0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIJaunas prasības cenu norādīšanai patērētājam

Jaunas prasības cenu norādīšanai patērētājam

BILANCES JURIDISKIE PADOMI

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Gustavo Fring: https://www.pexels.com

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem.

Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat mazumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 170.

Vispārīgās prasības

Informācijai, ko sniedz preces cena, ir jābūt patiesai, nepārprotamai, skaidri salasāmai un viegli identificējamai. Ar patērētāju nedrīkst komunicēt, piedāvājot tam informāciju par neesošu vai nepatiesu preces cenu, kā arī nav pieļaujams, ka cenu nevar skaidri salasīt. Tāpat nedrīkst pieļaut situāciju, ka preces cenu nav viegli atrast un nav iespējams identificēt, uz ko cena attiecas, atgādināja D. Platacs. Patērētājam ir jādara zināma preces galējā cena, kas nozīmē, ka tajā ir iekļauti visi nodokļi un citas izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo pirkumu.

Ir arī speciāli normatīvie akti, kā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, kas noteic, ka elektroniskās komercijas vidē ir jānorāda, vai cenā ir iekļautas arī nodokļi un piegādes izmaksas. Realizējot preces internetveikalos, piegādes pakalpojuma izmaksas var arī neiekļaut cenā, bet par to ir laikus jāinformē patērētājs - pirms viņš veicis pirkumu.

Tāpat jāievēro, ka jābūt norādītam cenu veidam – vai tā ir preces gabalcena vai mērvienības cena (piemēram, EUR/m, EUR/m2, EUR/m3, EUR/l u.c.). Patērētājam tas ļauj gan novērtēt, cik izmaksās pirkums, gan arī sniedz iespēju salīdzināt piedāvāto cenu ar citām līdzīgām precēm noteikto cenu.

Saistībā ar izmaiņām Iepakojuma likumā cenu norādīšanās regulējumā nākušas klāt jaunas prasības attiecībā uz iepakojuma depozīta maksu, kas norādāma atsevišķi no preces cenas.

Attiecībā uz cenām ir jāievēro arī speciālo piedāvājumu regulējums, ko noteic Eiropas Savienības direktīva un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

Speciālais piedāvājums nozīmē tādas cenas, kas tiek norādītas preču izpārdošanas laikā, akcijas precēm, īpašajām atlaidēm u.tml.

Regulējums noteic, kādam jābūt speciālā piedāvājuma spēkā esamības termiņam, cik bieži šādi izpārdošanas pasākumi var tikt plānoti un organizēti. Svarīgi ir arī speciālajos piedāvājumos pievērst uzmanība tam, kāda bijusi cena pirms un kāda pēc pazemināšanas. Tam jābūt ļoti skaidri norādītam – kas ir šādas akcijas priekšmets – vai pazeminātā cena attiecas uz noteikta daudzuma preču iegādi, vai tā ir speciāla cenu atlaide īpašam preču sortimentam. Nereti pircēji šajās mazumtirgotāju rīkotajās mārketinga akcijās jūtas apjukuši, jo nav skaidrs, kādas priekšrocības patērētājiem tiek piedāvātas un vai tās tiešām ir tik izdevīgas, ka vērts kāroto preci iegādāties tieši akcijas vai izpārdošanas laikā.

Arī attiecībā uz prasībām pakalpojumu un digitālā satura cenām, ja plānota cenu pazemināšana, būtiski šādos piedāvājumos ir norādīt cenu par preci gan pirms, gan pēc pazemināšanas. Vienmēr jāpatur prātā, ka Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma regulējums nepieļauj maldinošas, agresīvas un profesionālai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu.

Lai izprastu jauno regulējumu, D. Platacs arī iesaka rūpīgi lasīt MK noteikumu Nr. 178 grozījumu anotāciju, kā arī atgādina, ka Eiropas Komisija ir izdevusi vadlīnijas, kas mazumtirgotājiem skaidro būtiskākās izmaiņas attiecībā uz cenu norādēm. Arī PTAC strādā pie jaunām vadlīnijām preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, jo, mainoties noteikumiem, līdzšinējās jau ir novecojušas.

Kad jānorāda preces sākotnējā cena?

Ar MK noteikumu Nr. 178 grozījumiem ieviests jauns 14.1 punkts, kurā definēts, kas ir preces sākotnējā cena, kura jāuzrāda, ja izsludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaide - tā ir viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas ikvienam pircējam.

Attiecīgi jaunai precei zemākā cena norādāma, kas bijusi pēdējo septiņu dienu laikā, ar “jaunāko” saprotot tādu preču sortimentu, kas iepriekš nav piedāvāts patērētājiem.

Jāatceras, ka, izsludinot cenu pazemināšanu, ar sākotnējo cenu nav domāta tā cena, kas bijusi, kad prece pirmoreiz izlikta tirgošanai. Piemēram, konkrētā prece, pirmoreiz nonākot veikala plauktā, maksājusi 120 eiro. Taču tirgotājs, veicinot preces noietu, tai pazeminājis cenu uz 80 eiro. Tomēr pircēju interese par konkrēto preci nav bijusi pietiekama, tāpēc vēl pēc laika nolemts preci piedāvāt par īpašo akcijas cenu - 79 eiro. Ja iepriekš veikala cenu zīmē varēja norādīt, ka preces cena samazināta no 120 eiro līdz79 eiro, tad pēc 28. maija šādi rīkoties vairs nedrīkst. Cenā jānorāda viszemākā cena, kāda iepriekšējo 30 dienu laikā bijusi – tātad cenu zīmē kā sākotnējā cena jānorāda iepriekšminētie 80 eiro un kā akcijas cena – 79 eiro. Līdz ar to tirgotājiem vairs nav izdevīgi ik nedēļu censties pievilināt pircējus ar jaunu akciju izsludināšanu, rādot, cik ļoti izdevīgs varētu būt pirkums tieši akcijas laikā. Vienlaikus nav aizliegts turpināt samazināt cenu, piemēram, uz 75 eiro, bet tad kā sākotnējā cena būs jānorāda iepriekš zemākā cena - 79 eiro.

Nedaudz atšķirīgāks regulējums ir preču izpārdošanām – ar to saprotot pārdodamo preču cenu pazemināšanu, lai pilnībā izpārdotu visas attiecīgās preces vai konkrētas sortimenta daļas, nepievienojot jaunas preces, tādējādi pilnībā izņemot konkrētās preces no piedāvājuma sortimenta (MK noteikumu Nr. 178 16.4 punkts). Izpārdošana var tikt izsludināta, piemēram, pirms veikala slēgšanas vai rekonstrukcijas, veikala pārcelšanās uz citām telpām u.tml. Tā var būt arī sezonas preču vai noliktavas preču izpārdošana. Tad attiecīgi drīkst secīgi samazināt cenu, piemēram, katru nedēļu vēl par noteiktiem procentiem, taču kā sākotnējā cena tad norādāma zemākā cena pirms izpārdošanas izsludināšanas pēdējo 30 dienu laikā. No iepriekšminētā piemēra attiecīgi zemākā cena aizvien būtu 80 eiro. Tātad katrā cenas samazināšanas paziņojumā norādāma sākotnējā cena, kas pastāvējusi pirms pirmā cenas samazinājuma piemērošanas.

Jāņem arī vērā, ka izpārdošanai jābūt terminētai – līdz noteiktam laikam, kas, izsludinot izpārdošanu, jāpaziņo patērētājam. Ieteicams, lai izpārdošana nebūtu ilgāka par mēnesi. Tāpat jāievēro nosacījuma, ka izpārdošanas laikā nedrīkst tikt izliktas tirdzniecībā jaunas preces.

Arī cenu samazināšanas akcijām jābūt īslaicīgām – līdz 30 dienām. Ja akcijas cena precei būs norādīta divus un vairāk mēnešus, to uzskatīs par negodīgu komercpraksi – pircēju maldināšanu. Pazeminātā cena tad uzskatāma par preces parasto cenu.

Pastāv arī izņēmumi, uz kuriem nav attiecināma prasība cenu pazemināšanas akcijā norādīt sākotnēji zemāko cenu, piemēram, precēm, kas ātri bojājas vai kam drīz beigsies derīguma termiņš. PTAC ieskatā prece, kas ātri bojājas, varētu būt tāda prece, kura jāizpārdod 30 dienu laikā. Taču tas nav attiecināms uz sezonas precēm, piemēram, precēm, kuras paredzētas Valentīndienas svinībām, bet nav izpirktas. Šādas preces “nebojājas”, nākamgad tās atkal varēs iztirgot.

Tāpat izņēmums ir cenu pazemināšana, ja tā nav vērsta uz plašu auditoriju, nav publiski izsludināta un pircēju loks ir ierobežots. Parasti šādas cenas ir mērķētas uz individuāliem patērētājiem, izrādot tiem īpašu lojalitāti. Izņēmums, kad sākotnējā cena nav jānorāda, ir arī regulāras akcijas lojalitātes programmu klientiem, piemēram, aptieka piedāvā pirmdienās pazeminātas cenas medikamentiem pensijas vecuma pircējiem.

Jaunums ir arī tas, ka, izsludinot akciju noteiktas kategorijas precēm, akcijas laikā tiek piemērota izmērāma atlaide (piemēram, “Šodien visām virsdrēbēm 20% atlaide”), mazumtirgotājiem nav jānorāda katrai precei jaunā cena preču zīmē – pircējs var matemātiski aprēķināt atlaidi un preces gala cenu pats. Šāds regulējums atvieglo administratīvo slogu komersantiem. Pietiek, ja uz cenu zīmes ir norādītas preču viszemākās cenas, kas piemērotas pēdējo 30 dienu laikā pirms cenu samazinājuma piemērošanas (sākotnējā cena). Šāds izņēmums var būt arī tad, ja konkrēta izmērāma atlaide attiecas uz visu veikalā pieejamo preču sortimentu (piemēram, “Šonedēļ visām precēm 10% atlaide”).

1Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu atsevišķu normu pārņemšanu. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva (2022. gada jūlija numurs) raksts.