Valdībā izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz mainīt normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtību no ienākuma, kas gūts izmantojot kredītiestādes piedāvāto pakalpojumu “ieguldījumu konts”.

Likumprojektā tiek definēts jēdziens “ieguldījumu konts” – atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku) atvērts konts (vai kontu kopums), kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumiem ar finanšu instrumentiem, termiņnoguldījumiem, valūtas maiņu u.tml. Likumprojektā tiek iekļauts, ka ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs var būt kredītiestāde u.tml. iestāde (Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts rezidents), kas ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam.

Nodokļu maksātājs (konta īpašnieks) informēs ieguldījumu pakalpojuma sniedzēju par ieguldījuma konta statusa piešķiršanu kontam (vai kontu kopumam). Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Kontu reģistra likumā noteiktajām prasībām, informē Valsts ieņēmumu dienestu par to, kuram kontam (vai kontu kopumam) piemērot konkrēti ieguldījumu konta režīmu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Izmantojot ieguldījumu kontu, gūtajam ienākumam tiktu piemērota vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība – par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad no ieguldījumu konta izmaksātā naudas summa pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu.

Likumprojekts paredz, ka ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam būtu jānodrošina ieguldījuma konta īpašniekam iespēju saņemt ieguldījumu konta izrakstu, kurā ir apkopota informācija par taksācijas gada laikā ieguldījumu kontā izdarītajām iemaksām un no tā izdarītajām izmaksām, kas atvieglos apliekamā ienākuma noteikšanu gan nodokļu maksātājam, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Kā zināms, likums paredz iesniegt pārskata perioda deklarāciju par ienākumiem no kapitāla pieauguma. Šobrīd likums nosaka, ka pārskata periods ir mēnesis, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro, un pārskata periods ir ceturksnis, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī ir robežās no 142,30 euro līdz 711,44 euro. No 2018.gada 1.janvāra likumā ir noteikts, ka pārskata periods ir ceturksnis, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas ceturksnī pārsniedz 1000 euro. Ja kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas nepārsniedz 1000 euro ceturksnī, tad pārskata periods ir gads. Tā kā dažu finanšu instrumentu atsavināšana rada ienākumus, bet citu finanšu instrumentu atsavināšana rada zaudējumus un pārskata deklarācijā nepieciešams norādīt katru kapitāla aktīva veidu, tā iegādes vērtību, ienākuma gūšanas dienu utt., tad pārskata deklarācijas aizpildīšana ir darbietilpīgs un sarežģīts process, kas rada ievērojamu administratīvo slogu kredītiestāžu klientiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājiem.