0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKā atmaksājamas atvaļinājuma dienas novembrī?

Kā atmaksājamas atvaļinājuma dienas novembrī?

Jautājums: Darbiniekam paredzēts atvaļinājums 2017. gadā no 13. līdz 19. novembrim. Mēs pagarinām atvaļinājumu par 1 dienu līdz 20. novembrim.

Vai 20. novembri vajag apmaksāt, vai šī diena skaitās kā parasta brīvdiena? Vai šajā gadījumā ir atšķirība, vai darbinieks strādā maiņu darbu ar summēto darba laiku un maiņa var iekrist svētku dienā vai strādā normālo darba laiku? Respektīvi, vai, pagarinot atvaļinājumu no 13.11. līdz 20.11., būs 5 apmaksājamās dienas vai tomēr 6?

Atbildi žurnāla BILANCE novembra pirmajā numurā sagatavoja žurnāla galvenā redaktore MAIJA GREBENKO.

Sniedzam ieskatu publikācijā, visu rakstu ar papildu skaidrojumu lasiet žurnālā.

Grāmatveži jau ir pieraduši, aprēķinot atvaļinājuma naudu, ņemt vērā atvaļinājuma periodā esošās svētku dienas. Tām Darba likums pievērš uzmanību 149. panta 1. daļā:

(..) Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Kopš 2010. gada tiesu prakse (lieta Nr. A42511008 143/AA43-0866-10/4) sniedz šādu skaidrojumu par likuma normas piemērošanu:

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ar svētku dienām Darba likuma 149. panta pirmajā daļā saprotamas visas svētku dienas, kas noteiktas ar likumu, neatkarīgi no tā, kādā no nedēļas dienām tās attiecīgajā gadā iekrīt (..)Tiesas ieskatā tiesību norma ar pietiekošu skaidrību nosaka tiesiskos apstākļus un nav pamata minēto tiesību normu tulkot savādāk.

Tātad jau vairākus gadus nepastāv strīds par atvaļinājuma perioda pagarinājumu par svētku dienu skaitu neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā svētki ir bijuši. Tiesa gan, likumā nav tieši teikts, ka atvaļinājums tiek pagarināts, bet vienkārši svētku dienas netiek iekļautas 28 kalendāra dienu skaitā. No tā izriet, ka vienam otram darbiniekam atvaļinājuma periodā tika apmaksāts dažāds dienu skaits (no 19 līdz 23, ja atvaļinājums bija nepārtraukts).

Praksē ir konstatējama šāda kārtība:

  • ja svētku dienas bijušas parastajās darba dienās, atvaļinājuma periods kļūst garāks, bet liekās apmaksājamās dienas nerodas, jo svētku dienas netiek apmaksātas (tajās nebija paredzēts strādāt);
  • ja svētku dienas bijušas brīvdienās, atvaļinājuma periods arī kļūst garāks, bet vienlaikus rodas arī liekas apmaksājamās dienas, jo pagarinājums parasti notiek uz darba dienu skaita rēķina.

Protams, šāda kārtība nav īsti godīga attiecībā pret citiem darbiniekiem, bet likumdevējs šo normu nav mainījis, un darba devējam atliek vien pakļauties, jo nepiešķirt atvaļinājumu darbiniekam tas nedrīkst.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Jautājums: Darbiniekam paredzēts atvaļinājums 2017. gadā no 13. līdz 19. novembrim. Mēs pagarinām atvaļinājumu par 1 dienu līdz 20. novembrim.

Vai 20. novembri vajag apmaksāt, vai šī diena skaitās kā parasta brīvdiena? Vai šajā gadījumā ir atšķirība, vai darbinieks strādā maiņu darbu ar summēto darba laiku un maiņa var iekrist svētku dienā vai strādā normālo darba laiku? Respektīvi, vai, pagarinot atvaļinājumu no 13.11. līdz 20.11., būs 5 apmaksājamās dienas vai tomēr 6?

Atbildi žurnāla BILANCE novembra pirmajā numurā sagatavoja žurnāla galvenā redaktore MAIJA GREBENKO.

Sniedzam ieskatu publikācijā, visu rakstu ar papildu skaidrojumu lasiet žurnālā.

Grāmatveži jau ir pieraduši, aprēķinot atvaļinājuma naudu, ņemt vērā atvaļinājuma periodā esošās svētku dienas. Tām Darba likums pievērš uzmanību 149. panta 1. daļā:

(..) Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Kopš 2010. gada tiesu prakse (lieta Nr. A42511008 143/AA43-0866-10/4) sniedz šādu skaidrojumu par likuma normas piemērošanu:

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ar svētku dienām Darba likuma 149. panta pirmajā daļā saprotamas visas svētku dienas, kas noteiktas ar likumu, neatkarīgi no tā, kādā no nedēļas dienām tās attiecīgajā gadā iekrīt (..)Tiesas ieskatā tiesību norma ar pietiekošu skaidrību nosaka tiesiskos apstākļus un nav pamata minēto tiesību normu tulkot savādāk.

Tātad jau vairākus gadus nepastāv strīds par atvaļinājuma perioda pagarinājumu par svētku dienu skaitu neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā svētki ir bijuši. Tiesa gan, likumā nav tieši teikts, ka atvaļinājums tiek pagarināts, bet vienkārši svētku dienas netiek iekļautas 28 kalendāra dienu skaitā. No tā izriet, ka vienam otram darbiniekam atvaļinājuma periodā tika apmaksāts dažāds dienu skaits (no 19 līdz 23, ja atvaļinājums bija nepārtraukts).

Praksē ir konstatējama šāda kārtība:

  • ja svētku dienas bijušas parastajās darba dienās, atvaļinājuma periods kļūst garāks, bet liekās apmaksājamās dienas nerodas, jo svētku dienas netiek apmaksātas (tajās nebija paredzēts strādāt);
  • ja svētku dienas bijušas brīvdienās, atvaļinājuma periods arī kļūst garāks, bet vienlaikus rodas arī liekas apmaksājamās dienas, jo pagarinājums parasti notiek uz darba dienu skaita rēķina.

Protams, šāda kārtība nav īsti godīga attiecībā pret citiem darbiniekiem, bet likumdevējs šo normu nav mainījis, un darba devējam atliek vien pakļauties, jo nepiešķirt atvaļinājumu darbiniekam tas nedrīkst.