Lai gan darba līguma noslēgšana ar uzņēmuma darbiniekiem nav grāmatveža atbildība un Darba likumā atbildīgs par to ir darba devējs, tomēr praksē ir situācijas, kad darba devējs sagaida no grāmatveža arī šī pienākuma pārraudzību, norāda Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore.
Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. "Galvenais - atcerēties, ka darba līgumā, līdzīgi kā jebkurā citā līgumā, jāietver maksimāli visa iespējamā informācija, kas varētu attiekties uz konkrēto darbinieku konkrētajā amatā, jo citādi konfliktsituācijas gadījumā darbiniekam būs vienkārši atrunāties, ka par kaut ko nav zinājis, nebija informēts, un tamlīdzīgi," norāda M. Grebenko. Vēl gan ir iespēja atsevišķus vispārīgos uzņēmuma jautājumus neiekļaut tieši darba līgumā, bet norādīt tajā atsauci uz uzņēmuma kārtības noteikumiem, profesijas aprakstu vai vēl kādu citu dokumentu.
Darba līgumā jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Savukārt, ja nolīgts nepilns darba laiks vai darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma.
"Lai gan normatīvajos aktos nekur nav atrodams jēdziens "summētais nepilnais darba laiks", reāli praksē tas pastāv," uzsver eksperte. Ja darba devējs mēneša sākumā vēl nezina, tieši kurās dienās darbiniekam būs jāstrādā, tad tam ar darbinieku jāvienojas par kārtību, cik ilgā laikā pirms tam darbiniekam tas jāpaziņo, lai tas spētu pielāgot savus plānus. "Var iznākt tā, ka darba devējs aizmirst laikus paziņot, un darbinieks tāpēc nevar ierasties darbā noteiktajā dienā - piemēram, viņš strādā nepilnu darba laiku arī citā darba vietā," saka M.Grebenko. Taču likumā ierakstītais "garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā" nozīmē, ka arī tad, ja darba devējs nenodrošināja iespēju veikt darbu šī minimālā laika apmērā, tam vienalga šis darbs ir jāapmaksā.
Nepilna laika darbs grāmatvežiem rada sarežģījumus atvaļinājuma naudas aprēķinā. Lai gan to vienkāršotu priekšlikums atvaļinājuma naudu aprēķināt no garantētā apmaksātā laika, M. Grebenko uzskata, ka daudzos gadījumos tas varētu būt negodīgi pret darbinieku. "Darba devējs garantēto apmaksāto laiku pēc iespējas cenšas samazināt, taču darbinieks faktiski var nostrādāt arī daudz vairāk. Tāpēc atvaļinājums būtu jāapmaksā, vadoties pēc faktiski nostrādātā laika - pat ja tas ir nevienmērīgs, mainīgs. To visu tomēr ir iespējams aprēķināt! Par katru mēnesi par darbiniekiem jūs nosūtāt ziņojumu, un tajā ir uzrādītas darbinieka nostrādātās stundas. Ja šīs stundas ir vairāk par minimāli garantēto laiku, un jūs apmaksājat atvaļinājumu tikai minimāli garantētā laika apjomā, tas ir pamats iespējamai tiesvedībai no darbinieka puses," brīdina M. Grebenko.
Vairāk par algas grāmatvedim svarīgo informāciju skatieties M. Grebenko e-semināra videoierakstā "Algas grāmatvedim".
