Arvien pieaugošs finanšu trūkums gan valsts, gan pašvaldību makos, pašvaldību funkciju palielinājums, darbaspēka mobilitātes pieaugums plus vēl daudz citu problēmu rāda, ka pašreizējais — 2015. gada ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu apstiprinātais pašvaldības finanšu izlīdzināšanas modelis — īsti vairs nestrādā.
Viens no galvenajiem pirms gadiem veiktās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bija veicināt novadu attīstību, mudināt pašvaldības vairāk domāt par investīcijām un jaunām darbavietām, tādējādi tām kļūstot arvien vairāk finansiāli pašpietiekamām. Diemžēl tas nav noticis. Un iemesls ir ne tikai pašvaldību nevēlēšanās vai nevarēšana piesaistīt investorus, bet drīzāk gan ģeopolistiskā situācija reģionā, kā arī kārtējā ekonomiskā krīze, kurai tagad ejam cauri līdz ar strauji augošu inflāciju iepriekšējos gados un tās mazināšanu tagad.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus priekšlikumus jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim, bijušas sarunas ar pašvaldībām un cerības, ka jau nākamgad izmaiņas varēs stāties spēkā. Taču izskatās, ka tā visdrīzāk nebūs. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar Bilanci uzsvēra, ka pašvaldības grib papildu naudu, bet naudas daudzums nākamgad valsts budžetā ir ļoti ierobežots. Galvenā prioritāte ir drošības stiprināšana. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis saka, ka nav jēgas mainīt kritērijus, ieviešot jaunus modeļus, ja finanšu resursu no tā nepaliek vairāk. Vajadzības aug, bet valsts savu daļu pašvaldību atbalstam palielināt nevēlas. Līdz ar to visdrīzāk nākamgad nekas finanšu izlīdzināšanā nemainīsies, visi mēģinās dzīvot pa vecam.
Ja paskatāmies uz pašreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, tad galvenais spēlējošais spēks ir Finanšu izlīdzināšanas fonds (FIF), kurā bagātākās pašvaldības iemaksā naudu, kuru tad arī pārdala par labu tām pašvaldībām, kas ir nabadzīgākas. Nedaudz naudas pieliek klāt arī valsts. Taču kopumā realitāte ir visai skaudra — tikai astoņi Pierīgas novadi un divas valstspilsētas — Rīga un Jūrmala — ir tās, kas spēj savu daļu iemaksāt fondā. Piecas valstpilsētas un 28 novadi ir fonda naudas saņēmēji.
Valstspilsētu spožums un posts
Ja paskatāmies uz pašreizējo situāciju, tad FIF visvairāk naudas, protams, iemaksā galvaspilsēta Rīga. Tā arī ir lielākais finanšu donors kopumā. Šogad tā citām pašvaldībām novirzījusi 133,3 miljonus eiro. Otrs donors no valstspilsētām, kas arī spēj naudu novirzīt citiem, ir Jūrmala — šogad iemaksa FIF sasniegs 10,62 miljonus eiro.
Citas valstspilsētas ir naudas saņēmējas. Tāda ir otra lielākā Latvijas valstspilsēta Daugavpils, kura saņem 25,45 miljonus eiro, darbīgā Liepāja arī saņem 13,9 miljonus eiro, nu jau teju bankrotējusī Rēzekne — 7,5 miljonus eiro, Jelgava — 5,1 miljonu eiro, savukārt, Ventspils — 3,3 miljonus eiro.
Jāatgādina par pāris ne īpaši lietderīgām lietām, kur arī savulaik aizgājusi vismaz daļa no fonda naudas. Piemēram, Rēzekne ir kļuvusi slavena ar savu nepabeigto atpūtas kompleksu, kuru cēla nu jau atstādinātā Rēzeknes mēra radi. Rēzekne ir praktiski nonākusi bankrota priekšā, un Saeima 20. jūnijā ir galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par Rēzeknes domes atlaišanu. Arī Jelgavas «zaļzemnieku» vadība ir izpelnījusies kritiku par kārtējo jauno Volvo markas mašīnu pirkumu. Nereti no iedzīvotājiem nākas dzirdēt par labi sakoptajām pilsētām vai mazpilsētām, taču par Rīgu, kas ir galvenais naudas devējs citiem, tā izteikties ir ļoti grūti. Ja daudzviet notiek gan māju siltināšana, gan ceļu labošana, tad Rīgā šiem darbiem naudas trūkst.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis jau vairakkārt ir paudis neapmierinātību ar pašreizējo FIF darbību un uzskata, ka tas Rīgai atstāj pārāk maz līdzekļu. «Rūpīga pašvaldību ieņēmumu un izdevumu analīze pēc izlīdzināšanas parāda vēl vairākas nepareizības pašreizējā pašvaldību finansēšanas modelī — Rīgas valstspilsētas ieņēmumi pēc izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju ir tikai septītajā vietā, savukārt pēc izdevumiem, kas ietver arī citas valsts budžeta mērķdotācijas un nozaru politikas instrumentus, uz vienu iedzīvotāju Rīgas valstspilsēta ir tikai 18. vietā. Tālāka analīze norāda jau uz būtisku iztrūkumu kapitālajos izdevumos vai investīcijās infrastruktūrā, salīdzinot ar citām pašvaldībām, un neveicina pilsētas konkurētspēju Baltijas reģionā,» Bilancei norāda V. Ķirsis.
Rīgas pašvaldība uzskata, ka būtu jāmaina arī nodokļu sadales modelis, proti, ja patlaban iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) iemaksas pašvaldībām tiek noteiktas pēc deklarēto iedzīvotāju skaita (tātad, nodokļus maksā tie cilvēki, kas dzīvo konkrētā vietā), tad Rīga uzskata, ka šis nodoklis proporcionāli būtu jāsadala gan ņemot vērā tos, kas dzīvo pašvaldībā, gan tos, kas tajā strādā. Rīga ir darbavieta ļoti daudziem Pierīgas iedzīvotājiem, taču ne eiro centa no viņu samaksātā IIN Rīgā nepaliek, lai arī tiek izmantota, piemēram, infrastruktūra.
«Rīgas domes vārdā esmu vairākkārt norādījis, ka gan pastāvošā kārtība finanšu izlīdzināšanā, gan jaunpiedāvātais modelis nerisina būtisku Latvijas ekonomikai svarīgu jautājumu — investīciju piesaisti un ekonomikas attīstību. Bez pašvaldību ieņēmumu sasaistes ar darba vietām, mazinot pastāvošo koncentrēšanos uz iedzīvotāju dzīvesvietu, nepanāksim attieksmes izmaiņu un būtisku progresu labi apmaksātu darba vietu piesaistē,» uzver V. Ķirsis.
Pārmaiņas iepauzē
Kā Bilancei norādīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, pašvaldības ne tikai gaida lielāku atbalstu no valsts, tās grib saprast, kādas būs jaunās nodokļu politikas nostādnes. Tāpēc arī iestājusies pauze. Jāpiebilst, ka bija plānots, ka jaunās nodokļu pamatsnotādnes varētu sākt apspriest jau līdz Jāņiem, taču nu valdība par tām ir gatava runāt tikai augustā, saņemot jaunākos makroekonomiskos datus un uzsākot veidot nākamā gada valsts budžetu. Tas arī nozīmē, ka nekādas ļoti lielas pārmaiņas pēc būtības nodokļu politikā var arī nesekot.
Pašvaldībām piedāvātais jaunais modelis paredz, ka visās pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji tiek sadalīti grupās un tiek arī aprēķināts, kādas ir katrai grupai nepieciešamās vidējās pakalpojuma izmaksas. Tā arī nonāk līdz minimāli vajadzīgākajām naudas summām, kuras nepieciešamas pašvaldībām, lai varētu nodrošināt garantētos pakalpojumus. Priekšlikumi paredz, piemēram, pašvaldības rīcībā pilnībā atstāt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, kā arī izlīdzināšanai nepakļaut daļu IIN. Finanšu ministrija piedāvā apspriest izmaiņas IIN sadalē, ņemot vērā arī darbavietas atrašanās vietu.
«Nē, mēs neesam gatavi patlaban runāt par jauniem kritērijiem. Pamainot kritērijus, naudas vairāk nepaliek, bet pašvaldībām naudas pietrūkst. Turklāt valdība ik pa laikam vēl paņem to nost. Piemēram, jau trīs gadus mums ir samazināti ienākumi no IIN par 5%. Pašvaldības saņem tikai 75% no IIN. Šis samazinājums rada aptuveni 130 miljonus eiro iztrūkumu katru gadu pašvaldību budžetos. Tāpat arī aizņemšanās iespējas tikpat kā pašvaldībām vairs nav, viss izsmelts. Būs jaunie Eiropas Savienības fondi, kuriem vajadzīgs līdzfinansējums, taču naudas jau tam nav,» uzskaita G. Kaminskis un vēlreiz norāda — kamēr nav atrisināts jautājums par to, cik daudz naudas būs pašvaldībām un ar cik lielu summu piedalīsies valsts, runāt par jauniem sadales kritērijiem ir bezjēdzīgi.
«Arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD eksperti savā ziņojumā par ekonomikas pārskatu kā vienu no svarīgām rekomendācijām akcentējuši nepieciešamību Latvijas pašvaldībām nodrošināt pietiekamu, stabilu un prognozējamu finanšu ieņēmumu avotu. Eksperti konstatēja, ka daudzām Latvijas pašvaldībām trūkst pietiekamu nodokļu ieņēmumu avotu, lai finansētu savas autonomās funkcijas. Tās ir atbildīgas par plašu publisko pakalpojumu pieejamību, proti, izglītības, veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī infrastruktūras u.c. Eksperti secinājuši, ka valsts finansējums, kas nav paredzēts konkrētiem mērķiem, nav stabils, un par tā apmēru katru gadu notiek sarunas, plānojot valsts budžetu. Šāda situācija rada nenoteiktību pašvaldību budžeta plānošanā un apgrūtina ilgtermiņa izdevumu saistību uzņemšanos, piemēram, attiecībā uz infrastruktūras projektiem,» uzsver Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs.
Jāpiebilst, ka valdībai un arī pašvaldībām jebkurā gadījumā vajadzēs vienoties par nākamā gada valsts budžeta sadali un valsts dotāciju lielumu, neatkarīgi no tā, vai tiks vai arī netiks veikta finanšu izlīdzināšanas reforma jau no 2025. gada. Šīs sarunas nekad nav bijušas vieglas.
Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Pašvaldību vajadzības aug, finanšu izlīdzināšana vairs nestrādā» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024
Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada jūlija (511.) numurā.
Jums arī varētu interesēt:
- Vai Latvijas ekonomikai jābalstās uz lielo pilsētu attīstību?
- Atzīst par pamatotu Limbažu novada pašvaldības noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi
- Izmaiņas budžeta iestāžu kontu plānā un līdz šī gada beigām paveicamie pārklasifikācijas darbi
