Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka izmaiņas e-komercijā, kas no 1. jūlija paredz pienākumu elektroniski deklarēt visus zemas vērtības preču sūtījumus neatkarīgi no to veida - komerciāli vai nekomerciāli, rada jautājumu, kā šādos gadījumos deklarēt dažādus dokumentu un iespieddarbu sūtījumus.

Lai pasta operatoru rīcībā būtu vienveidīga informācija, VID sniedz skaidrojumu par pasta un eksprespasta sūtījumu, kuri satur fizisko vai juridisko personu dokumentus, uzņēmumu dokumentāciju (piemēram, shēmas, rasējumi, līgumi u.c.) deklarēšanu.

“Korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis^[1].

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa piemērojams iespieddarbiem, kas minēti Regulas Nr. 1186/2009^[2] 87. un 88. pantā, 90. panta 1. punkta “d” apakšpunktā un 104. panta “f” un “o” punktā.

Ņemot vērā to, ka Deleģētās regulas 2015/2446^[3] 1. panta 26) punktā minētā “korespondences priekšmetu” definīcija satur nepietiekamu skaidrojumu, savukārt Pasaules Pasta konvencijas (turpmāk – konvencija) 12. panta 2. punktā ir ietverts jēdziena “vēstuļu korespondence” skaidrojums:

• 2.1. prioritāri sūtījumi un neprioritāri sūtījumi, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem;
• 2.2. vēstules, pastkartes, iespieddarbi un sīkpakas, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem;
• 2.3. neredzīgajiem paredzētie sūtījumi, kuru svars ir līdz septiņiem kilogramiem;
• 2.4. īpaši saiņi, t. s. “M maisi”, kuros ir laikraksti, periodiskie izdevumi, grāmatas un līdzīgi iespieddarbi vienam un tam pašam adresātam uz to pašu adresi un kuru svars ir līdz trīsdesmit kilogramiem,

ko izmanto universālā pasta pakalpojumu sniedzējs - VAS “Latvijas Pasts”, turklāt šāda veida priekšmeti aizvien vairāk tiek iekļauti eksprespasta sūtījumos, var uzskatīt, ka Regulas 2015/2446 1. panta 26) punktā minētā korespondences priekšmetu definīcija ir attiecināma arī uz fizisko un juridisko personu dokumentu sūtījumiem (piemēram, bankas kartes, jebkāda papīra dokumentācija, datu nesēji u. tml.), ja tie ir nosūtīti konkrētam adresātam individuālā sūtījumā:

1. kas nogādāti Latvijā, izmantojot pastu vai eksprespastu;
2. kuru svars ir līdz 2 kg (konvencijas 12. panta 4. punkts pieļauj atsevišķām kategorijām pārsniegt 2. punktā minētos svara ierobežojumus);
3. kas nesatur priekšmetus, ko var klasificēt kā preces (t.i., ko nevar klasificēt kā pirkšanas-pārdošanas objektu).

Šādā gadījumā minētos sūtījumus var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/2446 141. panta 2) punktu - korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem laišanai brīvā apgrozībā, tos ievedot Savienības muitas teritorijā. Tas vienlaicīgi nozīmē arī to, ka gadījumos, ja šādi sūtījumi atrodas pagaidu uzglabāšanā, pagaidu uzglabāšanas vietas turētājam ir jāveic manuāla pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) atrakstīšana (lai muita var pārliecināties, vai sūtījums pēc apraksta/ satura atbilst korespondences priekšmetiem).

Plašāku informāciju par dažādiem zemas vērtības sūtījumu muitošanas un PVN jautājumiem var atrast:

1. Eiropas Komisijas vadlīnijās ZEMAS VĒRTĪBAS SŪTĪJUMU IMPORTS UN EKSPORTS - E-KOMERCIJAS PVN PAKETE “Norādījumi dalībvalstīm un uzņēmējiem”
2. Eiropas Komisijas Paskaidrojumos par e-komercijas PVN noteikumiem

Lasiet arī:

• E–komercijas sūtījumu muitošana 
• Būtiskas izmaiņas e–komercijā no 1. jūlija

^[1] Komisijas 2015  gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 1. panta 26) punkts

^[2] Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem

^[3] Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem