0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAKādas izmaiņas plānotas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā?

Kādas izmaiņas plānotas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.  "Izceļošanas nodoklis" Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ilmārs Šnucins. Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.

"Izceļošanas nodoklis"

Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek:

  • 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PP) ārpus Latvijas;
  • 2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas;
  • 3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uzņēmuma rezidences vietas maiņu (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PP vietu);
  • 4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietvaros (no PP Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PP ārpus Latvijas);

Atkarībā no tā, kurš aktīva pārvietošanas veids ir izvēlēts, atšķiras arī nodokļa bāzes korekcijas, informēja I. Šnucins. Pirmajā gadījumā nodoklis tiek aprēķināts aktīva pārvietošanas brīdī, bet faktiski tā samaksa tiek veikta peļņas sadales brīdī (veicot uzņēmuma kopējās peļņas sadali), savukārt pārējos gadījumos nodokļa maksāšanas brīdis būs tas taksācijas periods (mēnesis), kad attiecīgais darījums tiek veikts.

Hibrīdo neatbilstību regulējums

Hibrīdo neatbilstību regulējums tiks piemērots gadījumos, kad saistītu personu rīcība vai strukturēti pasākumi rada atskaitījumu bez iekļaušanas (viena persona veic atskaitījumu no nodokļa bāzes, bet otra puse to neiekļauj apliekamajā bāzē) vai dubultu atskaitījumu (abas personas veic nodokļa bāzes samazināšanu).

"Šīs situācijas parasti saistītas ar nacionālo kompāniju nodokļu plānošanu, izmantojot dažādu valstu likumdošanas īpatnības, kad kļūst iespējams ar vienu darījumu samazināt nodokļa maksājuma apmēru uzreiz divās vai pat vairāk valstīs. Uzņēmumiem, kas šādas darbības veic, turpmāk būs pienākums novērst dubultus atskaitījumus," skaidroja I. Šnucins. Regulējums būs piemērojams arī attiecībā uz trešajām valstīm.

Hibrīdās neatbilstības gadījumā jaunais regulējums paredz pienākumu veikt UIN nodokļa bāzes korekciju - Latvijas apliekamajā ienākumā tiks iekļauta:

  • Latvijā atskaitītā summa, kas ārvalstī nodokļa uzlikšanas vajadzībām nav ņemta vērā apliekamā ienākuma noteikšanai;
  • Latvijā veiktā atskaitījuma summa, kas arī ārvalstī ir tikusi atskaitīta, nosakot apliekamo ienākumu;
  • ienākuma summa, attiecībā uz kuru ārvalstī (trešajā valstī) nav tikušas izpildītas divu iepriekšējo punktu prasības

Citas izmaiņas

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļauti arī vairāki citi grozījumi, kurus rosinājis Valsts ieņēmumu dienests, paši uzņēmēji.

  • Nerezidenta ienākuma no nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas Latvijā aplikšana, piemērojot 5% nodokļa likmi (paredzēti izņēmumi attiecībā uz maksājumiem starp uzraudzītajiem alternatīvo ieguldījumu fondiem vai ieguldījumu fondiem)
  • Nodokļu atvieglojums, kas attiecas uz akciju atsavināšanu, netiek piemērots tādu personu akcijām, kuru aktīvu vērtību pamatā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums
  • Izņēmums attiecībā uz korekcijas veikšanu par procentu maksājumiem, ja aizņēmums saņemts nacionālās nozīmes publiskās infrastruktūras projekta finansēšanai
  • Ieguldījumu publiskā infrastruktūrā regulējums, kas paredz tiesības nepalielināt apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas veikti valstij un pašvaldībām piederošajos publiskās infrastruktūras objektos, ja tiek izpildīti attiecīgi nosacījumi
  • Nodokļu plānošanas ierobežošanas normas:  kas paredz pienākumu UIN bāzē ietvert veiktos avansa, galvojuma naudas vai rokas naudas maksājumu, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums  papildus nosacījumi reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanai - 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegādes ņem vērā arī šim automobilim veiktās uzlabojuma izmaksas

Atgādinām, ka BILANCES ZELTA komplekta īpašniekiem ir iespēja noskatīties konferenci videoierakstā! Ja vēlaties noskatīties video, lūdzu sazinieties ar Klientu servisu pa tālruni 67606110 vai e-pastu [email protected], darba laikā no 8.00-17.00.

Par konferencē runātajiem tematiem lasiet arī:

Kas mainīsies attaisnojuma dokumentos pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās?

Kā licencēs ārpakalpojumu grāmatvežus (licences cena, kvalifikācijas prasības)?

Kas un kā ārpakalpojumu grāmatvežus iesaista “naudas atmazgāšanas” afērās un kā to pamanīt?