Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Tieslietu ministrija publicējusi informatīvu aprakstu par galvenajām izmaiņām. Starp tām ir arī būtiskākās, kas attiecas uz uzņēmuma valdes locekļu atbildību.

Komerclikuma 169. pants regulē valdes un padomes locekļu civiltiesisko atbildību, tomēr nesatur tiesību normas par šīs atbildības noilgumu. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1895. pantam valdes un padomes locekļu atbildībai ir piemērojams 10 gadu noilguma termiņš. Savukārt attiecībā uz citām līdzīgām tiesiskajām situācijām ir paredzēts īpašs noilguma periods civiltiesiskajai atbildībai – 5 gadi (piemēram, Komerclikuma 166. panta piektā daļa, 167. panta trešā daļa, 171. panta trešā daļa un 352. panta otrā daļa, Koncernu likuma 27. panta septītā daļa). Līdz ar to grozījumi paredz saīsināt valdes un padomes locekļu atbildību līdz 5 gadu termiņam.

Komerclikuma 170. pants paredz kreditoru tiesības kapitālsabiedrības labā celt prasību pret kapitālsabiedrības amatpersonām (t. sk. valdes un padomes locekļiem), ja kreditors sava prasījuma apmierināšanu nevar panākt no kapitālsabiedrības. Proti, situācijā, kad kreditoram ir prasījums pret sabiedrību, bet nav iespējams panākt apmierinājumu (nav mantas pret ko vērst piedziņu, uzsākts maksātnespējas process), tad kreditors ir tiesīgs celt prasību, piemēram, pret valdes locekli, kurš nodarījis kapitālsabiedrībai zaudējumus un nav tos atlīdzinājis. Šā panta trešā daļa paredz termiņu prasības celšanai – 5 gadi no brīža, kad kreditors nevar panākt savu prasījumu apmierināšanu no kapitālsabiedrības. Tomēr praksē un juridiskajā literatūrā pastāv neskaidrības par šā termiņa izpratni un piemērošanu. Grozījumi precizē Komerclikuma 170. pantu, lai veidotu vienotu izpratni. Vienlaikus grozījumi paredz saīsināt termiņu prasības celšanai pret kapitālsabiedrības amatpersonām, jo šajā gadījumā kreditoram nav nepieciešams tik ilgstošs termiņš, lai izdomātu, vai celt prasību pret atbildīgajām kapitālsabiedrības amatpersonām, ja ir skaidri redzams, ka piedziņa nebūs iespējama no pašas kapitālsabiedrības. Termiņa saīsināšana arī radīs lielāku tiesisko noteiktību.

Grozījumi precizē, ka Komerclikuma 170. pantā minētais termiņš prasības celšanai ir prekluzīvs un nav saistāms ar kapitālsabiedrības amatpersonu civiltiesiskās atbildības noilgumu. Proti, lai kreditors varētu kapitālsabiedrības labā celt prasību pret kapitālsabiedrības amatpersonām, vienlaikus ir jāpastāv vairākiem kumulatīviem kritērijiem: a) kapitālsabiedrības amatpersona ir nodarījusi sabiedrībai zaudējumus; b) zaudējumi nav atlīdzināti; c) kapitālsabiedrības amatpersonai nav iestājies civiltiesiskās atbildības noilgums (5 gadi); d) kreditors nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības; e) kreditors ceļ prasību kapitālsabiedrības labā pret tās amatpersonām gada laikā no sprieduma spēkā stāšanās (spriedums, ar kuru apmierināts kreditora prasījums pret kapitālsabiedrību).