Iepriekš jau informējām par vairākām izmaiņām darba tiesību regulējumā, kas saistītas ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Uzmanība jāpievērš arī jaunumiem, kas attiecas uz īpašām situācijām gan darba devēja, gan darba ņēmēja ikdienā.

Darba likuma 136. panta ceturtā daļa izstrādāta, ņemot vērā, ka var veidoties īpašas situācijas, kad virsstundu darba veikšana varētu būt vitāli svarīga kopējām sabiedrības interesēm un tā varētu turpināties ilgāku laikposmu. Šādās situācijās Valsts darba inspekcijas (VDI) atļaujas izsniegšana pati par sevi nav lietderīga. Tādējādi ir pamatoti noteikt, ka situācijā, kad Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli visā valstī vai kādā noteiktā teritorijā, tās laikā nav nepieciešama VDI atļaujas saņemšana virsstundu darbam (kam ir saistība ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli), kas kādu apstākļu dēļ turpinās ilgāk par sešām dienām. Citi noteikumi par darba un atpūtas laiku, kas nodrošina darbiniekiem pienācīgu atpūtu, paliek nemainīgi, tajā skaitā, arī par maksimālo virsstundu skaitu.

Darba likuma 137. panta pirmā daļa papildināta ar vārdiem “kā arī dīkstāves laiku”. Iepriekš šis pants noteica darba devēja pienākumu veikt darba laika uzskaiti, proti, precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Visiem šiem darba laika elementiem ir nozīme, aprēķinot darba samaksu. Lai novērstu iespējamās domstarpības starp darbinieku un darba devēju, noteikts skaidrs pienākums uzskaitīt arī dīkstāves laiku.

Jaunais regulējums paredz arī vairākām darbinieku kategorijām tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu, lai saskaņotu darba un ģimenes dzīvi, ja šādas iespējas uzņēmumā objektīvi pastāv. Līdz ar to arī darba devējam jaunais regulējums uzliek pienākumu izvērtēt darbinieku pieprasījumus par darba laika pielāgojumiem un mēneša laikā informēt darbinieku par šādu darba laika pielāgojuma iespējām.

Darba likumā netiek konkretizēts jēdziena “cits tuvs ģimenes loceklis” saturs, jo šajā situācijā svarīgs ir atbalsts darbiniekiem, kuram ir jāiesaistās tuva cilvēka aprūpē.

Pieņemams, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu.

Ja šāds darbinieka lūgums netiek apmierināts, tad darba devējam būtu jāsniedz objektīvs paskaidrojums.

Ar darba laika pielāgojumu būtu saprotami tie gadījumi, kad darba devējs, izvērtējot darbinieka lūgumu, nosaka viņam t.s. individuālo darba laiku, kas var atšķirties no standartizētā darba laika režīma un sniedz iespēju darbiniekam gan efektīvi veikt savus darba pienākumus, gan arī nodrošināt aprūpi un atbalstu saviem ģimenes locekļiem, kuriem tā ir nepieciešama. Piemēram, ja darbinieka aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kurš noteiktā laikā apmeklē dienas aprūpes centru, tad darbinieks var lūgt pārcelt darba laika sākumu un beigas, lai varētu savu bērnu pavadīt uz un no aprūpes centra. Vienlaikus darba devējs, ja šāda iespēja objektīvi pastāv, pielāgojot darbiniekam darba laiku, nezaudē darbinieka ieguldījumu darba izpildē, jo kopējais darba laiks darbiniekam nemazinās, bet šīs darba stundas tiek vairāk izkliedētas.

• Stājas spēkā grozījumi Darba likumā, kas attiecas uz izmaiņām darba līguma nosacījumos
• Darbinieku informēšanas pienākums īpaši uzsvērts vairākās Darba likuma izmaiņās