Darbinieks ir nostrādājis vairāk nekā 6 mēnešus. Nav ilglaicīgu prombūtņu. Pēdējā darba diena ir 31. datums, darbinieks šajā dienā nostrādā 8 stundas, līdz ar to darbinieks ir nostrādājis pilnu pēdējo mēnesi. Aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju 31. datumā, kādu vidējās izpeļņas periodu iekļaut aprēķinā? Vai var ietvert šo pēdējo mēnesi (jo ir nostrādāts pilns kalendārais mēnesis) un 5 iepriekšējos? Darba likuma 75. pantā ir teikts: par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, nevis sešiem iepriekšējiem kalendāra mēnešiem no dienas, kad jārēķina vidējā izpeļņa.

Atbilde

Vispirms jākonstatē fakts, ka Darba likumā praktiski nekad nav rakstīts tā kā mums gribētos redzēt! Tas nav tik slikti, jo dažas normas var atļauties interpretēt dažādi. Proti, tas dod grāmatvedim iespēju izstrādāt uzņēmuma darbības īpatnībām atbilstošu darba samaksas grāmatvedības politiku.

Man arī vairāk gribētos redzēt 75. pantā jautājumā minēto formulējumu, bet šis jautājums netiek risināts vairāk nekā 10 gadus. Diemžēl. Un tomēr, ja esošajā 75. panta redakcijā ir noteikts, ka «vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem», ko tad mēs īsti pārkāpjam, ja ieslēdzam aprēķinā pilnu nostrādāto sesto mēnesi? Manuprāt, itin neko:

1. sestais mēnesis beidzas 31. datumā, un tas ir pēdējais mēnesis starp sešiem pēdējiem;
2. likumā nav minēti izņēmuma gadījumi, kad būtu jārīkojas savādāk un jābīdās atpakaļ uz iepriekšējiem mēnešiem.

Vienīgais, kam būtu jāpievērš uzmanība, varētu būt Darba likuma 128. pants. «Darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksa»:

Bet mūsu darbinieks ir veicis darbu atlaišanas dienā! Tātad ar mierīgu sirdi aprēķinu un izmaksu jūs esat tiesīgi veikt nākamā mēneša pirmajā dienā, nekādu likuma normu nepārkāpjot!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada aprīļa (496.) numurā.