Ja komandējums saistīts ar apmācību

Pēc Bilances martā rīkotā vebināra, kas pārsvarā bija veltīts komandējumiem un darba braucieniem, ir saņemti vairāki jautājumi. Šī tēma nav jauna, arī normatīvajos aktos nav veikti būtiski grozījumi, tomēr klausītājiem arvien rodas jautājumi. Šoreiz rakstā par to, kam vebināra laikā tika veltīts mazāk uzmanības — par mācību komandējumu. Ar kādiem nodokļiem mācību komandējuma izdevumi varētu būt saistīti un kam jāpievērš īpaša uzmanība?

Kas ir mācību komandējums

Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi» definē terminu «komandējums» saistībā ar mācībām šādi:

Būtisks nosacījums: mācību komandējums ir vajadzīgs tādu mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Citiem vārdiem, darbinieka apmācība ir saistīta ar viņa profesiju, apmācība paaugstina darbinieka vērtību un šādas «uzlabošanas» rezultātā ir ieinteresēts uzņēmums.

Kas apmaksā apmācību?

Darba likuma 96. pantā «Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana» jau kopš 2014. gada novembra bija noteikts, ka darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, tiek saglabāta darba vieta. Turklāt ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs.

Šogad minētā norma kļuva vēl plašāka: likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 8. pants papildināts ar 2.¹⁴ daļu, kas atļauj darba devējam apmaksāt darbinieka studijas augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs. Vienīgais nosacījums: augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam.

Ja minētais nosacījums ir izpildīts, mācību maksa netiek uzskatīta par darbinieka gūto labumu, proti, kļūst par neapliekamo ienākumu (IIN likuma 9. panta 32.³ daļa). 

Tādējādi var teikt, ka likums «atbalsta» gadījumus, kad darba devējs izglīto savus darbiniekus (protams, ievērojot likumā minētos nosacījumus).

Mācību izdevumi, IIN un VSAOI

Mācību komandējumā tiek nosūtītas fiziskās personas. Un tādēļ rodas jautājums, vai norma, kas atļauj neuzskatīt mācību maksu augstskolā par darbinieka gūto labumu, var būt attiecināta arī uz izdevumiem mācību komandējumā?

Parasti, apmeklējot seminārus, darba devējam jāapmaksā sniegtais pakalpojums. Vienlaikus, ja seminārs notiek gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, papildus rodas ceļa izdevumi, apdrošināšana, nakšņošana viesnīcās, dokumentu noformēšana un citi izdevumi.

Tātad, ja darba devējs izlēmis apmaksāt izdevumus, kas rodas, apmeklējot semināru, kura laikā iegūtās zināšanas un prasmes darbinieks pēcāk izmantos darba pienākumu veikšanai, šos izdevumus jāuzskata par saistītajiem ar saimniecisko darbību.

Savukārt, ja darbinieks tiek nosūtīts uz semināru (mācību komandējumā), kas organizēts nevis tur, kur darbinieks parasti strādā, bet citā Latvijas pilsētā vai pat ārpus Latvijas, tad, klasificējot izdevumus, kas saistīti ar minēto pasākumu, jāņem vērā MK noteikumi Nr. 969.

Uz jebkuru komandējumu (arī mācību) attiecināmie izdevumi, pirmkārt, jāvērtē saskaņā ar minēto noteikumu tekstu un normām, jo, atkāpjoties no tām, var rasties gan nodokļu sekas, gan sodīšana par pārkāpumiem. Summām, ko darba devējs atlīdzina darbiniekam mācību komandējuma laikā, ir kompensējošs raksturs tikai un vienīgi noteikumu normas ietvaros. Ir dažas atkāpes, tomēr to nav daudz un parasti papildus (pirms izmaksas) tiek prasīts uzņēmuma vadītāja akcepts.  

Norēķini parasti notiek pēc darbinieka iesniegtās atskaites, kurai tiek pievienoti attaisnojuma dokumenti, kā arī daži paskaidrojumi, jo nav iespējams visu iepriekš paredzēt un reglamentēt. Piemēram, nebija iespējas atgriezties Latvijā (dabas katastrofas, biļešu trūkums, transporta darbinieku streiks u.c.) vai pēkšņa saslimšana, vai nepieciešamība pagarināt komandējumu u.tml.

Komandējuma izdevumi, kas pārsniedz noteikumos noteiktās kompensācijas normas (biežāk tie ir viesnīcas izdevumi, dažu attaisnojuma dokumentu trūkums) tiek uzskatīti par darbinieka gūto labumu, un tiem tiek piemēroti darbaspēka nodokļi — iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). 

Lai novērst dokumentu trūkuma risku, MK noteikumos Nr. 969 2019. gadā iekļauts 8.14. punkts:

Konstatējam, ka komandējuma izdevumu kompensējamām summām (kas nepārsniedz noteikumu ierobežojumus) netiek piemērots ienākuma nodoklis. Savukārt likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. pantā noteikts, ka darbinieka obligāto iemaksu objekts ir «visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis». Ja no kompensējamām summām nav jāietur IIN, tad nav jāaprēķina arī VSAOI!

NB! Arī izmaksājot dienas naudu lielākā summā, nekā noteikts noteikumos (8 eiro — Latvijā un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 1. pielikumā katrai valstij minēto summu), pārsnieguma daļa būs nodokļu objekts. Domājams, ka vienkāršāk darbiniekam aprēķināt kādu piemaksu (par veicamo darbu komandējuma laikā), nekā saistīt to ar komandējuma izdevumiem (un maksāt tos pašus nodokļus).

Ja komandējums sakrīt ar atvaļinājumu

2019. gadā MK noteikumi Nr. 969 tika papildināti ar 9. punktu, kas, no vienas puses, ir loģisks, saprātīgs un savlaicīgs, tomēr dažiem sagādāja nepatīkamus mirkļus. 

Lasot uzmanīgi, var pamanīt, ka 9. punkts pēc būtības ļauj darba devējam apmaksāt ceļa izdevumus turp/atpakaļ, jo darba devējam tik un tā šie izdevumi jāapmaksā (sūtot darbinieku komandējumā), tikai citos datumos. Bet daži grāmatveži nepievērsa uzmanību tam, ka komandējuma sākuma datums ir vēlāk par izbraukšanas datumu (vai komandējuma beigu datums ir pirms atgriešanas Latvijā datuma). Tas pats attiecināms uz viesnīcas izsniegto rēķinu, jo darbinieks varēja izmantot vienu un to pašu naktsmītni par tām dienām, kas nesakrīt ar komandējuma sākuma/beigu datumu. 

Tātad arī šādā situācijā izdevumi jāsadala uz tādiem, ko uzņēmums kompensē darbiniekam, kas atrodas komandējumā, un tādiem, kas ir darbinieka gūtais labums (piemērojot darbaspēka nodokļus).

Lūdzu, tikpat uzmanīgi vērtējiet noteikumu 8.2.1 punktu: 

un 8.2.2. punktu:

Vai jāmaksā UIN?

Atbildot uz jautājumu, vai sakarā ar izdevumiem, kas attiecināmi uz mācību komandējumu, būtu nepieciešama apliekamā objekta korekcija (un papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšana), pirmkārt, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību vai tās nodrošināšanu. Tādējādi, noformējot rīkojumu par mācību komandējumu, uzņēmumam jāpamato šī saistība.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro: ja uzņēmums apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darbinieku kvalifikācijas celšanas semināriem/vebināriem, un tie atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem, saistīti ar darba pienākumu veikšanu, nepieciešami to labākai veikšanai u.tml., tad šāda veida izdevumus var uzskatīt par tieši saistītiem ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

Secinām: kompensējamajiem izdevumiem, nepārsniedzot MK noteikumu ierobežojumus, IIN likums ļauj nepiemērot nodokli, savukārt ierobežojuma pārsnieguma daļai — bija piemēroti darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI). 

Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 4. panta 4. daļu:

Darba devēja apmaksātais darbinieka labums (ierobežojumu pārsnieguma summas) ir uzrādīts kā atlīdzība par veikto darbu, tam piemērots IIN un VSAOI, un rakstā akcentēta minēto izdevumu saistība ar saimniecisko darbību. 

Tādējādi, ja darbiniekam kompensētie (vai uzņēmuma apmaksātie) komandējuma izdevumi pārsniedz noteikumos noteiktās normas, ar UIN apliekamais ienākums nav jākoriģē.

Ja rēķinā uzrādīts PVN

Ja rēķini par pakalpojumu (apmācību komandējumā) saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas. Tātad, atskaitot priekšnodokli, izdevumiem ir jābūt saistītiem ar uzņēmuma saimniecisko darbību un ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanu.

Ja uzņēmums, kura saimnieciskais darbības veids ir ar PVN apliekamu darījumu veikšana, nosūta savu darbinieku mācību komandējumā, kura laikā iegūtās zināšanas un prasmes ir nepieciešamas darbinieka darba pienākumu veikšanai, tad nodokļa rēķinos norādītais PVN par saņemtajiem pakalpojumiem saistībā ar semināra apmeklēšanu ir atskaitāms kā priekšnodoklis.

Jāņem vērā PVN likuma 100. panta 1. daļas priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums un MK 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai» 159. punktā noteiktais ierobežojums, ka PVN par precēm un pakalpojumiem uzņēmuma darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem nevar atskaitīt kā priekšnodokli. Tātad, ja saistībā ar apmācības kursa apmeklēšanu uzņēmumam rodas tādi izdevumi, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāuzskata par darbinieka gūto labumu, un tiem piemēro IIN un VSAOI, tad uzņēmuma samaksātais PVN (ja tāds bija uzrādīts rēķinos) par attiecīgo saņemtā pakalpojuma izdevuma daļu nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Tas ir pieskaitāms darbinieka labumam un tiek piemērots IIN un VSAOI.

Jums arī varētu interesēt:

• Komandējums vai darba brauciens?
• Komandējums vai darba brauciens? - 2. daļa