Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināti kārtējie paredzamie grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Likumprojekti paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu.

Kā norādīts tiesību aktu anotācijā, Civilprocesa likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus:

• ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti;
• stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses.

Svarīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, attiecināmas tieši uz šādu strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam.

Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu nodaļu – 30.⁶ nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās", tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Paredzēts, ka tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu.

Lai nodrošinātu šo kategoriju lietu izskatīšanas efektivitāti, likumprojektā noteikti termiņi, kādos tiesām jāuzsāk lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietā izskatīšana, vienlaikus likumprojekts paredz objektīvi pamatotus izņēmumus termiņu piemērošanā, kas attaisnojami ar objektīviem apstākļiem (piemēram, ja nepieciešama ekspertīze lietā).

Lietas izskatīšanas pamatā ir rakstveida process, tomēr, ja tiesa uzskatīs par nepieciešamu vai lietas dalībnieki norādīs uz kādiem objektīviem apstākļiem, ko tiesa atzīs par pamatotiem, lieta var tikt izskatīta tiesas sēdē.

Ja tiesa lietu lems skatīt rakstveida procesā, tad likumprojekts paredz, ka skatīšana jāuzsāk 30 dienu laikā no paskaidrojumu saņemšanas brīža, savukārt tiesas sēde lietas iztiesāšanai nozīmējama ne vēlāk 30 dienas pēc paskaidrojumu saņemšanas vai to iesniegšanas termiņa notecēšanas.

Likumprojekts tiesvedības procesa efektivitātes nodrošināšanai paredz vēl vairākas izmaiņas attiecībā uz termiņiem. Piemēram, tiesai, pretstatā līdzšinējam regulējumam ir jānosaka termiņš, kas nepārsniedz 15 dienas prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ja tiesa, izskatot sūdzību par administratora lēmumu ir konstatējusi strīdu par tiesībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visos gadījumos pamatā esošais jautājums ir risināms civilprocesuālā kārtībā un attiecīgi to pilnībā piesaistīt maksātnespējas procesa lietai nav iespējams. Tomēr tas nenozīmē, ka šādos gadījumos kreditoram nebūtu pamata lūgt pagaidu aizsardzību. Tādējādi likumprojektā noteikts, ka gadījumos, kad sūdzības iesniedzēja pieteikums nav izskatāms civilprocesuālā kārtībā, tiesa nosaka termiņu ne garāku par 15 dienām, kādā sūdzības iesniedzējs var iesniegt pieteikumu iestādē vai tiesā vispārējā kārtībā. Šāda kārtība, līdzīgi kā Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā noteiktais pienākums apturēt tiesvedību nerada tiesai, kura izskata maksātnespējas procesa lietu, papildu pienākumus, vienlaikus neatstājot šādu kreditoru ārpus konkrētās maksātnespējas procesa lietas.

Tāpat blakus sūdzības šo kategoriju lietās (attiecībā uz tiem lēmumiem, kas ierobežo tiesības uz tiesu ietvaros) apgabaltiesai jāizskata noteiktā - 15 dienu termiņā, savukārt apgabaltiesas lēmumus šajās lietās pārsūdzēt nevarēs.