Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: JELGAVA (video)

“Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,” – šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču – cik lielā mērā tas apraksta īstenību? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, biznesa aktivitātes un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā – Jelgava.

Būtībā Jelgavā ir daudzi priekšnoteikumi sekmīgai attīstībai. Pilsētā ir rūpniecības iestrādes un tradīcijas, tā atrodas tikai piecdesmit kilometru attālumā no Rīgas, un tajā darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Ņemot vērā šos faktorus, Jelgavai teorētiski vajadzētu būt starp Latvijas ekonomikas līderpilsētām. Bet par ko liecina nepielūdzamā statistika?

Jaunākie pieejamie Centrālās Statistikas pārvaldes dati par iekšzemes (vai pareizāk būtu teikt – iekšpilsētas?) kopproduktu Latvijas valstspilsētās pieejami par 2021. gadu. Šajā ekonomikas jaudas mērījumā Jelgava uz pārējo Latvijas valstspilsētu fona izskatās viduvēji. Tā ieņem 6. vietu, atpaliekot no Rīgas, Valmieras, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes un apsteidzot (pavisam nedaudz) Jēkabpili, kā arī Daugavpili, Jūrmalu un Ogri.

Arī citi ekonomiku raksturojošie dati rāda apmēram to pašu ainu. Tēlaini izsakoties, Jelgavas alnis “peld” ap vidējo valstspilsētu līmeni, dažbrīd paceļot galvu mazliet augstāk, bet dažbrīd atkal pagrimstot zem ūdens virsmas.  

Pēc vidējiem mēneša ienākumiem Jelgava ieņem 5. vietu starp valstspilsētām, pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas uz vienu iedzīvotāju – 4. vietu, pēc uzņēmumu saražotās produkcijas vērtības uz vienu iedzīvotāju – 6. vietu. Uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (no iedzīvotāju kopskaita), kas parāda privātā biznesa sektora aktivitāti, Jelgavā 2022. (divtūkstošdivdesmit otrajā) gadā bijis vien septītais lielākais starp valstspilsētām. Ārvalstu tiešo investīciju (uz 1000 iedzīvotājiem) piesaistes ziņā pēdējos piecos gados kopumā Jelgava ieņem 5. vietu Latvijā, uzņēmumu skaitā uz 1000 iedzīvotājiem – 4. vietu.

Datu sniegtā kopaina rada diezgan skaidru secinājumu par Jelgavu kā ekonomiski viduvēju Latvijas valstspilsētu, kura, iespējams, nebūtu pat šajā vidusmēra līmenī, ja atrastos tālāk no Rīgas. Pētot statistiku, acīs iekrīt vairāki ļoti tuvie Jelgavas rādītāji ar Rēzekni (kuros Jelgava pat mazliet atpaliek) – IKP uz iedzīvotāju, uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz iedzīvotāju, uzņēmumos nodarbināto īpatsvars. Kļūst skaidrs – ja Rēzekne un Jelgava apmainītos ar ģeogrāfiskās atrašanās vietām, tad vietām apmainītos arī rādītāji, kuros Rēzekne atpaliek – augsto Rēzeknes bezdarbu un krietni zemāko vidējo algu amortizētu Rīgas faktors. Jo fakts, ka patlaban Rīgā strādā gandrīz tikpat daudz jelgavnieku, cik pašā Jelgavā.

Arī ekonomikas eksperti no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes sniedz līdzīgu vērtējumu. Fakultātes paspārnē esošā Ekonomikas un finanšu institūta vadošā pētniece Modrīte Pelše domā šādi: 

“Jelgavas valstspilsētas ekonomisko attīstību vērtēju kā viduvēju. Pilsēta sevi pozicionē kā industriālu pilsētu ar attīstītu apstrādes rūpniecību, kuras dominējošās nozares ir metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas ražošana, kā arī plastmasas izstrādājumu ražošana un pārstrāde. Savukārt, ja vērtējam to no pelnošāko nozaru skatpunkta, tad pilsētā nav pārstāvēti uzņēmumi, kas plaši darbojas finanšu un informācijas tehnoloģiju jomā, arī enerģētikā strādājošo uzņēmumu varētu būt vairāk, īpaši ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos Jelgavā un apkārtējās teritorijās. Lai arī liela daļa no Jelgavas valstspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pelnoši, ar augstu pievienoto vērtību strādājoši uzņēmumi, uz esošo iedzīvotāju skaitu pilsētā šis rādītājs nav optimāls.”  

Arī pašas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes kapacitāte Jelgavas ekonomikas attīstībā līdz šim ne tuvu nav izmantota pietiekami. Tiek minēti tikai atsevišķi, mazi piemēri, kad sadarbība starp akadēmisko resoru un biznesu (ko būtu jākultivē ar pilsētas vadības starpniecību) rezultējusies kādos konkrētos, jaunos uzņēmumos. Skaidrs, ka patlaban Jelgavā nav iespējams runāt par spēcīgu, sistēmisku zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģiju, bet tieši tas ir augstas produktivitātes ekonomikas pamatā, kā to rāda, piemēram, Tartu.

Ko par to visu saka Jelgavas domes vadība? Kāda veida ekonomisko izaugsmi tā plāno pilsētai? Atbildot uz Bilances jautājumu par Jelgavas ekonomiskās attīstības prioritātēm, Jelgavas dome ticami identificē pilsētas potenciāli stiprās puses: “Viedās specializācijas jomu attīstība: bioekonomika, viedā enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”, kā arī pašsaprotami uzsver, cik svarīgas ir uzņēmumu iespējas “sadarboties ar trešo lielāko Latvijas Republikas augstāko izglītības un zinātnes iestādi.”

Taču – to visu būšot iespējams attīstīt tikai tad, kad Jelgavā tikšot realizēts kāds izšķiroši svarīgs ekonomiskās infrastruktūras projekts. “Lai veicinātu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību piesaisti Jelgavai un ekonomikas veicināšanai ļoti nozīmīga ir Zemgales industriālā parka izveide bijušā Jelgavas lidlauka teritorijā. Attīstot Zemgales industriālo parku un atbalstot tieši viedās specializācijas nozares, uzņēmumi spēs palielināt produktivitāti un spēju radīt vērtīgākus, inovatīvus un uz zināšanām balstītus produktus un pakalpojumus,” – tā Jelgavas dome pamato ZIP projekta izšķirošo lomu pilsētas ekonomikas modernizācijā. Problēma esot tā, ka esošajos biznesa parkos Jelgavā vairs neesot brīvu teritoriju jauniem ražošanas uzņēmumiem.

Jauna industriālā parka izveide pilsētas attīstībai, protams, nāktu par labu, bet vai tā kļūs par zelta atslēdziņu, kas ļaus Jelgavai no viduvējā līmeņa izrauties Latvijas valstspilsētu līderos? Vai Zemgales industriālā parka neesamība var kalpot kā atruna visām pašreizējām pilsētas ekonomikas problēmām un neizdarītajām lietām? Arī akadēmisko ekonomikas pētnieku skatījumā vienas specializētas teritorijas attīstība nevarētu būt uzskatāma par panaceju. “Nav jau svarīgi, vai izveidotu teritoriju saucam par Zemgales biznesa parku vai kā citādi, vai vispār iztiekam bez šādas īpašās teritorijas. Būtiski ir ļauties un pieņemt jaunus izaicinājumus un darīt ko savādāk, atbalstīt cilvēkus ar uzņēmēja gēnu, radīt modernas mājvietas strādājošajiem. Neaizmirstot arī ražošanas sfēras, kurās kā galvenos resursus izmanto Zemgalē izaudzētos un pieejamos izejmateriālus. Lieliska platforma tam ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kur apvieno bioekonomikas nozares, inženierzinātņu un informācijas tehnoloģijas,” uzskata Modrīte Pelše.       

Grūti noteikt, kas no visiem minētajiem ir galvenais cēlonis Jelgavas ekonomikas konkurētspējas problēmām, taču skaidrs, ka patiesā Jelgavas realitāte diemžēl ir visai patālu no Valsts prezidenta aprakstītās. Valstspilsētai ir vēl daudz, ko darīt – gan pilsētvides kvalitātes uzlabošanā, gan ekonomikā.  

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Ekonomikas izrāviena pamatā – mērķtiecīga lielo pilsētu attīstība» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī: