Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Seminārā varēja uzzināt arī par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas paredz izmaiņas pretendentu izslēgšanas nosacījumos. 

Semināra atziņas par biežāk sastopamajiem konkurences pārkāpumu gadījumiem iepirkumos, kā arī tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos, varējāt lasīt žurnāla augusta numurā. 

Pamatprincipi

Jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. un 43. pantos, kas stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi veikti ar mērķi, lai publiskajos iepirkumos piedalītos tikai godprātīgi pretendenti. Patlaban gan vēl noris iepirkumu procedūras, kas uzsāktas pagājušajā gadā saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, tāpēc iepirkumu sistēma turpina funkcionēt divās „paralēlās realitātēs”, norādīja Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore. Jāņem gan vērā pārejas noteikumos aprakstītās izņēmuma situācijas, piemēram, dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā vai apakšuzņēmēju nomaiņas gadījumā pat tad, ja līgums noslēgts pērn, jāpiemēro jaunie kandidātu/pretendentu izslēgšanas noteikumi. 

Šo noteikumu piemērošanā vispirms jāvērš uzmanība uz pamatnosacījumiem. Pirmkārt, izslēgšanas iemesli un to pārbaudes kārtība noteikta Publisko iepirkumu likuma 42. pantā un 9. panta 8. un 9. daļā. Otrkārt, jāatceras, ka izslēgšanas iemesli ir izsmeļoši, tos nedrīkst paplašināt, to vērtēšanā jāvadās pēc likumā noteiktās kārtības. Ne mazāk svarīgs pamatnosacījums ir tas, ka jānošķir Publisko iepirkumu likumā paredzētie kandidātu/pretendentu izslēgšanas iemesli no citos normatīvajos aktos (piemēram, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā) noteiktā pasūtītāja pienākuma veikt pārbaudes. 

Dažādās iepirkuma procedūrās un iepirkumu veikšanas kārtībās izslēgšanas iemeslu attiecināmības apjoms un izslēgšanas noteikumu pārbaudes kārtība var atšķirties. Jāņem vērā arī tas, ka izslēgšanas iemesli tiek pārbaudīti konkrētām personām, uz konkrētiem datumiem, turklāt pastāv arī izņēmumi. Visbeidzot, kandidātam/pretendentam ir arī tiesības atjaunot uzticamību.

Izslēgšanas iemeslu piemērošana – kas mainījies?

Likuma 42. panta 2. daļā ir paredzēti 14 kandidātu/pretendentu izslēgšanas iemesli – gan obligātie, gan fakultatīvie (pasūtītāja izvēles) izslēgšanas iemesli. „Ja pasūtītājs nevēlas izmantot izvēles jeb fakultatīvos izslēgšanas iemeslus, tam nebūtu jāatsaucas uz visu 42. panta 2. daļu, bet gan tikai uz konkrētiem obligātajiem izslēgšanas iemeslu punktiem,” atgādināja M. Drebeiniece. 

Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, izslēgšanas iemeslu sarakstā ir vairākas izmaiņas. Papildināts regulējums izslēgšanas iemeslam par nodokļu saistību neizpildi. Tagad nodokļu subjektiem, kas reģistrēti Latvijā, kā izslēgšanas iemesls piemērojams ne tikai nodokļu parāds vismaz 150 eiro apmērā, bet arī neiesniegta nodokļu deklarācija, ja par šo faktu informācija ir publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. 

„Var būt situācijas, kad parāda uzņēmumam nav, taču ir neiesniegtas deklarācijas. Šādās situācijās nevajadzētu samulst, izslēgšanas iemesls ir attiecināms,” skaidroja M. Drebeiniece. Tāpat jāņem vērā, ka ārvalstīs reģistrētiem subjektiem jāveic pārbaude par nodokļu saistībām ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā (attiecībā uz VID administrētajiem nodokļiem, ja ārvalstu subjektam piešķirts nodokļu maksātāja numurs Latvijā – ievadot šo numuru Elektronisko iepirkumu sistēmā, tā automātiski atlasīs datus). 

Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, saīsināts termiņš, kādā piegādātājs var iesniegt pierādījumus tam, ka, neskatoties uz sistēmas uzrādītu nodokļu parādu, šāda parāda noteiktajā datumā tomēr nebija – tās ir tikai trīs darba dienas iepriekšējo desmit vietā. 

Izmaiņas izslēgšanas iemeslu regulējumā skārušas arī konkurences tiesību pārkāpumus. Saglabāts jau iepriekš paredzētais izslēgšanas iemesls par dalību kartelī (kad stājies spēkā vai kļuvis nepārsūdzams Konkurences padomes vai tiesas lēmums), taču ir pagarināts izslēgšanas termiņš – tagad tas ir trīs gadi iepriekšējā viena gada vietā. Savukārt pilnībā jauns ir 42. panta 2. daļas 7. punkts, kas nosaka, ka izslēgšanas iemesls ir arī pasūtītāja rīcībā esošas „pietiekami pārliecinošas” norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. 

Likuma 42. panta 7. daļa nosaka, kas ir „pietiekami pārliecinošas norādes”. Pirmkārt, Konkurences padomes lēmums, ar kuru kandidāts/pretendents atzīts par vainīgu dalībā horizontālajā karteļa vienošanā. Nianse, kas šo punktu atšķir no iepriekš minētā – šajā gadījumā netiek paredzēts, ka Konkurences padomes lēmumam jābūt kļuvušam neapstrīdamam un nepārsūdzamam; lēmums var būt pat apstrīdēts tiesā, taču tas vienalga kvalificējas kā izslēgšanas iemesls. „Faktiski pasūtītājam ir dots instruments, kādā veidā risināt situāciju iepirkumos, kad konstatēts kartelis,” secināja IUB pārstāve.  

Tāpat kā izslēgšanas iemesls, tagad der arī konstatētas norādes pieteikumā vai piedāvājumā, kas var liecināt par tādas vienošanās esamību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā, un par to ir saņemts Konkurences padomes viedoklis (padome to sniedz 10 darba dienu laikā). „Reizēm saņemam jautājumus – vai viedoklis šajā gadījumā jāprasa arī pretendentam? Atbilde ir nē – viedoklis iepirkuma vērtēšanas gaitā, pārbaudot izslēgšanas iemeslus konkrētiem pretendentiem, nav jāvaicā!” – norādīja eksperte. 

Savukārt likuma 42. panta 2. daļas 8. un 9. punktā runāts par profesionālās darbības pārkāpumiem, kas ir pasūtītāja izvēles (fakultatīvie) izslēgšanas iemesli – proti, pasūtītājs pats izlemj, vai tos piemērot (piemērošanas gadījumā jābūt arī norādei iepirkuma nolikumā). Kā šādi izslēgšanas iemesli iepirkumā var būt pretendenta/kandidāta veikti Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpumi vides, sociālo vai darba tiesību jomā; darba koplīgumu, ģenerālvienošanos pārkāpšana; likuma 3. pielikumā minēto starptautisko konvenciju prasību neievērošana. Tāpat pretendentu var izslēgt par citiem profesionālajā darbībā pieļautiem būtiskiem pārkāpumiem, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos. 

Izslēgšana no dalības iepirkumos paredzēta trīs gadu laikā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums. Jāņem vērā, ka jaunajā likuma redakcijā vairs nav atsauces uz Ministru kabineta noteikumiem, kuri ietvertu sarakstu ar šādiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Tomēr jāievēro, ka pamats Latvijā reģistrēta pretendenta izslēgšanai būs tieši kompetento iestāžu lēmumi, ar kuriem konstatēts būtiska pārkāpuma fakts. Ārvalstu subjektu izslēgšanas gadījumā arī jābūt vai nu kompetentas iestādes lēmumam, vai fakta konstatāciju apliecinošiem objektīviem pierādījumiem. Ja pasūtītājam ir šaubas par pierādījumu pietiekamību vai pieļautie pārkāpumi šķiet maznozīmīgi, kandidātu var arī neizslēgt no turpmākās dalības iepirkumā. 

Jaunums izslēgšanas iemeslu sarakstā ir neizpildītas līgumsaistības kā obligāts izslēgšanas iemesls. Līdz šim tas bija izvēles iemesls, turklāt tāds, kas attiecās tikai uz konkrētā pasūtītāja un izpildītāja līgumattiecību vēsturi. Tagad šo izslēgšanas iemeslu jāpiemēro obligāti, turklāt kontekstā ar jebkādām pretendenta neizpildītām līgumsaistībām citos iepirkumos (kaimiņu pašvaldībā, citā ministrijā u.tml.). Šajā ziņā svarīgi, lai pasūtītāja rīcībā būtu pietiekama un objektīva informācija par šādiem faktiem. Viens no informācijas avotiem ir līgumu reģistrs (tas gan sācis darbību tikai no 2023. gada 1. janvāra, un tajā atrodama informācija par līgumiem, kas slēgti kopš šī datuma). 

Izslēgt pretendentu par neizpildītām līgumsaistībām var trīs gadus no līguma laušanas (vienpusējas atkāpšanās) dienas. Vienlaikus gan arī šajā gadījumā pasūtītājs tomēr var izlemt par pretendenta neizslēgšanu, ja tam ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai pārkāpumu nozīmīgumu. 

Pavisam jauns izslēgšanas iemesls, ko paredz likuma 42. panta 2. daļas 13. punkts, ir „lēmuma ietekmēšana”. Tie ir gadījumi, kad kandidāts/pretendents ietekmējis iepirkuma procedūru, mēģinājis iegūt konfidenciālu informāciju vai sniedzis maldinošu informāciju, kas varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātu. Šogad pirmajā pusgadā šādas situācijas vēl neesot konstatētas, taču iepriekšējā praksē šad un tad ir bijušas, atzīst M. Drebeiniece. Izslēgšanas iemesls attiecināms tikai uz konkrēto iepirkuma procedūru. Ietekmējamo personu loks nav noteikts, savukārt kā pierādījums var kalpot attiecīgās personas (piemēram, iepirkumu komisijas locekļa vai pieaicinātā eksperta) ziņojums, ko piefiksē iepirkuma komisijas protokolā. 

Kurām personām jāpārbauda izslēgšanas iemesli?

Jaunajā regulējumā noteikts, kuras personas jāpārbauda kā iespējami izslēdzamas no iepirkuma. Pirmkārt, tas ir pats pretendents, kandidāts, tai skaitā personālsabiedrības biedrs; tāpat arī personas, uz kuru spējām balstās pretendenta pieteikums, kā arī apakšuzņēmēji (ja to darbu/pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 eiro (nevis 10%, kā iepriekš) apmērā. Apakšuzņēmējiem pārbaudāmi visi izslēgšanas iemesli (vēl viena atšķirība no iepriekšējā regulējuma). 

Savukārt jaunievedums regulējumā ir tas, ka pārbaudāmas arī personas, kurām ir izšķiroša ietekme uzņēmumā uz līdzdalības pamata (Koncernu likuma izpratnē), kā arī personas, kuras ir patiesie labuma guvēji. Pirmajā gadījumā jāpārbauda tādi izslēgšanas iemesli kā noziedzīgi nodarījumi, nodokļu saistību izpilde un reģistrācija ārzonās, bet patiesajiem labuma guvējiem – noziedzīgie nodarījumi, nodokļu saistību izpilde un interešu konflikts. 

Informācija par personām, kurām ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata, jāprasa no paša pretendenta/kandidāta. „Aicinu pasūtītājus laikus informēt piegādātājus, ka šādas personas tiks pārbaudītas. Jūs varat lūgt norādīt šīs personas jau piedāvājumā/pieteikumā vai arī vēlāk, vērtēšanas gaitā,” iesaka M. Drebeiniece. Savukārt informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir iegūstama no Uzņēmumu reģistra (par Latvijas subjektiem) vai prasāma pašam uzņēmumam (par ārvalstu subjektiem). 

„Reizēm saņemam jautājumus – ko darīt, ja Elektroniskajā iepirkumu sistēmā tiek norādīts, ka patiesais labuma guvējs nav saimnieciskās darbības veicējs un informācija par viņu netiks sniegta? Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka šāda ieraksta gadījumā pasūtītājs savu pienākumu ir izpildījis. Nekas cits nav jādara, jo VID publicē informāciju par fiziskajām personām – patiesajiem labuma guvējiem – gadījumā, ja tās ir saimnieciskās darbības veicēji,” skaidroja IUB pārstāve. 

Pārbaudot ārvalstīs reģistrētas personas, primārais informācijas avots vienmēr ir kompetento iestāžu izziņas, uzsvēra eksperte. Tikai tad, ja šādu izziņu no konkrētās ārvalsts nevar saņemt, tās var aizstāt ar pretendenta zvērestu vai apliecinājumu zvērinātam notāram (noziedzīgo nodarījumu, neizpildītu nodokļu saistību un maksātnespējas gadījumos) vai paša kandidāta/pretendenta apliecinājumu pasūtītājam (dalība kartelī ar spēkā stājušos, neapstrīdamu un nepārsūdzamu lēmumu, kā arī darba tiesību pārkāpumu gadījumos). „Rezumējot – primāri izziņa, bet, ja tās nav – zvērests, apliecinājums, apliecinājums notāram, atkarībā no izslēgšanas iemesla specifikas,” skaidro M. Drebeiniece. 

Izslēgšanas iemeslu izņēmumi

Publisko iepirkumu likums paredz gadījumus, kad izslēgšanas iemesli tomēr nebūtu jāpiemēro. Pirmkārt, ja piegādātājam izdevies veikt uzticamības atjaunošanu (tas gan nav iespējams visos gadījumos – šī iespēja neattiecas uz nodokļu saistībām, reģistrāciju ārzonā, galīgu notiesājošu spriedumu). Otrkārt, ja uz izslēgšanas iemeslu iestājies noilgums (jaunajā regulējumā tas ir vienādots visos piemērojamajos gadījumos – trīs gadi līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai). Treškārt, atsevišķus izslēgšanas iemeslus var nepiemērot steidzamības gadījumos (sarunu procedūra). Visbeidzot, ļoti specifisks gadījums – situācijas, kad pasūtītājs izvēlējies piemērot sarunu procedūru aktīvu izpārdošanai uzņēmuma darbības izbeigšanās gadījumā.

Semināra atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.

• Pasūtītājiem jādara viss iespējamais, lai veicinātu konkurenci