Tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, skaidro Anita Jakseborga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās daļas vadītāja. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pabalstiem tikai tad, ja viņi ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Savukārt pašnodarbināto laulātajam, kurš nav darba attiecībās, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai.

Plašāku skaidrojumu par sociālās apdrošināšanas aktualitātēm, tostarp vecāku pabalstu, maternitātes un paternitātes pabalstu, bezdarbnieku pabalstu, apdrošināšanu vecuma pensijas saņemšanai, izmaiņām valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī var uzzināt, noskatoties

BILANCES AKADĒMIJAS semināra “Sociālā likumdošana: jaunumi, izmaiņas, gaidāmais” videoierakstu.

No 2018. gada 1. janvāra ir noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta piešķiršanai, t.i., slimības pabalstu piešķir, ja par personu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu, nelaimes gadījumu darbā un saslimšanu sakarā ar arodslimību.

Slimības pabalstu (darbnespējas lapa B) piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no pirmās darba nespējas dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām trīs gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Slimības pabalstu nepiešķir, ja darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc VSAOI perioda beigām. Taču kopš 2018. gada 1. janvāra slimības pabalstu piešķir un izmaksā 30 dienas pēc darba attiecību pārtraukšanas, ja persona saslimusi darba periodā.

Ja personai vienlaikus ir tiesības gan uz slimības vai maternitātes pabalstu, gan uz bezdarbnieka pabalstu, līdz darbnespējas atgūšanai izmaksā tikai slimības vai maternitātes pabalstu.

Ja paņemts bezalgas atvaļinājums

Jāatceras, ka slimības pabalstu un pabalstu par slima bērna kopšanu izmaksā tikai tad, ja persona ir darba attiecībās. Ja darba nespēja iestājusies bezalgas atvaļinājuma laikā, slimības pabalstu piešķirs ar darba nespējas 11. dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šī atvaļinājuma beigām. Tas pats attiecas arī uz pabalsta piešķiršanu sakarā ar slima bērna kopšanu.

Savukārt ikgadējā atvaļinājuma laikā saslimstot, slimības pabalstu izmaksā un attiecīgi atvaļinājuma dienas, kurās slimots, ir tiesības pārcelt.

Persona, kura darbnespējas laikā nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu vai nav ieradusies pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu komisijā un nav bijis attaisnojoša iemesla, kāpēc neiradās vai neievēroja ārsta nosacījumus, par periodu, kurā pārkāpums izdarīts, pabalstu neizmaksā.

Ja slimo bērns

Ja saslimis bērns līdz 14 gadu vecumam, vienam no vecākiem vai vecvecākiem pabalstu izmaksā no bērna slimošanas pirmās līdz 14 dienai. Ja bērns stacionēts un kopts arī slimnīcā, tad pabalstu izmaksā līdz bērna slimošanas 21. dienai. Atsevišķs regulējums ir par bērniem, kuriem diagnosticētas smagas saslimšanas.

Pabalstu rēķina no vidējās iemaksu algas

Slimības pabalstu (darbnespējas lapa B) piešķir 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas. No šī pabalsta ietur arī iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vidējo iemaksu algu aprēķina no apdrošinātās personas iemaksu algas 12 kalendāro mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums. Ja, piemēram, pirmā saslimšanas diena ir 4. marts, vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu no 2019. gada janvāra līdz decembrim.

Kārtību, kādā aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kā arī kārtību, kādā piešķir, aprēķina un izmaksā maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, slimības pabalstu un apbedīšanas pabalstu noteic Ministru kabineta1998.gada 28.jūlijā noteikumi Nr.270 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.

Mikrouzņēmuma (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN maksātāja) darbiniekam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no attiecīgo mēnešu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta, kas aprēķināts atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9.panta otrajai daļai.

Pašnodarbinātajam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Ja darbnespēju konstatē ārvalstīs

Ja darbnespēja konstatēta, atrodoties ārvalstīs un attiecīgi tur par to izsniegts rakstisks apliecinājums, tad atgriežoties Latvijā nav jālūdz ģimenes ārtam par attiecīgo periodu noformēt darbnespējas lapu. Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” paredz, ka ārvalstī izsniegto darbnespēju apliecinošu dokumentu pielīdzina Latvijā izsniegtajai darbnespējas lapai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

• minētais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona, kurai tas izsniegts, dokumentā norādītajā laikposmā bijusi darbnespējīga;
•  ārvalstī izsniegtajam dokumentam ir pievienots apliecināts tulkojums valsts valodā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši Valsts valodas likuma 10.panta ceturtajai daļai dokumentus pieņem un izskata bez tulkojuma valsts valodā;
• persona, kurai dokuments izsniegts, ir ievērojusi tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai.

Kā saņemt pabalstu?