0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKad gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude?

Kad gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante

Viens no grāmatvežu bieži uzdotiem neskaidrajiem jautājumiem ir – kādos gadījumos gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude, atzīmē Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Šos jautājumus regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pants.

Pārbaude no revīzijas pēc būtības atšķiras ar to, ka, sakarā ar mazāku pārbaudāmās informācijas daudzumu, datu iegūšanai pārsvarā pietiek ar intervijām, skaidro eksperte. “Ierobežotajā pārbaudē revidents vispirms sāk ar sarunu, noskaidro riska zonas. Piemēram, ja uzņēmuma bilancē ir ļoti būtisks postenis “krājumi”, tad ierobežotajā pārbaudē revidentam ir pieļaujams pārliecināties par izpratnes esamību, plūsmas organizācijas un uzskaites pareizību tikai pārrunājot, iepazīstoties ar dokumentiem un apskatot noliktavu, bez inventarizācijas uzsākšanas. Savukārt revīzija neļauj aprobežoties  ar šādām mazajām procedūrām. Tāpēc ierobežotās pārbaudes aizņem mazāk laika un izmaksā mazāk nekā revīzijas,” saka N. Janoviča.

Likums nosaka, ka gada pārskata revīzija obligāti nepieciešama:

  • vidējām sabiedrībām
  • lielām sabiedrībām
  • sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū
  • koncerna mātes sabiedrībām (arī mazām sabiedrībām un neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas vai neattiecas likuma 64.65.66. vai 67.pantā minētais atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu)
  • mazām sabiedrībām, kuru rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šajā punktā minēto kritēriju robežvērtībām:

    a) bilances kopsumma — 800 000 euro, b) neto apgrozījums — 1 600 000 euro, c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50

  • publiskas personas kapitālsabiedrībām, tās meitas sabiedrībām vai publiski privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē
  • ja sabiedrība attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem

Savukārt gada pārskata ierobežotā pārbaude obligāti nepieciešama:

  • mazajām sabiedrībām, kurām likums neuzliek par pienākumu gada pārskatu pakļaut zvērināta revidenta revīzijai (sk. augstāk) UN, ja šīs sabiedrības rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no šādām robežvērtībām: a) bilances kopsumma — 400 000 euro, b) neto apgrozījums — 800 000 euro, c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25 (tātad – tikai tad, ja izpildās abi nosacījumi).

No likuma izriet, ka revidenta ziņojums nepieciešams par katru gada pārskatu, uzsver N. Janoviča.

Neldas Janovičas semināra “Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats” videoierakstu iespējams iegādāties šeit.

Par gada pārskatu iesniegšanu lasiet arī:

Kā gada pārskatos labot kļūdas par iepriekšējiem pārskata periodiem?

Kā izvērtēt gada pārskatā sniedzamās nepieciešamās informācijas apjomu?

Gada pārskatu kļūdas: #1 Gada pārskats nav “saimnieciskās darbības pārskats”

Gada pārskatu kļūdas: #2 Nepareizi atzīmētas opcijas, kas pieprasa zvērināta revidenta ziņojumu

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante

Viens no grāmatvežu bieži uzdotiem neskaidrajiem jautājumiem ir - kādos gadījumos gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude, atzīmē Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Šos jautājumus regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pants.

Pārbaude no revīzijas pēc būtības atšķiras ar to, ka, sakarā ar mazāku pārbaudāmās informācijas daudzumu, datu iegūšanai pārsvarā pietiek ar intervijām, skaidro eksperte. "Ierobežotajā pārbaudē revidents vispirms sāk ar sarunu, noskaidro riska zonas. Piemēram, ja uzņēmuma bilancē ir ļoti būtisks postenis "krājumi", tad ierobežotajā pārbaudē revidentam ir pieļaujams pārliecināties par izpratnes esamību, plūsmas organizācijas un uzskaites pareizību tikai pārrunājot, iepazīstoties ar dokumentiem un apskatot noliktavu, bez inventarizācijas uzsākšanas. Savukārt revīzija neļauj aprobežoties  ar šādām mazajām procedūrām. Tāpēc ierobežotās pārbaudes aizņem mazāk laika un izmaksā mazāk nekā revīzijas," saka N. Janoviča.

Likums nosaka, ka gada pārskata revīzija obligāti nepieciešama:

  • vidējām sabiedrībām
  • lielām sabiedrībām
  • sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū
  • koncerna mātes sabiedrībām (arī mazām sabiedrībām un neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas vai neattiecas likuma 64.65.66. vai 67.pantā minētais atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu)
  • mazām sabiedrībām, kuru rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šajā punktā minēto kritēriju robežvērtībām:

    a) bilances kopsumma — 800 000 euro, b) neto apgrozījums — 1 600 000 euro, c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50

  • publiskas personas kapitālsabiedrībām, tās meitas sabiedrībām vai publiski privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē
  • ja sabiedrība attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem

Savukārt gada pārskata ierobežotā pārbaude obligāti nepieciešama:

  • mazajām sabiedrībām, kurām likums neuzliek par pienākumu gada pārskatu pakļaut zvērināta revidenta revīzijai (sk. augstāk) UN, ja šīs sabiedrības rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no šādām robežvērtībām: a) bilances kopsumma — 400 000 euro, b) neto apgrozījums — 800 000 euro, c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25 (tātad - tikai tad, ja izpildās abi nosacījumi).

No likuma izriet, ka revidenta ziņojums nepieciešams par katru gada pārskatu, uzsver N. Janoviča.

Neldas Janovičas semināra "Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats" videoierakstu iespējams iegādāties šeit.

Par gada pārskatu iesniegšanu lasiet arī:

Kā gada pārskatos labot kļūdas par iepriekšējiem pārskata periodiem?

Kā izvērtēt gada pārskatā sniedzamās nepieciešamās informācijas apjomu?

Gada pārskatu kļūdas: #1 Gada pārskats nav “saimnieciskās darbības pārskats”

Gada pārskatu kļūdas: #2 Nepareizi atzīmētas opcijas, kas pieprasa zvērināta revidenta ziņojumu