0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIKā apmaksāt darbnespējas lapu, ja nelaimes gadījums noticis darbā?

Kā apmaksāt darbnespējas lapu, ja nelaimes gadījums noticis darbā?

Jautājums: Vai A darbnespējas lapa tiek apmaksāta citādi, ja nelaimes gadījums noticis darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja notiek nelaimes gadījums darbā, A lapas apmaksu regulē likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» normas (7. panta 1. daļas 5) punkts: Darba devēja pienākumi: 5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas. Šāds formulējums pastāv no likuma pieņemšanas brīža, un tā «īpatnība» saistīta ar to, ka darba devējam jāapmaksā dienas (turklāt — kalendāra), bet vispirms jānosaka mēneša…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Maija GrebenkoJautājums: Vai A darbnespējas lapa tiek apmaksāta citādi, ja nelaimes gadījums noticis darbā?

Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore

Ja notiek nelaimes gadījums darbā, A lapas apmaksu regulē likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» normas (7. panta 1. daļas 5) punkts:

Darba devēja pienākumi:

5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas.

Šāds formulējums pastāv no likuma pieņemšanas brīža, un tā «īpatnība» saistīta ar to, ka darba devējam jāapmaksā dienas (turklāt — kalendāra), bet vispirms jānosaka mēneša vidējā izpeļņa, kaut gan Darba likumā parasti aprēķini tiek skaidroti otrādi (no dienas vidējās (turklāt — darba dienas) tiek noteikta mēneša izpeļņas summa). Likumā nav minēts algoritms, kā no mēneša vidējās izpeļņas pāriet uz dažu dienu (kalendāra!) apmaksu.

Kā to var izdarīt? Piedāvāju variantu, kuru var iekļaut jūsu grāmatvedības politikā.

Darba likuma 75. panta 3. daļā noteikts vidējās mēneša izpeļņas aprēķins:

(3) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

Šāds aprēķins tiek uzskatīts par taisnīgu attiecībā pret darbinieku, salīdzinot ar iepriekšējo normu, kad sešu mēnešu darba samaksa vienkārši tika dalīta ar seši. Pirms DL grozījumiem šajā formulējumā darbinieka mēneša vidējā izpeļņa varēja būt aprēķināta ievērojami mazākā summā, ja pēdējos sešos mēnešos tam bijusi darbnespēja, atvaļinājums vai kāda cita attaisnotā prombūtne saskaņā ar DL 74. panta 1. vai 6. daļu.

Pieņemsim, pēdējos sešos mēnešos bija 124 darba dienas (nav būtiski, ka darbiniekam bijusi gan darbnespēja, gan atvaļinājums) un dienas vidējā izpeļņa — 24 eiro. Mēneša vidējā izpeļņa: 496 eiro (24 × 124/6).

Mēnesī, kad jāapmaksā A lapa sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, no šīs summas jānosaka 80%, kas ir 396,80, un tā jādala ar kalendāra dienu skaitu, piemēram, 31.

Rezultātā iegūstam kalendāra dienas vidējo izpeļņu: 12,80 eiro (396,80/31). Ja darbnespēja ilga 10 kalendāra dienas, aprēķinātās slimības nauda summa ir 128 eiro. Ja darbnespēja turpināsies, tās periodu apmaksā VSAA pēc cita algoritma, bet jāņem vērā likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» 7. panta 5. daļas nosacījums:

Saskaņā ar šā likuma 25. panta trešo daļu darba devējam regresa kārtībā jāatlīdzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksas, kas saistītas ar apdrošinātajām personām un tiesību uz atlīdzību pārņēmējiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, ja darba devējs likumā noteiktajā kārtībā nav veicis obligātās iemaksas.

Tātad, ja iemaksas nebija veiktas, VSAA atprasīs no darba devēja arī tās summas, kas tiks darbiniekam izmaksātas no sociālās apdrošināšanas budžeta.

Pieļauju, ka var piemērot arī citādus aprēķinus. Tomēr jāatceras, ka nedrīkst apmaksāt A lapu sakarā ar traumu darba vietā pēc vispārējiem noteikumiem (–; 75%; 80%), jo tās summa būs ievērojami mazāka.

Atbilde publicēta žurnāla BILANCE 2019. gada oktobra numurā (Nr. 454).