2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” noteiktie grāmatvedības konti, bet, kā jau zinām, 01.01.2019. ir stājušies spēkā MK noteikumi Nr. 87 un ir papildināts un precizēts iepriekš lietotais grāmatvedības kontu plāns, tāpēc bija nepieciešams pārskatīt un atbilstoši pielāgot ceturkšņa pārskatu sagatavošanu.
Ir nedaudz pamainīta noteikumu struktūra. Noteikumi iesākas ar vispārīgiem jautājumiem, kas nosaka, uz ko šie noteikumi attiecas, ko tie nosaka un, ka pārskatu sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tad seko noteikumi par pārskata apjomu, aizpildīšanu un iesniegšanu. Kopumā noteikumi ir kļuvuši īsāki, bet tikai tāpēc, ka no jaunajiem noteikumiem ir izslēgts detalizētais veidlapu aizpildīšanas apraksts. Tomēr viennozīmīgai izpratnei par pārskatu sagatavošanu Valsts kase izstrādā pārskata veidlapu sagatavošanas vadlīnijas un publicēs tās savā tīmekļvietnē. Jauno noteikumu trešajā daļā ir normas par pārskatu konsolidēšanu un konsolidētā pārskata iesniegšanas termiņiem. Izskatot jauno normatīvo aktu, secināms, ka pamatā ir saglabāti vecajos noteikumos iekļautie pamatprincipi, bet ir vēl dažas izmaiņas, neskaitot tās, kas veiktas pilnveidotā grāmatvedības kontu plāna dēļ.
Iepriekš ceturkšņa pārskatu veidoja septiņas veidlapas, bet jaunajos noteikumos ir par vienu veidlapu mazāk, jo divas veidlapas – Nr. C-5 “Pārskats par prasībām” un Nr. C-6 “Pārskats par nākamo periodu izdevumiem un avansa maksājumiem” – ir apvienotas vienā veidlapā Nr. C-5 “Pārskats par prasībām un nākamo periodu izdevumiem un avansa maksājumiem”, lai mazinātu parakstāmo un iesniedzamo veidlapu skaitu un tā nedaudz samazinot administratīvo slogu.
No jauna ir iekļauts noteikums, kas paredz pienākumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pēc Valsts kases pieprasījuma sniegt papildu skaidrojumus par sagatavoto pārskatu, ja tas ir nepieciešams pārskatu lietotājiem.
Plašāk par pārējām jauno noteikumu viestajām izmaiņām lasiet L. Kelmeres rakstā “Izmaiņas ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtībā”, žurnāla “Bilance” š.g. 3. (447.) numurā.
Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!
Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!
