Kādu finansējuma veidu izvēlēties uzņēmējam

Dažādās uzņēmuma attīstības stadijās ir atšķirīgi veidi, kā finansēt izaugsmi. Kad labāk izvēlēties obligācijas, bet kad — citus finansējuma avotus? Atkarībā no konkrētā uzņēmuma vēlmēm un tā darbības, obligācijas, iespējams, var būt vēlamākais un atbilstošākais finansēšanas veids. 

ZAB Sorainen rīkotajā vebinārā «1–8 miljonu eiro obligāciju process no A līdz Z» finanšu konsultāciju uzņēmuma Oaklins partnere Valērija Lieģe iedziļinājās tēmā par kapitāla tirgu uzņēmuma stratēģijas kontekstā. 

Oaklins ir viens no vadošajiem finanšu konsultantiem vidēja izmēra uzņēmumiem ar vairāk nekā 850 pieredzējušu speciālistu komandu 47 valstīs. Oaklins specializējas kapitāla piesaistē, uzņēmumu pārdošanas, iegādes un apvienošanas darījumos, kā arī uzņēmumu vērtēšanā.

Īpašniekiem — divas vēlmes

«Uzņēmumu īpašniekiem parasti ir divas vēlmes. Viena — ja kompānija vēlas augt, īpašnieks vēlas attīstīt esošo biznesu, un to var darīt, vai nu organiski augot vai iegādājoties citu uzņēmumu. Tad ļoti bieži rodas jautājums — kā to finansēt?» klāstīja V. Lieģe.

Savukārt otra uzņēmēju vēlme ir saņemt darba augļus. Un tad ir jautājums: vai ir iespējams uzņēmumu pilnīgi vai daļēji pārdot (un kam to pārdot?) vai arī sakārtot kapitāla struktūru, maksājot dividendes (kā to finansēt?)?

Finansēšanas alternatīvas esošā biznesa izaugsmei

Ko parasti dara, ja ir nepieciešams finansējums esošā biznesa izaugsmei? «Pirmais, kas ienāk prātā, ir aizdevums. Aiziešu uz banku un nofinansēšu uzņēmuma izaugsmi. Tas ir ļoti vienkāršs un visiem saprotams variants, bet aizdevums pamatā ir domāts vienkāršiem projektiem ar ļoti labu nodrošinājumu — ja uzņēmumam ir nekustamais īpašums, kuru ieķīlāt, piemēram, rūpnīca, kurai ir liela vērtība,» skaidroja V. Lieģe. 

Ja laba ķīlas nodrošinājuma nav, var apsvērt aizdevumu no fondiem, tai skaitā, piemēram, no mezanīna fondiem, kas potenciāli ir gatavi finansēt uzņēmumus. Bet, kaut gan fondiem ir daudz mazākas prasības nodrošinājumam, tie finansē daudz lielākus projektus, un finansējums var būt diezgan dārgs — tieši mazākā nodrošinājuma dēļ. Fondi finansē arī projektus ar labu naudas plūsmu, bet bez ķīlas.

Obligācijas — iespēja piesaistīt naudu bez ķīlas

Ir arī trešais iespējamais finansējuma piesaistes veids — obligācijas. Šī ir iespēja, kā uzņēmumam piesaistīt naudu, ja nav ķīlas. Ir arī iespēja pielāgot obligāciju atmaksas grafiku savām vajadzībām. «Tātad nebūs, kā bankā, kur izveido grafiku, kur viss ir sadalīts pa nākamiem pieciem gadiem, un sākumā ir jāmaksā tikpat daudz, cik beigās. Bet ir skaidrs, ka obligāciju finansējums būs dārgāks,» teica V. Lieģe.

Šobrīd, skatoties uz banku pamatlikmēm un cik augsts ir Euribor, obligāciju finansējuma piesaiste nav daudz dārgāka, kā aizņēmums kredītiestādē, jo obligāciju likme tipiski ir fiksēta. Pēdējie obligāciju piesaistes procesi Baltijā ir realizēti ar likmi 12–15%, bet, protams, tas ļoti atkarīgs no uzņēmuma finanšu stāvokļa un projekta riska līmeņa. Tā, piemēram, redzējām, ka airBaltic izlaida obligācijas ar likmi 14.5%. Pamata likmes bankās ir zemākas, mazākiem uzņēmumiem tipiski 4–8%, bet ar esošo Euribor, tas sanāk tuvu obligāciju likmēm.

Kādi ir obligāciju plusi? Pirmkārt, obligāciju nosacījumi ir pielāgoti naudas plūsmas vajadzībām. Aizdevumu atdeves ir ciešāk pielāgotas riskam. Ir arī iespēja atkārtoti izlaist obligācijas tālākai izaugsmei.

«Obligācijas ir ļoti labs variants, kā finansēt uzņēmuma izaugsmi, ja ķīla ir par mazu un banka nedod aizdevumu,» uzsvēra eksperte.

Ieguldījums pamatkapitālā

Uzņēmumiem ar ieguldījumiem pamatkapitālā ir iespēja piesaistīt tiešas investīcijas no fondiem vai no potenciāli stratēģiskā investora. Šādiem ieguldījumiem būs fiksēts investīciju periods. Investori būs motivēti atbalstīt uzņēmumu, tiem ir aktuāls know–how — attīstīt uzņēmuma prasmes, zināšanas, inovācijas.

«Taču ir jāatceras, ka ieguldījums pamatkapitālā nozīmē, ka uzņēmējs zaudē daļu no savas kompānijas kontroles un būs jāsadzīvo ar konkrētiem līdzīpašniekiem. Tātad būs jāmaksā ne tikai noteikta procentu likme, bet arī jādalās ar peļņu, kas potenciāli būs,» skaidroja eksperte.

Akciju kotēšana biržā

Vēl viena iespēja esošā biznesa audzēšanai ir ieguldījums pamatkapitālā, pateicoties iespējamai akciju kotēšanai biržā.

«Šajā gadījumā ir vajadzīgs skaidrs pamatojums, nepieciešams «skaists stāsts» — redzama vēsture, saprotams bizness, publiskas personības —, ka nauda tiešām ir nepieciešama. Akciju kotēšanas gadījumā uzņēmējam būs jādalās gan ar lielāku atdevi akcionāriem, nekā aizdevuma gadījumā, gan arī būs jāmāk sadzīvot ar to, ka uzņēmums būs publisks. Biržai būs jāsniedz informācija par kompānijas attīstību un kopumā, iespējams, nāksies sniegt vairāk informācijas, nekā tam varbūt esat gatavi,» teica V. Lieģe. 

Savukārt ieguvumi no akciju kotēšanas biržā ir ilgtermiņa akcionāru bāze, ar kuru ir jāmāk strādāt un komunicēt. Ir iespējams arī atkārtoti izlaist jaunas akcijas tālākai izaugsmei.

Kā mīnusu akcionāru piesaistei var minēt to, ka nereti investori ir pasīvi un «netraucē», bet ieguvums ir tikai nauda.

Finansēšanas alternatīvas cita uzņēmuma iegādei

Uzņēmums var augt, attīstot savu biznesu, bet daudz ātrāks izaugsmes veids ir nopirkt citu uzņēmumu. Kādas ir finansēšanas alternatīvas cita uzņēmuma iegādei? 

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā Latvijā bija novērojama zema uzņēmēju aktivitāte — maz tika pirkti uzņēmumi. Šobrīd situācija ir mainījusies — Latvijas uzņēmēji kompānijas iegādājas gana bieži ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī ārpus Baltijas. «Obligācijas būs galvenais veids, kādā veidā finansēt šāda tipa darījumus,» akcentēja V. Lieģe.

Lai iegādātos citu uzņēmumu, var vērsties pēc aizdevuma bankā, kuru kredīts ir vienkāršs un lēts, bet kredītiestādes šādus darījums finansē negribīgi. Bankas uzskata, ka darījumi ir pārāk riskanti. Ja par jauno uzņēmumu tiks samaksātas sešas — septiņas uzņēmuma EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem), tad bankas aizdevumā piešķirs divas — trīs EBITDA. Visa pārējā summa pircējam ir jāfinansē pašam.

Bankas nefinansē M&A

Baltijā iegādes un apvienošanās darījumu (M&A) kreditēšana nav banku pamatbizness — M&A kreditēšana nav ļoti attīstīta un aizņem ilgu laiku.

Protams, ir mezanīna vai aizdevuma fondi, kas var to izdarīt, kas var būtiski pielāgot aizdevuma nosacījumus pircēja vēlmēm. Šie fondi bieži labāk izprot M&A nianses un nepieciešamo fleksibilitāti. 

Fondu aizdevums ir dārgāks, bet situācijai atbilstošāks instruments. Ir arī iespēja izlaist obligācijas jau iepriekš apstiprinātā programmā, kas ir domāta M&A procesam. 

Obligācijas var izlaist ātrāk nekā akcijas, taču tādējādi tiek zaudēta konfidencialitāte (ja laidiens ir speciāli vienai iegādei).

«Kad obligācijas tiek izlaistas, uzņēmējam kabatā jau ir nauda, lai realizētu darījumu,» sacīja V. Lieģe.

M&A darījuma finansēšana ar finanšu investoru

Arī M&A darījumos uzņēmējs var domāt par ieguldījumiem pamatkapitālā, bet tas nozīmē noteiktu kontroles zudumu. Turklāt parasti tas nav stratēģiskais, bet gan finanšu investors — private equity (privātā kapitāla — latviski) fonds, kas kļūs par mazākuma partneri un iedos finansējumu M&A programmai. Parasti jebkurā variantā ieguldījumu pamatkapitālā kombinē ar noteikta tipa aizdevumu, lai nav jāatdod viss ieguvums no iegādātā uzņēmuma jaunam investoram. Arī investoram papildu aizdevums palīdz uzlabot investīcijas ienesīgumu.

Finansējums ieguldījumiem pamatkapitālā, iespējams, ir ātrāks risinājums, kuru izvēloties iespējams saglabāt konfidencialitāti. Kā pozitīvu faktoru var minēt arī to, ka līdzinvestori darījumā var piedalīties un palīdzēt ar savu pieredzi un zināšanām. Ļoti iespējams, viņiem ir viedoklis par to, kā pārvaldīt uzņēmumu pēc darījuma noslēgšanas, un tajā ir vērts ieklausīties. 

Akciju kotēšana biržā cita uzņēmuma iegādei

Finansēšanas alternatīvas cita uzņēmuma iegādei ir arī iespēja izlaist akcijas jau iepriekš apstiprinātā programmā. Ņemot vērā, ka akciju kotēšana ir garš process un ir jāizstāsta vairāk par to, ko pircējs plāno darīt, tas parasti nav labākais veids, kā finansēt citu uzņēmumu iegādi.

«Veikt IPO (sākotnējais publiskais piedāvājums), lai finansētu esošu darījumu, ir ļoti sarežģīti — tam vajadzīgs samērā ilgs laiks un tiek zaudēta konfidencialitāte,» uzsvēra eksperte.

Ja uzņēmumu grib pilnībā vai daļēji pārdot

Ko darīt, ja uzņēmējs vēlas uzņēmumu daļēji vai pilnībā pārdot? Ja pārdod uzņēmumu, tad obligācijas nekādu lomu nespēlē. Eksperte iesaka vai nu tiešu pārdošanu, vai nelielas akciju daļas kotēšanu biržā.

Ja pirms pieciem, sešiem gadiem akciju kotēšana biržā, pārdodot daļu uzņēmuma, nenotika, tad tagad birža ir akcionāriem daudz pieņemamāks instruments. Biržā ir iespējams pārdot daļu kompānijas, taču uzņēmuma pārdošana biržā praksē ir ļoti grūti realizējama, ja vēlas pārdot 100% vai vismaz vairāk nekā 50% no uzņēmuma, stāstīja V. Lieģe. 

Iespējams, vairākuma akciju kotēšanu biržā var veikt vairāku gadu laikā. Taču akciju kotēšana biržā sarežģī tālāku 100% uzņēmuma pārdošanu pircējam.

Tieša uzņēmuma vairākuma daļu pārdošana ir visvienkāršākais scenārijs — pēc kontrolpaketes ir lielāks pieprasījums. Tas ir arī faktiski vienīgais veids, kā īsā laikā 100% realizēt uzņēmumu.

Mazākuma daļu pārdošana

Ja uzņēmējs vēlas pārdot uzņēmuma mazākuma daļas, pastāv divi varianti — akciju kotēšana biržā un tieša pārdošana.

Tipiski mazākuma daļas ir iespējams pārdot publiskajā tirgū ar labu vērtējumu, bet svarīgi, ka kotēšanai biržā ir nepieciešama izaugsmes komponente — kotēšana biržā paver durvis tālākai likviditātes vai kapitāla piesaistei, un tās mērķis nevar būt tikai esošo daļu pārdošana.

Viena no uzņēmuma akciju tiešas pārdošanas priekšrocībām ir tā, ka konkrēts mazākuma akcionārs ir daudz «saprotamāks». Investori ir spējīgi un motivēti atbalstīt uzņēmumu ar savu pieredzi un zināšanām. Tiešas akciju pārdošanas kontekstā investoriem parasti ir konkrēts «izejas» termiņš (uzņēmuma akciju pārdošana, izeja no uzņēmuma).

Uzņēmuma akciju tieša pārdošana nesarežģī tālāku uzņēmuma pārdošanu, ja pie mazākuma daļas pārdošanas ir skaidri izrunāti nosacījumi, pie kuriem mazākuma akcionāriem būs jāpārdod uzņēmuma daļas. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai izvairītos no tā, ka viņi var bloķēt vairākuma dalībniekiem izdevīgu darījumu.

Kapitāla struktūras sakārtošana

Obligācijas iespējams izmantot uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai. Ja ir nesakārtota esošo aizņēmumu struktūra, un daļa no tiem ir no bankām, bet daļa — no paša akcionāra, obligāciju kotēšana biržā ļauj sakārtot uzņēmuma finanšu situāciju.

Obligācijas ir viens kopīgs instruments, kas vienkāršo kapitāla struktūru. Obligāciju atmaksas nosacījumi var atvieglot uzņēmuma naudas plūsmu. Vienkāršāka kapitāla struktūra atvieglo jebkādu tālāku akciju pārdošanu — publiski vai privāti.

Sakārtojot kapitāla struktūru, iespējams nonākt līdz viena veida finansējumam un ir skaidrs, kādas ir naudas plūsmas, un tās sakārtot tā, lai tas sakrīt ar to, kā attīstās bizness.

Jāplāno ilgtermiņā

Uzņēmuma finansēšana, tāpat kā stratēģija, ir jāplāno ilgtermiņā. Kāds ir uzņēmuma attīstības ceļš? Parasti sākumposmā runa ir par jaunuzņēmumu — kompānija ir maza un to finansē ģimene, draugi, paziņas. Iespējams, ir saņemts arī neliels valsts atbalsts, piemēram, no akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija «Altum».

Vēlāk, izaugsmes posmā, kad uzņēmums sāk gūt peļņu, izaugsmes finansēšanai var piesaistīt ārējo finanšu investoru — partneri, kurš investē pamatkapitālā, vai arī piesaistot kredītiestāžu finansējumu.

Sasniedzot noteiktu apjomu, uzņēmums var ienākt publiskajā tirgū. «Ja runājam par obligācijām, kuru apjoms ir no viena līdz astoņiem miljoniem eiro, tāds obligāciju laidiens biržā ir iespējams,» sacīja V. Lieģe. «Ja kādreiz runājām par obligāciju laidienu 50 un vairāk miljonu eiro apmērā, šobrīd ļoti pieprasīti ir arī nelieli laidieni.»

Finanšu eksperte uzņēmumiem noteikti iesaka izskatīt obligācijas kā alternatīvu finansējumu banku vai mezanīna fondu aizdevumiem. Kad ir sasniegts noteikts līmenis un ir sakārtots uzņēmums, var domāt par nākamo soli, kas IPO vai uzņēmuma pārdošana.

Tipisks emitents — vidēja izmēra uzņēmums

Signet Bank Investment banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare apliecināja, ka tipisks Baltijas emitents ir vidēja izmērā uzņēmums, un emisijas apjoms ir 5–50 miljoni eiro.

Nozares, kurās tiek izlaistas obligācijas, ir dažādas. Ja agrāk vairāk bija pārstāvēts finanšu un energosektors, tad tagad tie ir arī ražošanas un pakalpojuma sfēras uzņēmumi.

Kas investē obligācijās? Apkopojot Signet Bank statistiku, 50% no līdzekļiem ieguldījuši privātie, bet otru pusi — institucionālie, profesionālie investori. «Jo mazāka emisija, jo lielāka ir privāto investoru lomu. Savukārt, jo lielāka emisija, jo būtiskāka ir institucionālo investoru līdzdalība,» uzsvēra K. Janvare. «Obligāciju emisijas, kas ir zem pieciem miljoniem eiro, nav interesantas profesionālajiem investoriem. Uzņēmumiem ar to ir jārēķinās.»

Lielākā daļa emisiju notiek slēgta piedāvājuma formātā. Tas nozīmē, ka lielākoties ir noteikts minimālais ieguldījumu apjoms 100 000 eiro. Tāpēc par šīm emisijām plaši nedzirdam, jo tās tiek izsludinātas, kad jau notiek listings biržā (vērtspapīra iekļaušana biržas sarakstā).

Vērtspapīru iekļaušana biržas sarakstā parasti notiek alternatīvajā tirgū, jo tie nav lieli uzņēmumi, un alternatīvais tirgus uzņēmumiem piedāvā salīdzinoši lētāku un vienkāršāku risinājumu. 

Šādas emisijas notiek bez kompāniju kredītreitinga. Par kredītreitingu runā tad, kad obligāciju emisija notiek par 50 un vairāk miljoniem eiro, kur nepieciešami lielie, institucionālie investori.

Kādas ir indikatīvās izmaksas, ja uzņēmums izlaiž obligācijas 4–5 miljonu eiro vērtībā?

K. Janvares atbilde:

Lielākā izmaksu daļa ir atkarīga no piesaistītā finansējuma apmēra. Mazajām emisijām kopējās izmaksas ir vidēji 2,5% līdz 3% no piesaistītā finansējuma apmēra. Galvenās izmaksas veido banka, juridiskie pakalpojumi, depozitārija un biržas izmaksas. Taču uzņēmumiem, kas pirmoreiz gatavojas doties uz biržu, Centrālajā finanšu līguma aģentūrā ir apstiprināta atbalsta programma, kas sedz līdz 50% no kopējām izmaksām. Obligāciju emisiju gadījumā atbalsts ir līdz 120 000 eiro.

Maziem investoriem vēl nav aktuāli arī zaļās un ilgtspējas obligāciju emisijas. Tās šie investori vēl nepieprasa, akcentēja K. Janvare.

Kādas ir ienesīguma atšķirības starp parastajām un zaļajām jeb ilgtspējīgām obligācijām?

K. Janvares atbilde:

Uz šo jautājumu nav vienas skaidras atbildes. Starpība nav liela. Zaļās obligācijas vairāk redzam kā tādu durvju atvērēju, jo ir noteiktas investoru grupas, kā lielās starptautiskās finanšu institūcijas, kuras vispār uz uzņēmumu neskatās, ja tas nenāk ar zaļo piedāvājumu.

Jums arī varētu interesēt:

• Finansējums kapitāla tirgos – vai laba alternatīva?
• Kad ir krīze, nav jābaidās pirkt