Jautājums: Kā  noformējama likumā noteiktā atļauja darbinieku ēdināšanai?

Atbildi sagatavoja Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas “Darba likums un grāmatvedība” autore

Precizēsim likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likuma) normas, kuras būtu jāievēro, lai būtu iespējams darbiniekus ēdināt un klasificēt uzņēmuma izdevumus par personificējamiem, bet neapliekamajiem ar darbaspēka nodokļiem.

No darba ņēmēja (piemēram, darbinieka) ienākumiem var izslēgt darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ko apmaksā darba devējs, nepārsniedzot 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī). Tomēr, lai piemērotu šo atvieglojumu, jāievēro vairāki kritēriji:

• darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas izdevumi nevar pārsniegt 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;
• darba devējam, lai tas būtu tiesīgs piemērot nodokļa atbrīvojumu par darbinieku ēdināšanu, jānodarbina vismaz 6 darbinieki;
• darba devēja nodokļu parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 150 eiro (nedrīkst būt nodokļu un nodevu parādi pirmstaksācijas gada 15. decembrī);
• darba devējs nedrīkst būt iesaistīts slēptā vai nelegālā nodarbinātībā, kā arī smagos darba drošības pārkāpumos;
• darba devējam jāveic saimnieciskā darbība vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu par darbiniekiem;
• darba devējam nedrīkst būt pasludināts maksātnespējas process, apturēta saimnieciskā darbība vai nedrīkst notikt tā likvidācija.

Ja darba devējs vēlas izmantot šādu labvēlību attiecībā pret saviem darbiniekiem, pirmais solis ir darba koplīguma slēgšana. Darba likuma 18. panta grozījumi, kas stājās spēkā 2017. gada augustā, pietiekami skaidri nosaka koplīguma slēgšanas nosacījumus.

Pirmā punkta nosacījumi izpildāmi bez grūtībām, jo kopējais algas fonds jums ir zināms. Arī ar otro punktu nav jābūt problēmām. Nodokļu parādu neesamība, kā arī ceturtā un sestā punktā minētie brīdinājumi – parasta prasība, piešķirot uzņēmumam kādus labumus. Savukārt piektais punkts nosaka: ja ēdināšana būs uzsākta 2018. gadā, tad vispirms „bija jānostrādā” pilns 2017. gads.

Faktiski tā ir visa normatīvajā aktā minētā informācija (nosacījumi).

Ja vienlaikus netiek izpildīti visi 6 nosacījumi, darba devējam no saviem līdzekļiem jāsamaksā nodoklis par gada laikā nepamatoti izmantoto nodokļa atbrīvojumu par darbinieka ēdināšanas izdevumu kompensācijas summām.

Ja darba devējs gada laikā neizpilda kādu atbrīvojuma piemērošanai noteikto kritēriju, maksātājam piemēro atbrīvojumu no taksācijas gada sākuma līdz mēnesim, kurā darba devējs atbrīvojumam noteiktos kritērijus ir izpildījis (proporcionāli mēnešu skaitam).

Praktiskā šīs procedūras īstenošana katram darba devējam jāveic saskaņā ar savu grāmatvedības politiku, jo nav zināmi konkrētie apstākļi. Piemēram, darba devējam ir/nav sava ēdnīca/kafejnīca, vai blakus ir kāds darba devējs ar ēdnīcu/kafejnīcu, vai darba devējs slēdz līgumu par ēdamā piegādi, vai iepērk lielveikalā kādus produktus/pusfabrikātus, vai izmanto savus tirgotos produktus, kurus pagatavo turpat uz vietas, u.c.

Atkarībā no pieņemtā lēmuma būs jānoformē attaisnojuma dokumenti (ārējās/iekšējās pavadzīmes, čeki, norēķinu personu atskaites, atsauces uz kredītiestāžu maksājumiem). Būs jānodrošina arī ēdināto darbinieku uzskaite. Ja uzņēmums izpilda DL prasību kārtot darba laika tabeles, tad nav problēmu to nodrošināt.

Ieteicams uzskaiti kārtot katram mēnesim atsevišķi, lai būtu iespējams konstatēt arī nejauši pieļautu ierobežojumu pārkāpumu.