Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā.

Kāpēc grozījumi tiek pieņemti?

Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. 

Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku un citu profesiju lomu agresīvu nodokļu shēmu izstrādē un ieviešanā, attīstot dažādus pārrobežu veidojumus un struktūras, kas ļauj klientiem samazināt nodokļu slogu un «paslēpt» finanšu aktīvus ārzonās. Šādas struktūras parasti sastāv no shēmām, kas ir izveidotas dažādās valstīs vai teritorijās un novirza ar nodokļiem apliekamo peļņu uz valsti vai teritoriju ar labvēlīgāku nodokļu režīmu vai samazina nodokļu maksātāju kopējo maksājamo nodokļu summu. Tā rezultātā Latvija un citas ES dalīb­valstis bieži vien saskaras ar ievērojamu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, kas tām neļauj piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku. 

Tāpēc Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas rosināja ieviest stingrākus pasākumus starpniekiem, kuri palīdz tādu shēmu izstrādē un īstenošanā, lai mazinātu stimulus starpniekiem, kuri palīdz agresīvu nodokļu shēmu izstrādē un ieviešanā. Ar stingrākiem pasākumiem tiek saprasta informācijas sniegšana nodokļu administrācijām par iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu gatavošanu un izmantošanu, kas pēc tam ļautu vērsties pret nodokļu nemaksāšanu. Par starpniekiem šajā sakarā tiek uzskatīti nodokļu konsultanti vai citi šādu shēmu izveidošanā, pārdošanā un ieviešanā iesaistītie. 

Dalībvalstu nodokļu administrācijas reizi ceturksnī apmainīsies ar saņemto informāciju, izmantojot automātiskās informācijas apmaiņas sistēmu, tādējādi saņemot informāciju par pārrobežu shēmām, tai skaitā par tādām, kurās tiktu iesaistīta arī Latvija. Saņemot un izvērtējot šo informāciju, VID būs iespēja reaģēt uz nevēlamu nodokļu praksi, veicot izmaiņas normatīvajos aktos vai atbilstīgus riska novērtējumus un nodokļu auditu. 

Kas ir pārrobežu shēma?

Likumprojekta anotācijā ir sniegti daži teorētiski piemēri pārrobežu shēmai, par kuru ir jāsniedz ziņojums nodokļu administrācijai, t.i., VID, piemēram: 

1. shēma, kuras ietvaros komercsabiedrība iegādājas zaudējumus nesošu komercsabiedrību — citas valsts rezidentu, kā rezultātā, izmantojot otras komercsabiedrības zaudējumus savu ar nodokli apliekamo ienākumu samazināšanai;
2. shēma, kuras ietvaros ienākums tiek pārkvalificēts par kapitālu, tādējādi gūstot nodokļu priekšrocības;
3. shēma, kuras ietvaros nodokļu maksātājs veic darījumu ar citu nodokļu maksātāju, kurš ir rezidents valstī, kurā nav vai praktiski nav uzņēmumu ienākuma nodokļa;
4. shēma, kuras ietvaros vieni un tie paši izdevumi vai aktīvu nolietojums tiek attiecināts vairāk nekā uz vienu jurisdikciju. Tādējādi par ziņojamiem var kļūt tādi darījumi, kuros savstarpēji ir iesaistītas divas ES dalībvalstis vai ES dalībvalsts un trešā valsts (valsts, kas nav ES dalībvalsts). 

Par shēmām, tai skaitā ziņojamām shēmām nav uzskatāmi darījumi starp Latvijā reģistrētām juridiskajām un/vai fiziskajām personām. 

Tālāk minētajos Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādāti, pamatojoties uz direktīvu 2018/822 un likumprojektā iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam, ir definētas pārrobežu shēmas un ziņojamo pārrobežu shēmu pazīmes. 

Ministru kabineta noteikumi par informācijas iesniegšanu un apmaiņu

Paralēli likuma grozījumu projektam ir sagatavoti Ministru kabineta Automātiskās informācijas apmaiņas par ziņojamām pārrobežu shēmām noteikumi, šo noteikumu projektu var atrast un ar to iepazīties saitē http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40481987. Noteikumi ietver priekšnosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams ziņojums par pārrobežu ziņojamo shēmu, ziņojuma struktūru un saturu, ziņojumā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veic automātisko informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām apmaiņu starp valstīm. 

Ziņojamo pārrobežu shēmu pazīmes

Ziņojamo shēmu pamatpazīme ir darījumi, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā, kā arī tādi darījumi, kuru rezultātā attiecīgajam nodokļu maksātājam izdodas izvairīties no automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem vai arī izmantojot kuras nodokļu maksātājam izdodas izvairīties no patiesā labuma guvēja norādīšanas. 

Pazīmes, pēc kurām nosaka, vai konkrētā struktūra atbilst ziņojamai shēmai, ir uzskaitītas noteikumu 3. daļā, kas ietver galvenā ieguvuma testu un vairākas pazīmju kategorijas, kas jāpiemēro, ievērojot noteiktu secību. Tiks uzskatīts, ka galvenā ieguvuma tests izpildās, ja var secināt, ka galvenais ieguvums vai viens no galvenajiem ieguvumiem, ko, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, persona pamatoti var sagaidīt no shēmas, ir nodokļu priekšrocība. Pazīmju saraksts ir visai garš un komplicēts, tāpēc ir grūti iedomāties, kā nodokļu maksātāji spēs patstāvīgi izvērtēt riskus, kas saistīti ar jauno ziņošanas pienākumu. 

Subjekti, uz kuriem attiecas regulējums

Noteikumu projekts pirmām kārtām attiecas uz starpniekiem, kas parasti ir personas, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu¹. Ja tāda nav, tātad nodokļu maksātājs pats ir izplānojis un realizē ziņojamu shēmu, ziņojums jā­sniedz attiecīgajam nodokļu maksātājam, uz kuru attiecas šī pārrobežu shēma. Noteikumu projekts paredz regulējumu arī gadījumam, kad ir vairāki starpnieki vai attiecīgie nodokļu maksātāji, nosakot, kuram tieši attiecīgajā gadījumā rodas pienākums sniegt ziņojumu VID.

Kad jāsniedz ziņojumi

Starpniekiem un attiecīgajiem nodokļu maksātājiem pēc likuma grozījumu un noteikumu pieņemšanas ir pienākums sniegt VID informāciju par shēmām periodā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam, šo informāciju iesniedzot VID līdz 2020. gada 31. augustam.

Ja tiek veikta individualizēta pārrobežu shēma (tā ir shēma, kas ir pielāgota attiecīgajam nodokļu maksātājam), ziņojums VID ir jā­sniedz 30 dienu laikā no:

1. nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai; vai
2. nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir gatava īstenošanai; vai
3. brīža, kad ir uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms. 

Ja tiek realizēta tirgojama shēma (tā ir shēma, kas nav būtiski jāpielāgo attiecīgajam nodokļu maksātājam, tātad to var izmantot vairākos līdzīgos gadījumos), starpniekam ir pienākums sniegt periodisku ziņojumu VID reizi ceturksnī, nodrošinot VID ar aktuālu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, kuri izmanto attiecīgo pārrobežu shēmu.

Informācija par ziņojamām pārrobežu shēmām ietver personu identificējošo informāciju; informāciju par pazīmēm, kas attiecīgo pārrobežu shēmu padara par ziņojamu; kopsavilkumu par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu; informāciju par laiku, kad attiecīgā shēma tiek īstenota; informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu; ziņojamās pārrobežu shēmas vērtību; informāciju par iesaistītajām valstīm un citu informāciju.

Informācijas apmaiņa starp valstīm

Latvijā automātisko informācijas apmaiņu ar citām valstīm veiks VID, reizi ceturksnī darot pieejamu saņemto informāciju pārējo ES dalībvalstu kompetentām iestādēm. Tāpat VID būs pieejama informācija, kas ir iesniegta pārējām ES dalībvalstu kompetentām iestādēm.

Noteikumu projekts paredz apmainīties ar informāciju par pārrobežu shēmām arī ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ja ar attiecīgo valsti Latvijai ir spēkā attiecīgs starptautisks līgums un kompetento iestāžu līgums. Minētais aspekts var būtiski uzlabot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ņemot vērā, ka pārrobežu shēmas, kas var skart Latvijas nodokļu maksātājus, ir izplatītas arī ārpus ES robežām.

Publicēts žurnāla "Bilance" 2020. gada februāra (458.) numurā.