0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILielu uzņēmumu grupām Latvijā vēl nebūs jāsāk maksāt globālo minimālo nodokli

Lielu uzņēmumu grupām Latvijā vēl nebūs jāsāk maksāt globālo minimālo nodokli

Pēc VID un likumprojekta anotācijas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2024. gada 21. jūnijā spēkā stājas Saeimā 2024. gada 6. jūnijā gala lasījumā pieņemtais Finanšu ministrijas sagatavotais Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Direktīva stājās spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. dmbrī. Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņeceas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: rawpixel.com from Pexels

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2024. gada 21. jūnijā spēkā stājas Saeimā 2024. gada 6. jūnijā gala lasījumā pieņemtais Finanšu ministrijas sagatavotais Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Direktīva stājās spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. dmbrī. Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņeceas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.

Direktīvā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to jurisdikcijā, virspeļņu.

Likums ir attiecināms uz Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām, kā arī starptautisku uzņēmumu grupu Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem un filiālēm.Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijā līdz šim ir reģistrētas un darbojās ne vairāk kā trīs uzņēmumu grupas mātes uzņēmumi un apmēram 300 uzņēmumu grupas meitasuzņēmumi un filiāles, uz kuriem varētu attiekties Direktīvas tvērums - grupas apgrozījums gadā pārsniedz 750 milj. euro.

Starptautisku uzņēmumu grupu uzskata par lielu, ja tās kopējie gada ieņēmumi mātes uzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no četriem iepriekšējiem pārskata gadiem ir 750  miljoni eiro vai vairāk.

Ar likumu ir pārņemti Direktīvas noteikumi, taču to piemērošana Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem atlikta uz sešiem gadiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.

Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro, un tās noteikumi nodrošinās, ka uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15% no peļņas apmērā. Noteikts pienākums grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams, piemērojot Direktīvā noteikto minimālo likmi.

Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa – virsnodoklis.

Likumā skaidrots, ka ar virsnodokli saprot papildu nodokli, ko aprēķina par jurisdikciju vai sastāvā esošu vienību saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu lielām starptautisku uzņēmumu grupām.

Citi likumā lietotie termini atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām", Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Valsts fondēto pensiju likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Grāmatvedības likumā, Komerclikumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi, kā arī likuma 1. pantā skaidroti vairāki uz šo regulējumu attiecināmi termini. Tādi, piemēram, ir: fiskāli caurskatāma vienība, galīgais mātes uzņēmums, kontrolējoša līdzdalība, nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība u.c.

Lasiet arī: