Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: VALMIERA (video)

Kad domājam par ekonomiku un Valmieru, bieži vien kā pirmais prātā nāk uzņēmums Valmieras stikla šķiedra. Taču Valmiera ir kas vairāk nekā viena uzņēmuma brīnums. Pagājušajā gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Valmieras novadā bija kooperatīvā sabiedrība VAKS. Valmieras stikla šķiedra ierindojās otrajā vietā pēc apgrozījuma, tiesa gan, tās loma eksportā tomēr ir izšķiroša. Kā norāda Luminor Bank galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, Valmieras stikla šķiedra ir ne tikai Valmieras nozīmīgākais eksporta uzņēmums, bet specializēto stikla šķiedras audumu ražošanā - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē.

Valmieras uzņēmumu rezultāti ir kā pilsētas saimniecības spogulis – te tiek sasniegti statistikas rādītāji, kas Latvijas mērogā ir gandrīz vai izcili. Valmieras iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir augstākais ārpus Rīgas – 20 800 eiro. Valmierā uzņēmumu saražotā produkcija uz vienu iedzīvotāju sasniedz trešo augstāko vērtību Latvijā – 24 000 eiro. Arī bezdarba līmenis ir viens no zemākajiem valstī – tikai 3,5%. Lielu lomu šajos panākumos spēlē investīcijas – pēdējos piecos gados Valmieras novadā piesaistītas investīcijas 11 miljonu eiro apmērā uz 1000 iedzīvotājiem, šajā ziņā apsteidzot pat Rīgu un ieņemot 1. vietu Latvijā.

Valmieras novada iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju sasniedz 14 000 eiro, kas Latvijas novadu starpā to ierindo 4. vietā, ja neskaita dažus nelielos Pierīgas novadus. Tomēr Baltijas mērogā Valmieras novads ieņem tikai dalītu 19./20. vietu ar Telšu apriņķi, palaižot priekšā vairumu Igaunijas novadu un Lietuvas lielāko pilsētu (Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Paņevēžas un Šauļu) apriņķus. Šī statistika vairāk liecina par Latvijas ekonomikas konkurētspēju kopumā - novads, kas valsts mērogā ir pirmrindniekos, Baltijas līmenī ir tikai vidusmērs.

Pētot Latvijas mērogā teicamos Valmieras rādītājus, svarīgi saprast, kā pilsētai tas izdevies. Kāpēc tieši Valmiera, kas nav starp lielākajām Latvijas valstspilsētām, ir spējusi būt sekmīgāka par citiem? Vai ir kāda veiksmes recepte, no kā būtu iespējams mācīties pārējām Latvijas valstspilsētām?

Labā ziņa, ka šāda veiksmes recepte patiešām pastāv. Sliktā ziņa - to vairs nebūs iespējams atkārtot, ja vien citu pašvaldību rīcībā nenonāks laika mašīna.

Deviņdesmito gadu sākumā Valmieras vietējā elite pieņēmusi lēmumu saglabāt padomju laika rūpniecisko mantojumu, modernizējot un integrējot to jaunajā ekonomikas modelī. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, kur rūpnīcas tika slēgtas, Valmiera izvēlējās citu ceļu un šodien bauda šīs tālredzīgās pieejas sekas.

Pēteris Strautiņš norāda, ka Valmieras ekonomikai raksturīgi uzņēmumi ar vērtīgiem produktiem un prasmēm, kuru saknes meklējamas padomju laikā vai pat senāk. Piemēram, vienīgais padomju laika uzņēmums, kas nav izdzīvojis, bija Valmieras gaļas kombināts, kas savu darbību beidza globālās finanšu krīzes laikā. Pārējie uzņēmumi ir modernizēti un veiksmīgi integrēti mūsdienu tirgū.

Var secināt, ka Valmiera deviņdesmito gadu sākumā gāja apmēram to pašu ceļu, kas, saskaņā ar Tartu Universitātes profesora Lenno Ūskulas Bilancei šā gada jūnija numurā stāstīto, tika izvēlēts Igaunijā. Arī tur padomju rūpnieciskais mantojums netika norakstīts, bet gan maksimāli saglabāts, kam palīdzēja arī Somijas investoru ienākšana.

To, ka Valmieras ekonomika atrodas “uz augstāka plauktiņa” nekā citu Latvijas valstspilsētu saimniecības, apliecina arī fakts, ka Valmiera saskaras ar saviem, jau nākamās pakāpes izaicinājumiem. Kamēr vairumā pārējo pilsētu (izņemot tās, kuras atrodas tiešā Rīgas tuvumā) primāri nākas domāt par to, kā veicināt jaunu darbavietu rašanos, Valmierā viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem un tālāku attīstību ierobežojošajiem faktoriem ir pretējs - darbaspēka trūkums.

“Gan bezdarba līmenis, gan bez darba esošo sastāvs norāda, ka Valmieras novadā aktuālāks ir nevis bezdarbs, bet gan darbaspēka nepietiekamība,” secināts Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. Valmieras uzņēmumi vietējos studentus izķerot jau pirmajos kursos, Bilancei apgalvo novada dome.

Cieši saistīta ar darbinieku trūkumu ir dzīvojamā fonda nepietiekamība,kuru pašvaldība definē kā vienu no svarīgākajiem attīstības izaicinājumiem. Tāpēc Valmiera izceļas ar pašvaldības subsidētu dzīvokļu īres namu būvniecību, kas ir citur Latvijā gandrīz nenovērojams fenomens. Pilotprojekts ar 150 dzīvokļiem tika pabeigts 2018. gadā, tas esot sevi pilnībā pierādījis, un šogad jau ar valsts atbalstu uzsākta vēl 120 zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju būvniecība. Tas liecina, ka Valmiera darbaspēka trūkumu cenšas risināt, piesaistot darbiniekus ne tikai no tuvākās apkārtnes ikdienas svārstmigrācijas areāla (no tā Valmierā ik dienu ierodoties 7000 nodarbināto), bet arī krietni plašākas teritorijas. Valmieras novada dome apstiprina, ka pašvaldība ir ieinteresēta piesaistīt iedzīvotājus kā darbiniekus no attālākiem Latvijas reģioniem, bet mērķis nav visus iedzīvotājus piesaistīt tikai Valmierai, bet gan veicināt arī visa novada apdzīvotību.

Valmieras novada ilgtermiņa stratēģijā kā ekonomikas tālākie attīstības virzieni bieži pieminēta "viedās specializācijas" un "aprites ekonomikas" nozaru attīstības nepieciešamība, arī “zaļā kursa” sniegtās iespējas. Tas liecina par Valmieras nodomu mērķēt uz tuvākās nākotnes ticamākajiem “trendiem”, bet vai aiz šīm frāzēm slēpjas kas konkrētāks - gan prioritāšu, gan jau paveikto iestrāžu ziņā?

Izrādās, ka slēpjas gan. Valmiera patlaban prioritāri attīstot divus jaunus, specifiskus ekonomikas virzienus - militāro ražošanu un biorafinēšanu.

Biorafinēšana Latvijā ir jauna nozare, un Valmierā tā attīstās sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Izmantojot Vidzemes reģiona resursus, kā koksni un graudus, Valmierā tiek stiprināts vietējais kokrūpniecības sektors, kurā ietilpst gan moduļu ēku, gan mēbeļu ražošana. Vienlaikus tiek atbalstīti arī citi virzieni, kur tradicionāliem resursiem piešķirta jauna vērtība, veidojot inovatīvas izejvielas ar plašu pielietojumu – no kosmētikas līdz pat bioasfalta ražošanai, skaidro Valmieras pašvaldība.

Nobeiguma vietā rodas vilinājums secināt, ka Valmiera ir labā nozīmē “visigauniskākā” Latvijas valstspilsēta, ko iezīmē deviņdesmitajos gados saglabātā rūpniecība, apjomīgā investīciju piesaiste, mūsdienīgāks skatījums izglītības jomā un rūpīgāki centieni tās integrēšanā uzņēmējdarbībā, kā arī konkrēts stratēģiskais tālākas attīstības redzējums, un, pats galvenais, reāla darbība tā īstenošanā. Atbilstoši ir arī rezultāti. Vienlaikus gan svarīgi pie sasniegtā neapstāties, virzoties uz drosmīgiem tālākiem mērķiem, par spīti objektīvajam šķērslim - nelielajam iedzīvotāju skaitam.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: OGRE (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Latvijas pirmrindniece Valmiera
• Kuras ir ekonomiski aktīvākās valstspilsētas?
• Valstspilsētu ekonomiskie dati