0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

ŽURNĀLS BILANCE BILANCES RAKSTI Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem?

Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem?

Gabriela Šantare, ZAB COBALT juriste

Vispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefinīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai. Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem?
Foto: Andrea Piacquadio – Pexels

Gabriela Šantare, ZAB COBALT juriste
Gabriela Šantare,
ZAB COBALT juriste

Vispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefinīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai.

Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem vērā un jāvērtē šā administratīvā akta adresāta intereses, proti, vai konkrētais administratīvais akts atbilst tā adresāta interesēm un kāds ir adresāta subjektīvais vērtējums attiecībā uz administratīvo aktu.1 Tomēr izšķiroša nozīme šādam izvērtējumam ir gadījumos, ja attiecīgo administratīvo aktu iestāde grasās atcelt. Šādos gadījumos administratīvo aktu uzskata par labvēlīgu, ja pats adresāts to uzskata par sev labvēlīgu.2 Tādējādi ikviens personas lūgums par kāda labuma, atvieglojuma piešķiršanu vai, piemēram, iesniegums par pārmaksāto nodokļu atmaksu, ja tas tiek apmierināts, rezultējas adresātam labvēlīgā administratīvajā aktā. Savukārt katrs konkrētais lūgums tiek apmierināts tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi, kas ir noteikti piemērojamos likumos vai Ministru kabineta noteikumos.3

Piemēram, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta otrā daļa noteic, ka pārmaksātās nodokļu summas tiek atmaksātas nodokļu maksātājam 15 dienu laikā vai novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam un pēc Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes. Vienlaikus šā panta trešā daļa paredz, ka noteikumi par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu netiek piemēroti nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavēti nodokļu maksājumi, šo nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā. No šīm tiesību normām izriet, ka priekšnoteikumi, kas jāizpilda nodokļu maksātājam, lai prasītu pārmaksāto nodokļu atmaksu, ir 

  1. faktiska nodokļu pārmaksa; 
  2. persona ir iesniegusi iesniegumu ar lūgumu šo samaksāto nodokļu summu atmaksāt;
  3. personai nav nokavētu nodokļu maksājumu pārmaksāto nodokļu apmērā. 

Tikai tad, ja visi priekšnoteikumi ir izpildīti, personai pārmaksātā nodokļu summa tiks atmaksāta atpakaļ. Tāpat norādāms, ka Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir secinājusi, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 10. punktā paredzētās nodokļu maksātāju tiesības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc nodokļa samaksas termiņa ir patstāvīgas nodokļu maksātāju tiesības, kas īstenojamas ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Turklāt šīs tiesības izmantojamas neatkarīgi no tā, vai nodoklis aprēķināts ar administratīvo aktu (kā tas ir nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā), vai persona nodokli aprēķina pati (kā tas ir, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa gadījumā).4

Vienlaikus, piemēram, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu Latvijā tika pieņemti vairāki tiesību akti, kas paredzēja gan vairākus ierobežojumus, gan tiesības pieteikties atvieglojumiem un pabalstiem. Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. pants noteic, ja darba devējs, kuru skārusi Covid–19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība (dīkstāves pabalsts). Savukārt šā panta turpmākās daļas paredz vairākus priekšnoteikumus, kas ir jāizpilda, lai šo pabalstu varētu piešķirt: noteikts dīkstāves periods, strādājošo skaita palielināšana, dīkstāves pārtraukšana. Tikai tad, ja tiek izpildīti visi attiecīgajā likumā noteiktie priekšnoteikumi, Valsts ieņēmumu dienests apmierinās lūgumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu. 

Tādējādi redzams, ka konkrētie priekšnoteikumi katru reizi būs citādi un tie atkarīgi no pieprasītā labuma un piemērojamo tiesību aktu noteiktā. Tikai tad, ja persona būs izpildījusi visas prasības, kas attiecīgajā gadījumā izriet no likuma vai Ministra kabineta noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs pieņemt lēmumu un apmierināt personas lūgumu, izdodot labvēlīgu administratīvo aktu. 

Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja personas lūgumu iestāde neapmierina, tā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktam, kā arī pamatojoties uz konkrētajā gadījumā tiesību piešķirošo tiesību aktu, var vērsties tiesā ar pieteikumu par (labvēlīga) administratīvā akta izdošanu. Skatot šādus pieteikumus, tiesai vēlreiz jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, turklāt šo pārbaudi tiesa veic neatkarīgi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Nelabvēlīgs administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt personas prasīto, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.5

1 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 21. jūnija spriedums lietā Nr. SKA–177/2017.

2 Briede J. 83. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 824. lpp.

3 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 14. marta spriedums lietā Nr. SKA–84/2007.

4 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 10. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA–149/2013.

5 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 10. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA–149/2013.

No likuma “Par nodokļiem un nodevām”

2. pants
Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifikāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem, tajā skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā (..)

16. pants
Nodokļu maksātāju tiesības

(1) Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

(..)

5) apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

VIII nodaļa

37. pants
Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis VID amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas ir tiesības apstrīdēt VID ģenerāldirektoram.

(2) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

  1. prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;
  2. ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var pieņemt šādu lēmumu:

  1. atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;
  2. atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;
  3. pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.

40. pants
Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku (..)

41. pants
Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšana

(..) (7) Ja ir apstrīdēts VID nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtais lēmums un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji, nodokļu maksātājs iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu VID ģenerāldirektoram iesniedz viena mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas.

7.2 pants
VID izdoto dokumentu paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus

(1) VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID EDS lietotājs, paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. VID nodrošina, ka nodokļu maksātājam no oficiālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve VID EDS un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai.

(2) VID izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas VID EDS (..)

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: