākt piemērot un pārskata par ienākuma nodokļiem informāciju iesniegt mašīnlasāmā formātā, ir nepieciešama ar ES tieši piemērojamajiem īstenošanas aktiem apstiprināta kopējā veidne un ar tiem noteiktais elektroniskais pārskata sniegšanas formāts. CBCR direktīvas 15. apsvērumā, attiecībā uz elektroniskais pārskata sniegšanas formātu, ir uzsvērts: «Ir svarīgi nodrošināt datu salīdzināmību. Šajā nolūkā būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt kopēju veidni un elektroniskus, mašīnlasāmus ziņošanas formātus ziņojuma par ienākuma nodokļa informāciju atspoguļošanai saskaņā ar šo direktīvu. Nosakot šo veidni un ziņošanas formātus, Komisijai būtu jāņem vērā panākumi, kas gūti uzņēmumu publicētās informācijas digitalizācijas un pieejamības jomā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi, kā ierosināts tās 2020. gada 24. septembra paziņojumā «Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns». Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.» 

Pārskatam par ienākuma nodokļiem, kurš būs sagatavots mašīnlasāmā formātā, ir jābūt nodrošinātam cilvēklasāmā formātā, kas saskaņā ar Grāmatvedības likuma 6. panta sesto daļu ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes.

Likumā, kā jau iepriekš minēts, ir iestrādātas arī normas, kas ne tikai paredz pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanas un iesniegšanas kārtību noteiktā formātā, bet arī tā publiskošanas kārtību.

Pārskatu un — attiecīgā gadījumā — meitas sabiedrības paziņojumu vai filiāles paziņojumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pārskata gada bilances datuma. VID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pārskata vai paziņojuma saņemšanas elektroniski tos jānodod Uzņēmumu reģistram tiešsaistes datu pārraides režīmā. Savukārt Uzņēmumu reģistrs pārskatu vai paziņojumu publisko savā tīmekļvietnē.

Pārskata par ienākuma nodokļiem publiskošanas prasības paredz, ka papildus pārskata par ienākuma nodokļiem publicēšanai Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, šis pārskats ne vēlāk kā 12 mēnešus (vienlaikus ar pārskata vai paziņojuma iesniegšanu) pēc pārskata gada beigām bez maksas publiskojams vēl vienā tīmekļvietnē, kur tas paliek pieejams vismaz piecus gadus, attiecīgi galvenās mātes sabiedrības vai atsevišķās komercsabiedrības tīmekļvietnē, vai meitas sabiedrības vai tai radniecīgās sabiedrības tīmekļvietnē, vai filiāles tīmekļvietnē vai komercsabiedrības, kas atvērusi šo filiāli, vai tai radniecīgās sabiedrības tīmekļvietnē.

Savukārt likumā noteikts, ka VID pārbauda, vai pārskats, paziņojums vai arī informācija par publiskošanas atbrīvojumu ir publiskoti tīmekļvietnē likumā noteiktajā kārtībā. Jāatzīmē, ka, konstatējot publiskošanas prasību pārkāpumu, VID var noteikt pienākumu noteiktā termiņā publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem un — attiecīgā gadījumā — meitas sabiedrības paziņojumu, filiāles paziņojumu vai arī informāciju par publiskošanas atbrīvojumu.

Secinājums

Izpildoties prasībām par pārskata par ienākuma nodokļiem sagatavošanu, iesniegšanu, publiskošanu (attiecīgā gadījumā meitas sabiedrības paziņojuma vai filiāles paziņojuma publiskošanu) tīmekļvietnē, vai arī informācija par publiskošanas atbrīvojumu, tiks nodrošināta sabiedrībai pieejama informācija par konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.

Latvijā šāds subjektu loks, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir šaurs. Tomēr ņemot vērā, ka CBCR direktīvas prasības attiecas uz visām ES esošām nodokļu jurisdikcijām, Latvijas uzņēmējiem būs iespēja novērot citu valstu uzņēmumu ieņēmumu un tiem attiecīgo nodokļu nomaksu. Šāda informācijas caurskatāmība palīdzēs Latvijas uzņēmējiem veidot savas stratēģijas, kas palīdzēs attīstīt Latvijas ekonomiku kopējā tirgū.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada janvāra (505.) numurā.