0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIKāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs?

Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs?

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Kāda atšķirība ir starp personas darba un apdrošināšanas stāžu? Atbilde Ja fiziskā persona pretendē uz sociālo pabalstu (slimības gadījumā, zaudējot darbu, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā vai sasniedzot pensijas vecumu), tai noteikti pirms tam kādu periodu jābūt sociāli apdrošinātai. Valsts sociālās apdrošināšanas veidu maksimālais skaits ir septiņi (sk. 1. tabulu), un tie dažādām personām ir atšķirīgi. Tas nozīmē, ka fiziskā persona gūst tiesības uz pabalstu, ja tā bija apdrošināta attiecīgajam riskam. Piemēram, darbinieks (darba ņēmējs), stājoties darba attiecībās, parasti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs?
Foto: © Hyejin Kang – stock.adobe.com

Kāda atšķirība ir starp personas darba un apdrošināšanas stāžu?

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Ja fiziskā persona pretendē uz sociālo pabalstu (slimības gadījumā, zaudējot darbu, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā vai sasniedzot pensijas vecumu), tai noteikti pirms tam kādu periodu jābūt sociāli apdrošinātai. Valsts sociālās apdrošināšanas veidu maksimālais skaits ir septiņi (sk. 1. tabulu), un tie dažādām personām ir atšķirīgi. Tas nozīmē, ka fiziskā persona gūst tiesības uz pabalstu, ja tā bija apdrošināta attiecīgajam riskam. Piemēram, darbinieks (darba ņēmējs), stājoties darba attiecībās, parasti ir apdrošināts visiem apdrošināšanas veidiem, bet, sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, viņam vairs nav apdrošināšanas invaliditātei un bezdarbam. Tātad persona, kas ir sasniegusi pensionēšanas vecumu vai kurai piešķirta vecuma pensija (tajā skaitā priekšlaicīgi), nevarēs pretendēt uz invaliditātes pensiju, kā arī tai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Mainās arī sociālo iemaksu likme un tās sadalījums: cik no kopējās likmes par darbinieku maksā darba devējs un cik ietur no darbinieka algas.

1. tabula

Darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem: Darba ņēmējs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi):
2.1. valsts pensiju apdrošināšanai — 23,91%; 2.2. soc. apdrošināšanai bezdarba gadījumam — 1,60%; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — 0,66%; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai — 2,29 %; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai — 3,47%; 2.6. vecāku apdrošināšanai — 1,16%; 2.7. veselības apdrošināšanai — 1,00%. 3.1. pensiju apdrošināšanai — 23,91%; 3.2. darba negadījumu apdrošināšanai — 0,66%; 3.3. maternitātes un slimības apdrošināšanai — 3,29%; 3.4. vecāku apdrošināšanai — 1,16%; 3.5. veselības apdrošināšanai — 1,00%.
34,09% = 10,5% + 23,59% 30,02% = 9,25% + 20,77%

Parasti likmju sadalījums dažādiem apdrošināšanas veidiem (atbilstošajā kopējā likmē) pat grāmatvežiem neizraisa interesi (tas viņiem neko neietekmē). To aprēķina Labklājības ministrijas speciālisti, analizējot iepriekšējo un spēkā esošo situāciju un ņemot vērā prognozi. Tomēr šogad vismaz vienam rādītājam ir jāpievērš īpaša uzmanība, un tie ir procentpunkti valsts pensiju apdrošināšanai — 23,91% (par to — vēlāk). MK noteikumos Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kur apkopoti sociālās apdrošināšanas varianti, šis skaitlis ir vienāds visām apdrošinātajām personām.

Mazliet no vēstures

Pagājušajā gadsimtā, kad tikai veidojās mūsu valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, bija spēkā ļoti nepatīkama situācija: persona nevarēja saņemt sociālo pabalstu tikai tāpēc, ka darba devējs nebija veicis šīs iemaksas budžetā, kaut arī no darba ņēmēja atlīdzības VSAOI bija ieturētas!

Sākotnēji šo problēmu risināja, atļaujot veikt iemaksas par konkrēto pabalsta pieprasītāju, pēcāk Satversmes tiesa lēma, ka pabalstus maksās par visiem no darba devēja ziņojumos uzrādītajiem (deklarētajiem) ieņēmumiem. Šāda kārtība ar dažām atkāpēm pastāv arī patlaban.

Saskaņā ar VSA likuma 5. pantu nodarbinātie ir apdrošināmi obligātā kārtā, tomēr pensiju apdrošināšana personai ir spēkā tikai tad, ja obligātās iemaksas faktiski bija veiktas. Tas pats ir spēkā pašnodarbinātajām personām — nav iemaksu, nav pabalstu.

Arī tās personas, kuras tiesīgas brīvprātīgi pievienoties pensijas apdrošināšanai, tiks pie pensijām, ja par attiecīgajiem periodiem faktiski veiks iemaksas (nevis tikai tās deklarēs).

No teiktā izriet, ka sociālo pabalstu apmērs var būt atkarīgs ne vien no iemaksātajām summām, bet arī cieši saistīts ar periodu, par kuru iemaksas tika veiktas. Citiem vārdiem, cik ilgi (gadi, dažreiz arī mēneši un dienas) persona bija veikusi iemaksas vai cik liels ir personas apdrošināšanas stāžs (periods, kad iemaksas bija veiktas).

Mazliet par terminoloģiju

Attiecībā uz pensijām termins apdrošināšanas stāžs ir definēts likuma "Par valsts pensijām" 1. pantā. Tas ir pilnos gados izteikts laika periods, kurā sociāli apdrošinātā persona (tajā skaitā pašnodarbinātie) pati veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai par to veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas attiecas uz tām sociāli apdrošināmajām personām, kuras apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību (piemēram, darba devējs) (..)

Šai definīcijai ir pievērsta uzmanība tikai tāpēc, lai būtu skaidrība par tiem periodiem, kas netiks iekļauti apdrošināšanas stāžā. Turklāt tas attiecas ne vien uz pensijām, bet arī bezdarbnieku pabalstiem un slimības pabalstiem. Piemēram, darbnespēju VSAA apmaksās personai tikai tad, ja tā būs apdrošināta vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājās darbnespēja. 

Minētais stāžs būs aktuāls, kad pašnodarbinātais neveiks iemaksas par kādu ceturkšņa mēnesi vai arī par visu ceturksni, iesniedzot apliecinājumu par prognozējamiem maziem ieņēmumiem… Teiktais attiecas arī uz MUN maksātāju, kam "laipni" piedāvāts neiesniegt MUN deklarāciju, ja ceturksnī nebija apgrozījuma… Sekas var būt nepatīkamas.

Vai dīkstāves periodos tika veiktas iemaksas?

Kā zināms, 2021. gads visā pasaulē ir piesātināts ar dažādiem pārsteigumiem. Viens no tādiem ir valsts izmaksātās algas subsīdijas un dažādi pabalsti, kas izmaksāti nodarbinātajiem "pa taisno" un tādēļ nav atspoguļojami uzņēmuma vai uzņēmēja grāmatvedībā. Tomēr šī raksta kontekstā svarīgākais ir tas, ka no minētajām summām netika maksāti nodokļi un, galvenais, netika veiktas (netika prasītas) sociālās iemaksas! 

Kā zināms, veicot sociālo pabalstu aprēķinus, VSAA izmanto datus par 12 pēdējiem kalendāra mēnešiem, turklāt atsevišķos gadījumos neņemot vērā divu mēnešu datus pirms attiecīgā notikuma. Tātad valsts palīdzības ietekme būs jūtama diezgan ilgi.

Nosakot bezdarbnieka pabalstu, tās apmērs tieši ir atkarīgs no pretendenta uzkrātā apdrošināšanas stāža. Tātad darba stāžs varētu būt garāks par to periodu, kas ietekmē sociālos pabalstus, jo no darba stāža ir izslēgti periodi, kad nebija veiktas sociālās iemaksas.

Esiet uzmanīgi, paredziet sekas, kad rakstīsiet iesniegumu par bezalgas atvaļinājumu!

Kā šis fakts ietekmēs "bez vainas vainīgo" pabalstu saņēmēju sociālās garantijas turpmākajos mēnešos? 

Papildus tām personām, kas VSA likuma 6. panta 1., 2. un 3. daļā jau iepriekš bija uzskatāmas par sociāli apdrošinātajām personām, 2021. gada 12. jūlija stājās spēkā minētā panta grozījumi, kas noteica:

  1. darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai slimības palīdzības pabalstu, ir sociāli apdrošināti pabalsta periodā attiecīgi tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem viņi ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie;
  2. pensiju apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras saņem bezdarbnieka palīdzības pabalstu un jaunā speciālista pabalstu (5.2 daļa).

Tātad pirmajā punktā minētās personas nezaudē tiesības uz īstermiņa sociālajiem pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, kā arī viņiem tiks ņemti vērā šie periodi valsts pensijas un bezdarbnieka pabalsta apdrošināšanas stāža aprēķinā, bet otrajā punktā minētajām personām attiecīgie periodi tiek pielīdzināti apdrošināšanas periodam, nosakot tām tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju un aprēķinot šo pensiju apdrošināšanas stāžu. Tomēr obligātās iemaksas par minētajām personām netiek veiktas (5.3 daļa).

Grozījumu rezultātā diemžēl summas netika saglabātas, bet vismaz stāžs ir uzkrāts. 

Par pensijas kapitālu

Lai orientētos VSA likumā, ieteicams vēl mazliet iedziļināties terminoloģijā.

Sociālo iemaksu likmes tika minētas raksta sākumā, tās ir atšķirīgas dažādām nodarbināto kategorijām (biežāk likme tiek dalīta darba devēja un darba ņēmēja daļā) un tiek piemērotas sociālo iemaksu objektam.

Saskaņā ar VSA likuma 14. panta 1. daļu darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Iemaksu objekts tiek uzrādīts darba devēja ziņojumā (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums) 4. ailē.

2. tabula

Vārds, uzvārds Apdroši-nāšanas iemaksu objekts (darba samaksa) Aprēķi-nātās VSAOI 34,09% vai cita likme Preci-zētie ienā-kumi (±) Preci-zētās VSAOI (±) Ieturētais IIN par atskaites mēnesi UDRV nodeva VSAOI datums
3 4 5 6 7 8 9 10
A. 700,00 238,63 73,50 + 165,13 85,30 0,36

Biežāk ziņojums tiek iesniegts par darbiniekiem, nereģistrētajiem VID uzņēmuma līguma izpildītājiem un citām personām, kas uzrādīti VSA likuma 1. panta 2. punktā (darba ņēmēji).

Tagad likmes zinām, iemaksu objektu redzam, atliek tikai uzzināt, kā no tā veidojas pensijas kapitāls. Informācija par to ir MK noteikumu Nr. 786 (likmju sadalījums) 18. punkta divos apakšpunktos:

  • iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu;
  • iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

Tātad, ja personas darba samaksa (iemaksu objekts) ir 700 eiro, tad pensijas kapitāls atkarībā no tā, vai persona nav/ir II pensijas līmeņa dalībnieks, ir šāds:

Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece — pensijas kapitāls = 140,00 eiro
Ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībniece — pensijas kapitāls = 98,00 eiro (I), 42,00 eiro (II)

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības (..). Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, minimālais iemaksu objekts ir noteikts VSA likuma 20.4 pantā — trīs minimālās mēnešalgas ceturksnī — visiem nodarbinātajiem.

Piemērs 

Pašnodarbinātās personas III ceturkšņa mēnešos ienākumi ("peļņa") jūlijā bijuši 300 eiro, augustā — 900 eiro un septembrī — 300 eiro. Saskaņā ar līdz 17. oktobrim iesniegto VID ziņojumu pašnodarbinātajai personai līdz 23. oktobrim jāsamaksā VSAOI vienotajā nodokļu kontā 255,35 eiro (3. tabula). Summa varētu būt savādāka, ja tie paši ienākumi sadalītos citādi, piemēram, 300, 500 un 700 eiro vai 500, 500 un 500. Pašnodarbinātās personas ziņojums ir MK noteikumu Nr. 827 4. pielikums.

3. tabula

Rādītāji Ceturkšņa mēnesis Kopā
VII  VIII  IX 
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts (eiro) 500,00 500,00
Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (eiro) — 31,07% 155,35 155,35
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai, kuram piemēro obligāto iemaksu likmi 10% 300,00 400,00 300,00 1000,00
Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% (eiro) 30,00 40,00 30,00 100,00

Mazliet par likmēm

Beidzoties ceturksnim un apkopojot no darba devējiem saņemtos ziņojumus, kā arī pašnodarbināto ziņojumus, VID sūta VSAA informāciju par personām, kuras vai par kurām nav veiktas iemaksas no minimālā iemaksu objekta. Atgādinu, ka ziņojumu iesniegšanai paredzētais termiņš ir nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 17. datums (oktobris) un precizēšana (iemaksu objekta samazināšana) ir iespējama tikai mēneša laikā (novembris), tāpēc VSAA nav lietderīgi steigties ar pārrēķiniem. Likums paredz VSAA veikt aprēķinus un sniegt par to informāciju VID līdz 20. decembrim.

Savukārt VID saņemto informāciju vienas dienas laikā nosūta ieinteresētajām personām. Ja iemaksas attiecīgajā apmērā nebija samaksātas par darba ņēmēju (pie viena vai vairākiem darba devējiem) vai par darba ņēmēju, kas vienlaikus ir arī pašnodarbinātā persona, tad aprēķins ir gaužām vienkāršs: starpībai starp 1500 un kopējiem ceturkšņa ieņēmumiem piemēro darbinieka sociālajam statusam paredzēto likmi, piemēram, 34,09%, un VSAOI piemaksas summa tiek paziņota darba devējam (vai proporcionāli — darba devējiem). Kad darba devēji līdz 2022. gada 23. martam samaksās šīs iemaksas (par š.g. 3. ceturksni), darbinieki jutīsies droši — viņiem ir garantēti visi sociālie pabalsti. Arī darba devēji pārliecināsies, ka nav jāuztraucas par to, ka darbiniekam ir vēl viens (divi) darba devējs (mazāk pašam jāpiemaksā). Turklāt ir iespējams precizēt arī fiziskās personas pensijas kapitālu, jo iemaksu objekts ir noteikts attiecīgajam ceturksnim.

Mazliet atšķirīgs aprēķins tiks veikts pašnodarbinātajām personām, kad tām ir jāveic iemaksas ceturkšņa ietvaros vai piemaksas par ceturksni desmit procentu apmērā (pensijas apdrošināšanai).

Raksta sākumā bija minēts, ka VSAOI likmē visiem nodarbinātajiem iekļauti 23,91%, kas paredzēti tikai pensijām. Arī tiem jānosaka iemaksu objekts un jāprecizē pensijas kapitāls.

Piemēram, ja pašnodarbinātais ir veicis VSAOI 10% apmērā no 400 eiro mēnesī, t.i., 40 eiro, tad VSAOI objekts pensiju apdrošināšanai būs 167,29 eiro (40,00 : 23,91 x 100) un pensijas kapitāls 20% no iemaksu objekta, t.i., no 167,29 = 33,46 eiro.

Veicot šos maksājumus un zinot, ka pati iemaksa ir 23,91% no iemaksu objekta, ir iespējams noteikt šo objektu (23,91% no 167,29 ir 40 eiro), bet 20% no iemaksu objekta ir pensijas kapitāls.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: