Kā atgūstami izdevumi par tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ nesaņemtu pakalpojumu

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā izskatīja administratīvo lietu (Nr. SKA-63/2024 (A420202220)), kurā pieteicēja lūdza uzlikt pienākumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieņemt lēmumu par tūrisma operatoram samaksātās naudas atmaksu, kā arī atzīt par prettiesisku no tā saņemto atbildi. Senāts vērtēja PTAC kompetenci, priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī citus būtiskus aspektus. Secinot, ka nav pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normās, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums par pieteikuma apmierināšanu tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās PTAC ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Taču atbildes vēstulē PTAC norādījis, ka operators nav atsaucies uz PTAC aicinājumu sniegt paskaidrojumu, kā arī operatora darbība ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ir izbeigta. PTAC iesnieguma izskatīšanu izbeidza.

Senāts atzina, ka PTAC lēmums par naudas līdzekļu izmaksu patērētājiem gadījumos, kad tūrisma pakalpojums pilnīgi vai daļēji nav sniegts operatora likviditātes problēmu dēļ, ir administratīvs akts. Izvērtējis normatīvo regulējumu, Senāts secināja, ka šāds lēmums netiek pieņemts patērētāja un pakalpojuma sniedzēja civiltiesiska strīda ietvaros, bet gan tiesību normā definētā situācijā. Ja iestājies tiesību normā noteiktais gadījums, PTAC pieņem nodrošinājuma izsniedzējam adresētu lēmumu par naudas izmaksu patērētājiem, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc PTAC publicētā paziņojuma. Tā ir rīcība publisko tiesību jomā.

Attiecīgi patērētājiem ir tiesības vērsties ar iesniegumu PTAC un prasīt konkrētā administratīvā akta izdošanu.

Lai patērētājs varētu saņemt nodrošinājuma sniegto aizsardzību, atbilstoši tiesību normās noteiktajam ir jāizpildās vairākiem priekšnosacījumiem – pirmkārt, tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt saistības, otrkārt, saistības nav iespējams izpildīt likviditātes problēmu dēļ, treškārt, tūrisma operatoram ir spēkā esošs nodrošinājums.

Gadījumā, ja operatoram nav bijis spēkā esošs nodrošinājums, PTAC nevar pieņemt lēmumu par atmaksu, jo nav līdzekļu, no kā to veikt, kā arī nav nodrošinājuma izmaksātāja. Samaksa no valsts budžeta līdzekļiem iespējama tikai tad, ja ar operatora sniegto nodrošinājumu nav pietiekami. Ja nodrošinājuma nav, izdevumu atlīdzināšana no valsts budžeta nav paredzēta.

Situācijā, kad tūrisma operatoram nav bijis spēkā esošs nodrošinājums, ceļotājam ir jāizmanto citi tiesību aizsardzības līdzekļi. Pieteicēja to ir darījusi, piesakot kreditora prasījumu tūrisma operatora maksātnespējas procesā. Nav izslēdzama arī valsts atbildība par uzraugošās iestādes funkciju nepildīšanu. Normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, kādā PTAC veic uzraudzību pār tūrisma operatoru darbību un viņu sniegto nodrošinājumu. Senāts secina, ka Tūrisma likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi kopumā bija un ir vērsti uz to, lai kompleksos tūrisma pakalpojumus sniedz tikai tādi operatori, kuriem ir nodrošinājums.

Ja PTAC, veicot tiesību normā noteiktos pienākumus operatora nodrošinājuma uzraudzībā, ir pieļāvis prettiesiskas situācijas iestāšanos un tā ir radījusi patērētājam tiešas nelabvēlīgas sekas, patērētājs ar atsevišķu iesniegumu no PTAC var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, tieši kādas tiesību normu prasības iestāde nav ievērojusi un kā tas aizskar pieteicēju.

• Komersantu strīdos ar patērētājiem norāda uz likumam neatbilstošu praksi automātiski no konta atvilkt naudu par radīto zaudējumu
• Pie kādiem nosacījumiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs var piemērot samazināto PVN likmi?