Nodokļu reforma paredz būtiski palielināt darba spēka izmaksas mazajiem darba devējiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu šiem uzņēmumiem būs jāatrod vairāk nekā 13 miljoni eiro, lai varētu vismaz saglabāt savu uzņēmumu darbību. Turpretī nodokļu reformas autori deklarē, ka tās uzdevums ir atvieglot uzņēmējdarbību, it sevišķi reģionos (kas ir lielākoties mazo uzņēmumu atrašanās vieta).

LTA padomes dalībnieks, uzņēmējs Raimonds Nipers, uzskata, ka nodokļu reforma attiecībā uz nodokļu sloga samazināšanu par 3-6 procentiem izskatās gana smieglīga, ja nodokļu plaisa darba ņēmējiem ar darba algu 800 eiro, salīdzinot ar Latviju atstājošo iedzīvotāju populārāko gala mērķi - Lielbritāniju ir gandrīz 400 procentu.

Lai saņemtu 1000 eiro uz rokas, Lielbritānijā jāsamaksā nodokļos 198 eiro, bet Latvijā, lai saņemtu uz rokas šādu summu, jāsamaksā 769 eiro.

Minimālās algas lielums ir problēma nodarbinātībai valsts reģionos. Darbiniekiem, saņemot minimālo darba algu, netiek nodrošināts minimālais iztikas līmenis. Tādēļ darbiniekiem nav motivācijas strādāt. Un tieši otrādi, darba devējiem ir problēmas ar minimālas algas kopējas summas izmaksu nodrošināšanu 470 eiro apmērā, jo šo summu darbinieks bieži vien nenopelna.

FM piedāvā ar 2018. gadu palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, kur darbinieks uz rokas saņemtu 367 eiro un kopējās minimālās algas izmaksas sastādītu 532 eiro. Mazajiem uzņēmumiem ar desmit darbiniekiem gadā darba algas palielinājums izmaksās ap 7,5 tūkstošiem eiro. Pēc Lursoft datiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šāda gada peļņa vien ir 6% uzņēmumu. Valstī saņem minimālo algu vai mazāk 23% jeb 175 tūkstoši strādājošo, un tieši reģionos nodarbinātie saņem reālo minimālo darba algu. Minimālas algas palielināšanas rezultātā reģionos tiks likvidēti ap 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu, bez darba paliks ap 60 000 cilvēku.

Valdībai vajadzētu pārvarēt “pašsaglabāšanās sindromu” valsts pārvaldē un atrisināt divas taisnīgas nodokļu reformas veikšanai atrisināmas problēmas.

Pirmkārt, veikt būtiskas strukturālas reformas sabiedriskajā sektorā, kurā jau 2015.gadā (bez valsts un pašvaldību komercsabiedrībām) nodarbināto skaits pārsniedza 250 tūkstošus, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji ES attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu un vairāk kā trīs reizes vairāk attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā apgalvo Raimonds Nipers: “Faktiski visu reālo nodokļu masu ģenerē vien 360 000 strādājošo. Nodokļu lielums turpina atbrīvot valsts teritoriju no iedzīvotājiem.”

Otrkārt, jāvienojas ar pašvaldībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, lai nodrošinātu iespēju samazināt izmaksas “mazo algu” maksātājiem.

Tātad atliek secināt, ka pašreizējās nodokļu reformas darba spēka nodokļu izmaiņas jomā uzdevums ir radīt papildus izmaksas mazajiem uzņēmumiem, tādējādi panākot vairāk kā 20 tūkstošu uzņēmumu likvidāciju avi to pakalpojumu cenu pieaugumu, kas atbrīvotu papildus “vietu” tirdzniecībā globāliem tirgotājiem un pasliktinātu vietējo tirgotāju konkurētspēju. Finanšu ministrijas reformu (EKA un nodokļu reformas) kopējās izmaksas mazajiem uzņēmumiem tuvojas fantastiskai 100 miljonu summai. Jāatgādina, ka lielo uzņēmumu īpatsvars nodokļu nomaksā (pret apgrozījumu) ir divas reizes zemāks kā mazajiem uzņēmumiem (6 procenti pret 11-12). ANO jau 2014.gadā speciālajā ziņojumā par cīņu ar nabadzību un par cilvēka tiesībām uzsvēra, ka svarīga ir efektīva nodokļu iekasēšana no multinacionālām kompānijām, nevis nodokļu pastiprināšana no citiem avotiem (šai agdījumā uz MVU rēķina). Tas nav pieļaujams. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka, bez oficiāli priviliģētiem valdības partneriem (LDDK, LTRK, LBAS), valdībai jāuzklausa mazo uzņēmumu un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju pārstāvniecības, piemēram, Latvijas MVU konfederācija, Latvijas pretnabadzības platforma un citas, tai skaitā lielākās nozares valstī pārstāvniecību - Latvijas Tirgotāju asociāciju.