Kas jauns starptautisko sankciju jomā

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pēdējo mēnešu laikā precizējušas pieeju eksporta kontroles pasākumiem un sankciju piemērošanai, kas tieši skar personas, kas šķietami nav ASV jurisdikcijā, proti, Latvijas rezidentus. Arī Eiropas Komisija ir atjaunojusi vadlīnijas sankcionēto personu noteikšanai, kā arī regulās ir paplašināts atbildības tvērums par sankciju pārkāpšanu. Nozīmīgas izmaiņas skar uzņēmumu grupu iekšējos darījumus, ja viens no uzņēmumiem darbojas Krievijā kā Eiropas Savienības uzņēmuma meitas sabiedrība.

Par izmaiņām starptautisko sankciju jomā ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Aktualitātes starptautisko sankciju jomā» informēja Edgars Pastars, biroja partneris, zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju atbilstības speciālists.

Zelta likumi, kā pārbaudīt sankciju atbilstību

1 Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

Lai pārliecinātos par sankciju atbilstību, vispirms pārbauda, vai persona nav Eiropas Savienības (ES), ASV, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO), Latvijas Republikas sankciju sarakstā tieši vai netieši, vai Regulas 833/2014¹ 5. aa pantā un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sarakstā. Pārbauda arī īpašniekus un patiesos labuma guvējus un pārstāvjus, ņemot vērā, ka ne vienmēr sarakstos tiek iekļauti uzņēmumi pēc to nosaukuma.

Svarīgi arī pārbaudīt, vai ES regulas neierobežo preces piegādi pēc koda vai maršruta, vai cenas. Ļoti nozīmīgi, lai preces gala saņēmējs nav saistīts ar Krimu, Luhansku, Doņetsku, Zaporižjas okupēto daļu, Kubu, Irānu, Ziemeļkoreju, Sīriju, Sudānu, Venecuēlu. Nereti tiek aizmirsts, ka ne vienmēr preces saņēmējs būs sankcionēts vai prece kopumā ievešanai Krievijā būs sankcionēta vispār, bet, piemēram, ja tā nokļūtu Krimā, tad uz to jau attiektos stingrāki papildu noteikumi.

Ir jānovērtē arī sankciju apiešanas varbūtība, īpaši attiecībā uz gala saņēmēju. Šajā jomā ir daudz izdotu vadlīniju gan ASV, gan Latvijas, gan Lietuvas iestādēm.

Ir jāpārbauda, vai saņēmējs nav kādā no BIS (ASV noteikto eksporta aizlieguma) sarakstiem, tie ir vismaz trīs. Tas ir nozīmīgi, jo bieži prece tiks uzskatīta, ka tai ir ASV izcelsme (arī tad, ja to eksportē no ES uz Krieviju, ražo ES), ko interpretē ļoti plaši.

Apzināta nevērība nav arguments

2 Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Ir notikušas izmaiņas ES sankciju režīmā. Pirmā no tām ir atbildības korekcija. Regulā 833/2014 un Regulā 269/2014² ir korekcija par to, ko nozīmē sankciju pārkāpšana.

Regulās norādīts: ir aizliegts ne tikai apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šajā regulā noteiktos aizliegumus vai kuru rezultātā šie aizliegumi tiek apieti, bet arī piedalīties šādās darbībās un necenšoties apzināti panākt minēto mērķi vai rezultātu, taču apzinoties to, ka līdzdalībai var būt minētais mērķis vai rezultāts, un pieļaujot šādu iespējamību.

Tātad apzināta neredzēšana jeb apzināta nevērība, kas nav tīša pārkāpšana, vairs nav arguments, ko varētu izmantot, lai attaisnotu sankciju režīma pārkāpšanu, teica E. Pastars.

Ja meitas sabiedrība ir ārpus ES

Joprojām daudziem Latvijas uzņēmumiem ir meitas sabiedrības ārpus ES, tajā skaitā Krievijā. Līdz šim ES sankciju režīms, strikti pieejot no juridiskā viedokļa, parasti neattiecās uz meitas sabiedrībām, ja tās nav ES jurisdikcijā.

Tomēr gan ASV atsevišķās sankciju programmās, gan ES sankciju Krievijas programmās ir skaidri pateikts, ka mātes sabiedrībai Eiropā ir paredzēta atbildība par meitas sabiedrību darbību ārpus ES. Proti, fiziskajām un juridiskajām personām, vienībām un struktūrām jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka jebkura juridiskā persona, vienība vai struktūra, kas tām pieder vai ko tās kontrolē, nepiedalās darbībās, ar ko pārkāpj regulās paredzētu ierobežojošo pasākumu.

«Praksē gan vairāk ir novērots, ka patiesais labuma guvējs (PLG), kas vienlaikus ir Latvijas rezidents, dibina uzņēmumu augsta riska trešajā valstī, kas izmanto Latvijas uzņēmuma resursus. Tā formāli nav meitas sabiedrība, bet te ir jābūt uzmanīgiem, jo ir saistīti klienti, resursi, savstarpējie darījumi. Šī sankciju apiešanas shēma ir diezgan labi zināma un var radīt atbildību abiem uzņēmumiem, kas pieder konkrētajam PLG,» skaidroja advokāts.

ASV rīkojums

Atbildības jomā ir ne tikai jautājums no ES sankciju viedokļa. Bieži vien kriminālatbildības risks Latvijā ne vienmēr materializējas vai ir diezgan garš process. Savukārt ASV sankciju jautājumā atbildības risks ir daudz būtiskāks — tas ir gan sekundāro sankciju risks, gan atbildība ASV krimināltiesību sistēmā.

2023. gada 22. decembrī ASV prezidents izdeva «Rīkojumu par papildu pasākumiem saistībā ar Krievijas Federācijas kaitīgajām darbībām» («Sekundāro sankciju izpildrīkojums»), kas grozīja iepriekšējos izpildrīkojumus, lai tieši atļautu ASV noteikt sekundārās sankcijas ārpus ASV esošām finanšu iestādēm, kuras veicina aizliegtus darījumus. Piemēram, neliedz apkalpot tādus darījumus ar Krieviju, kuru mērķis ir sankciju apiešana. Šis rīkojums radīs sekas ar Latvijā, liekot bankām būt vēl piesardzīgākām sankciju jautājumos.

«Ja kāds no uzņēmumiem neievēro ASV sankcijas, it īpaši specifiskās jomās, tādā gadījumā nav pat svarīgi, ka darījums, ar kuru pārkāpj šīs sankcijas, ir vai nav saistīts ar ASV personām vai ASV. Pietiek, ja no citām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Turcijas u.c. —, tiek pārkāptas sankcijas, ko ir noteikusi ASV,» skaidroja E. Pastars. «Tas nozīmē, ka ASV likumi sankciju jautājumos pret Krieviju būtu jāievēro jebkurā pasaules valstī. Šajā rīkojumā akcents tika likts uz finanšu iestādēm, bet tas nebūt nenozīmē, ka sekundāro sankciju riskam netiks pakļauti arī citi uzņēmumi.»

Ko tas nozīmē? Ja uzņēmums neievēro tikai izolēti ASV sankcijas, neviens kriminālprocesu nerosinās, bet ASV iekļaus personu/uzņēmumu sankciju sarakstā, kas bieži vien var būt efektīvāks līdzeklis nekā kriminālatbildība kādā lokālā valstī. Finanšu iestādes un arī uzņēmumi var tikt pakļauti ASV sekundārajām sankcijām, ja neievēros galvenokārt kritisko preču eksporta noteikumus. Tāpat Latvijas uzņēmumam varētu būt neiespējami piesaistīt ASV finansējumu, izmantot ASV dolāru norēķinus, pārdot akcijas (daļas) ASV investoriem nākotnē.

Klientu izpētei iesaka divas saites

3 https://www.trade.gov/data-visualization/csl-search. 4 https://sankcijas.fid.gov.lv.

Runājot par klientu izpēti, advokāts iesaka izmantot divas saites:

• ASV CSL search (Consolidated Screening List)³ aptver visus galvenos ASV eksporta kontroles ierobežojumus;
• FID Excel tabula par uzņēmumiem, kurus FID identificējis kā sankcionētas personas kontrolei⁴.

Uzņēmumiem ir noteikti dažādi datu glabāšanas ilgumi klientu vai darījumu partneru izpētes materiāliem. Ieteicamā prakse dokumentu glabāšanai būtu desmit gadi. Tas saskan ar noilguma termiņiem daļēji Latvijas krimināltiesiskajā vidē un arī civiltiesiskajos jautājumos.

«Tas, ka esat pārbaudījuši klientu un neko neesat atraduši, arī ir jāfiksē, lai varētu pierādīt, kā tika meklēts,» piebilda advokāts. «Tas ir svarīgi arī publisko iepirkumu jomā — nepietiek tikai fiksēt, ka sankcijas ir pārbaudītas, svarīgi, kā tieši tas ir darīts, jo no kļūdas pārbaudes metodoloģijā var būt atkarīga atbildība. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka publiskajos iepirkumos jāvērtē arī ASV sankcijas, un tādēļ jābūt pārliecībai, ka meklētājā, kas tiek izmantots, ir ietverti ASV sankciju saraksti. Turklāt vārdu sakritībai tiek izmantotas metodes nebūtisku atšķirību gadījumā.»

Kā meklēt sankciju sarakstos

Strādājot ar uzņēmumiem ārpus Latvijas, nedrīkst paļauties uz to, ka sankciju sarakstā ir pārbaudīts tikai uzņēmuma nosaukums. Pārbaudē ir jāpārliecinās, vai meklētāja sakritības slieksnis ir 100% vai mazāks (ņemot vērā dažādu valodu vārdu pārveides īpatnības). Jāskrīnē varētu būt arī adreses vai nodokļu maksātāja numurs, «iesauka». Nereti tieši šie faktori ļaus konstatēt sakritību.

Sektorālo sankciju gadījumā jāatceras par Regulas 833/2014 5. aa pantu (uzskaita specifiski sankcijām, bet šaurākā apjomā, pakļautas personas, kuras nav sankciju sarakstos), kā arī tas, ka vairākos ASV prezidenta rīkojumos un ES regulu ir noteikts vispārīgs aizliegums — nedrīkst sadarboties ar organizācijām, kuras kontrolē Krievijas vai, piemēram, Venecuēlas valdība. Šādas personas var nebūt sankciju sarakstos. Tādēļ jāvērtē, vai sankciju piemērojamība neizriet no īpašnieka vai kontroles — kādas valsts valdības.

Iesaka pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmas

Svarīgi būtu visiem uzņēmumiem pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmas, kuras vēl varbūt nav atjauninātas, jo ES sankcijas patlaban ir piemērojamas no 50% sliekšņa, nevis 50% + 1 akcija vai daļa (kontroles kritērijs piemērojams papildus).

«Šai ziņā tagad esam vienādi ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijās noteikto slieksni. Bet jāatceras, ka Apvienotās Karalistes sankcijās joprojām ir 50% + 1 akcija vai daļa,» piebilda E. Pastars.

Advokāta prakse liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu un finanšu iestādes Latvijā diezgan saprātīgi, ne tikai formāli skatās uz 50% slieksni. Pie PLG 25% sliekšņa jau uzskata, ka varētu pastāvēt kontrole.

ES vadlīnijās ir precizēti arī kontroles kritēriji sankciju apiešanas kontekstā. Uzņēmumiem tos arī būtu vērts atjaunot iekšējās kontrolēs sistēmās. «Lai nav tā, ka dzīvojat 2018. gada vai 2019. gada realitātē, kur uzskaitītie kritēriji ir kosmosa konstruktoru biroji, divējāda lietojuma preces šaurā izpratnē utt. Šie kritēriji ir novecojuši. Laiki ir mainījušies. Tagad runājam par daudz plašākiem riska faktoriem. Sankciju iekšējās kontroles sistēma, kas gatavota 2018. gadā, nav objektīvi izmantojama 2024. gadā bez atjaunināšanas,» brīdināja E. Pastars.

Aizliegtās teritorijas

Uzņēmumi bieži vien aizmirst, ka specifiskām teritorijām, it īpaši Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā, pastāv stingrāks sankciju režīms. Turklāt jāņem vērā arī ASV sankciju režīms šādām teritorijām. Tāpēc ieteicams nodrošināt, ka nedz pakalpojums, nedz prece iepriekšminētajā teritorijās nav pieejama (arī netiek importēta), kā arī maršruts neved tām cauri. To ieteicams vienmēr iekļaut līgumos un pakalpojuma lietošanas noteikumos neatkarīgi no tā, ja normatīvais akts pat paredzētu kādu izņēmumu.

«Tas, ka kādu preci ir atļauts vest uz Krieviju, nenozīmē, ka to ir atļauts vest uz Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā,» uzsvēra advokāts. «Zaporižjas apgabals šobrīd ir lielākais izaicinājums. Tur bieži vien ar GPS bloķēšanu vai ģeolokācijām būs grūtāk, ir jāskatās pēc preču piegādes adresēm, pasta indeksiem, lai saprastu, vai tā ir Ukrainas vai Krievijas teritorija.»

BIS saraksti

5 ASV Industrijas un drošības biroja (Bureau of Industry and Security) vietne https://www.bis.gov.

BIS ir ASV noteikto eksporta aizlieguma saraksti⁵. Līgumiski ieteicams noteikt, ka darījums ar personu, kas ir jebkurā BIS atrodamajā sarakstā, nenotiek vai prece netiek piegādāta, vai netiek sniegts pakalpojums. Šo ieteicams darīt neatkarīgi, vai precei (īpaši tehnoloģijām) ir ASV izcelsme, jo kritēriji tā noteikšanai ir komplicēti.

ES un G7 valstis ir vienojušās par papildu konceptu, kas nodēvēts par CHPI sarakstu (Augstas prioritātes tehnoloģiskās preces — Common High Priority Items) un kas ir sadalīts vairākos līmeņos jeb rindās.

CHPI saraksts ietver preču kodus, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Dažkārt šīs preces var šķist pavisam ikdienišķa pielietojuma. ASV sankciju jomā papildus jāņem vērā, ka nedrīkst notikt sadarbība ne tikai ar sankcionētām personām, bet arī ar gala saņēmēju, kas darbojas tehnoloģiju, aizsardzības un saistīto materiālu, būvniecības, kosmosa un Krievijas Federācijas ekonomikas ražošanas nozarēs. Krievijas militāri rūpnieciskā bāze ietvert arī personas, kas atbalsta pārdošanu, piegādi vai tieši vai netieši pārsūta uz Krievijas Federāciju dažus kritiskus elementus.

Ikdienišķas preces

«CHPI sarakstā var būt iekļautas arī ikdienišķas preces, piemēram, gultnis no kafijas dzirnaviņām, elektrības vads, ko izmanto kādas iekārtas lādēšanai. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai uzņēmuma eksporta prece «nepakrīt» zem šī saraksta,» piekodināja advokāts. «Piemēram, dronus arī ražo no dažādām komponentēm, kuras ieved Krievija, un ikviens sīkums var būt noderīgs. Tāpēc nerunājam tikai šauri par divējādas lietojamības precēm, kuru noteikšanā izmanto gan HS kodus, gan pielietojamības mērķi, bet arī par CHPI sarakstu.»

Eksportējot CHPI saraksta preces, jābūt izvērstai iekšējai kontroles sistēmai uzņēmuma līmenī. Tā ir Regulas 833/2014 specifiska prasība no 2024. gada 26. decembra. tas ir vēl viens no iemesliem atjaunināt uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmu.

Valstis, ko ASV iestādes bieži min kā sankciju apiešanas centrus un tādēļ eksportā uz šīm valstīm pielietojama īpaša rūpība, ir Armēnija, Brazīlija, Ķīna, Gruzija, Indija, Izraēla, Kazahstāna, Kirgizstāna, Meksika, Nikaragva, Serbija, Singapūra, Dienvidāfrika, Taivāna, Tadžikistāna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti un Uzbekistāna. Arī Honkongai būtu vērts pievērst papildu vērību, ja runājam par Ķīnas izmantošanu sankciju apiešanā.

Jāparedz līgumisks aizliegums

Regulas 833/2014 12. g pantā teikts, ka noteiktām precēm obligāti ir jāparedz līgumisks aizliegums tās eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju, ja preci eksportē uz trešajām valstīm, izņemot ASV un citas partnervalstis. E. Pastars ieteica reeksporta aizliegumu attiecināt uz jebkuru preci, ne tikai to, kas minēta šīs regulas 12. g pantā. Īpaši ir jāfokusējas uz augstas prioritātes precēm. Līguma punktos jāparedz ne tikai līgumisks ietekmēšanas līdzeklis, bet arī faktiskas pārbaudes izlases kārtībā. Svarīgi, lai līgumā būtu visas ASV prasības attiecībā uz eksporta kontroli, un līguma punktā būtu jāparedz arī līgumsodi, kas nedrīkst būt tikai teorētiski.

Tomēr prasību par līgumisko aizliegumu nevajag interpretēt nepareizi, jo:

• prasībai būtu jābūt jebkuras Krievijai vai Baltkrievijai sankcionētas preces līgumā, kad to pārdod kādam;
• līguma punktam ne tikai jāparedz līgumiski ietekmēšanas līdzekļi, bet arī faktiski pārbaudes kārtība izlases veidā;
• jāaptver ASV prasības (BIS saraksti utt.).

Pakalpojumu sankcijas

Pakalpojumu sankcijas ir specifiski regulētas Regulas 833/2014 5. n pantā un OFAC attiecīgos rīkojumos. Tās skar ļoti plašu ekonomikas sektoru. Jāņem vērā, ka šīs sankcijas kopš 2022. gada maija attīstījušās pakāpeniski.

Ierobežojuma mērķis bija liegt Krievijas biznesam piekļuvi resursiem sava biznesa attīstīšanai, tostarp Rietumos, kā arī liegt piekļuvi juridiskajiem, sabiedrisko attiecību, konsultāciju pakalpojumiem Rietumos.

Ierobežojumu mērķis bija arī netiešā veidā vairāk kontrolēt ES uzņēmumu meitas sabiedrības Krievijā un Krievijas uzņēmumu meitas sabiedrības ES un neļaut Krievijai ietekmēt demokrātiju un tiesiskos instrumentus ES.

Iekšgrupas darbības

Latvijā ir diezgan daudz uzņēmumu, kuriem ir meitas sabiedrības Krievijā, tās var būt dažādu kompāniju sadarbības partneres. Līdz šim pakalpojumu sniegšana ES un partnervalstu uzņēmumu meitas sabiedrībām no ES mātes sabiedrībām nebija īpaši ierobežota, bet pastāvēja koncepts, ka

• ES jurisdikcija formāli neattiecas uz meitām ārpus ES, taču —
• mātes sabiedrība ir atbildīga par sankciju pārkāpumu, ja izmanto meitas sabiedrības sankciju apiešanai, kas bija ļoti grūti nosakāms.

Pēc pārejas perioda, kas ilga līdz 30. septembrim, visi iepriekšminētie pakalpojumi meitas sabiedrībām grupas ietvaros un arī kā ārpakalpojumu sniedzējam mātes sabiedrībai, ja iegūst arī meitas sabiedrība Krievijā, drīkst tikt sniegti, ievērojot šādus noteikumus:

• saņemta FID atļauja 5. n panta ietvaros;
• ārpus 5. n panta jāvērtē: a) vai no pakalpojuma neiegūst individuāli sankcionēta persona; b) netiek sniegts kāds cits pakalpojums, ko regulas varētu aizliegt, piemēram, kāds pakalpojumus tiek saņemts okupētajās teritorijās;
• mātes sabiedrība ir atbildīga, ka tās meitas sabiedrības nerīkojas pretēji ES regulām sankciju jomā. Netiek uzskatīts, ka tas nozīmē «ievēro sankcijas», bet netiek izmantota sankciju apiešana.

«Ja mātes sabiedrība sniedz meitas sabiedrībai grāmatvedības vai juridiskos pakalpojumus, vai nodrošina ar IT pakalpojumiem vai programmatūru, tas var nozīmēt 5. n panta pārkāpumu,» skaidroja advokāts. «Jo sanāk, ka Eiropas mātes kompānija meitas sabiedrībai Krievijā vai Baltkrievijā sniedz pakalpojumus, kurus regula aizliedz. Šos pakalpojumus sniegt var tikai tad, ja saņemta FID atļauja 5. n panta ietvaros.»

Kādus pakalpojumus aizliegts sniegt

Regulas 5. n pants nosaka, ka aizliegts sniegt Krievijas sabiedrībām tieši vai netieši:

• juridiskos pakalpojumus (daļēji — arī notāru pakalpojumus);
• audita un revīzijas pakalpojumus (arī obligātie auditi, piemēram, gada pārskatiem);
• grāmatvedības pakalpojumus;
• nodokļu konsultācijas;
• biznesa vadības konsultācijas;
• sabiedriskās attiecības un lobēšanu (var ietvert arī konferences);
• tirgus izpēti, testēšanu un analīzi, socioloģiskās aptaujas;
• arhitektūru, inženierizpēti, pilsētplānošanu, ģeoloģisko izpēti, kartogrāfiju, IT pakalpojumus un platformas (SaaS);
• citi pakalpojumi — starpniecība, norēķini, izplatīšana, dokumentācija u. tml., kas saistīts ar iepriekšminēto.

Minētais attiecas arī uz netiešu pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to jāvērtē klients nevis izolēti, bet kontekstā ar citu viņa biznesu, tostarp to, vai pakalpojums nerada netiešu labumu. Īpaša vērībā jāpievērš IT pakalpojumu sniedzējiem, ja viņu pakalpojumi ir pieejami Krievijā un Baltkrievijā — tieši vai netieši.

Vairāki izņēmumi

Lai tieši sniegtu juridiskos pakalpojumu Krievijas sabiedrībām, ir paredzēti vairāki izņēmumi. Viens no tiem ir tiesvedība, pārstāvot nesankcionētu personu (pārstāvot sankcionēto personu, būs pienākums saņemt atļauju).

Citi izņēmumi paredz, ka varētu būt iegūstama FID atļauja. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu notārs papildus drīkst apliecināt parakstus, ja Krievijas juridiskā persona vēlētos pārdot nekustamo īpašumu Latvijā. Līdz šim Eiropas Komisija to tulkoja kā aizliegtu darbību.

Attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem jāņem vērā, ka ASV OFAC ir plašākas sankcijas attiecībā uz personām — tās skar arī fiziskās personas Krievijā.

Jums arī varētu interesēt:

• Grāmatvežiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nozīmīgie grozījumi NILLTPFN likumā
• Sankciju likumā nostiprina FID pilnvaras
• Papildinātas vadlīnijas NILLTPF novēršanai  un sankciju riska pārvaldīšanai