Vispirms jānorāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas legāldefinīcijai administratīvs akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju. Līdz ar to tie var būt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, ar kuriem tiek saistoši pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu personu, piemēram, par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu personai.

Savukārt, lai noskaidrotu, vai administratīvais akts ir labvēlīgs vai nelabvēlīgs, jāņem vērā un jāvērtē šā administratīvā akta adresāta intereses, proti, vai konkrētais administratīvais akts atbilst tā adresāta interesēm un kāds ir adresāta subjektīvais vērtējums attiecībā uz administratīvo aktu.¹ Tomēr izšķiroša nozīme šādam izvērtējumam ir gadījumos, ja attiecīgo administratīvo aktu iestāde grasās atcelt. Šādos gadījumos administratīvo aktu uzskata par labvēlīgu, ja pats adresāts to uzskata par sev labvēlīgu.² Tādējādi ikviens personas lūgums par kāda labuma, atvieglojuma piešķiršanu vai, piemēram, iesniegums par pārmaksāto nodokļu atmaksu, ja tas tiek apmierināts, rezultējas adresātam labvēlīgā administratīvajā aktā. Savukārt katrs konkrētais lūgums tiek apmierināts tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi, kas ir noteikti piemērojamos likumos vai Ministru kabineta noteikumos.³

Piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28. panta otrā daļa noteic, ka pārmaksātās nodokļu summas tiek atmaksātas nodokļu maksātājam 15 dienu laikā vai novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam un pēc Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes. Vienlaikus šā panta trešā daļa paredz, ka noteikumi par pārmaksātās nodokļu summas atmaksu netiek piemēroti nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavēti nodokļu maksājumi, šo nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā. No šīm tiesību normām izriet, ka priekšnoteikumi, kas jāizpilda nodokļu maksātājam, lai prasītu pārmaksāto nodokļu atmaksu, ir 

1. faktiska nodokļu pārmaksa; 
2. persona ir iesniegusi iesniegumu ar lūgumu šo samaksāto nodokļu summu atmaksāt;
3. personai nav nokavētu nodokļu maksājumu pārmaksāto nodokļu apmērā. 

Tikai tad, ja visi priekšnoteikumi ir izpildīti, personai pārmaksātā nodokļu summa tiks atmaksāta atpakaļ. Tāpat norādāms, ka Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir secinājusi, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 10. punktā paredzētās nodokļu maksātāju tiesības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc nodokļa samaksas termiņa ir patstāvīgas nodokļu maksātāju tiesības, kas īstenojamas ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Turklāt šīs tiesības izmantojamas neatkarīgi no tā, vai nodoklis aprēķināts ar administratīvo aktu (kā tas ir nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā), vai persona nodokli aprēķina pati (kā tas ir, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa gadījumā).⁴

Vienlaikus, piemēram, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu Latvijā tika pieņemti vairāki tiesību akti, kas paredzēja gan vairākus ierobežojumus, gan tiesības pieteikties atvieglojumiem un pabalstiem. Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. pants noteic, ja darba devējs, kuru skārusi Covid–19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība (dīkstāves pabalsts). Savukārt šā panta turpmākās daļas paredz vairākus priekšnoteikumus, kas ir jāizpilda, lai šo pabalstu varētu piešķirt: noteikts dīkstāves periods, strādājošo skaita palielināšana, dīkstāves pārtraukšana. Tikai tad, ja tiek izpildīti visi attiecīgajā likumā noteiktie priekšnoteikumi, Valsts ieņēmumu dienests apmierinās lūgumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu. 

Tādējādi redzams, ka konkrētie priekšnoteikumi katru reizi būs citādi un tie atkarīgi no pieprasītā labuma un piemērojamo tiesību aktu noteiktā. Tikai tad, ja persona būs izpildījusi visas prasības, kas attiecīgajā gadījumā izriet no likuma vai Ministra kabineta noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs pieņemt lēmumu un apmierināt personas lūgumu, izdodot labvēlīgu administratīvo aktu. 

Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja personas lūgumu iestāde neapmierina, tā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktam, kā arī pamatojoties uz konkrētajā gadījumā tiesību piešķirošo tiesību aktu, var vērsties tiesā ar pieteikumu par (labvēlīga) administratīvā akta izdošanu. Skatot šādus pieteikumus, tiesai vēlreiz jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, turklāt šo pārbaudi tiesa veic neatkarīgi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Nelabvēlīgs administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt personas prasīto, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.⁵