Valsts sekretāru sanāksmē 9. martā izsludināti saskaņošanai Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". To mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas samazināšanos lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos un ielu tirdzniecības vietās.

Noteikumu projekts paredz:

• veicināt pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas izcelsmes izsekojamību;
• pārskatīt un paplašināt tirgus pārvaldītāja un tirdzniecības organizatora pienākumus un atbildību;
• stiprināt tirgus pārvaldītāja, tirdzniecības organizatora, pašvaldību un uzraudzības un kontroles iestāžu sadarbību;
• konkretizēt uzraudzības un kontroles iestāžu kompetenci tirdzniecības noteikumu uzraudzībā. 

Noteikumu grozījumi paredz, ka pašvaldības izziņās jānorāda informācija par katra atsevišķa produkta izcelsmi. Piemēram, ja tirdzniecības dalībnieks plāno pārdot dārzeņus, tad izziņā jānorāda konkrēti plānotie realizējamie produkti (piemēram, tomāti, gurķi, kāposti utt.).

Pašvaldības izziņa par pašu ražotās svaigās gaļas izcelsmi tiks izsniegta tikai par tādu svaigu gaļu, kas būs atbilstīga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku I pielikumā sniegtajai “svaigas gaļas” definīcijai, kas nosaka, ka svaiga gaļa ir gaļa, kam nav veikts cits konservēšanas process, kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ieskaitot gaļu, kas ir iesaiņota vakuumā vai kontrolētā atmosfērā (t.sk. subproduktus).

Paredzēts pienākums pašvaldībai nodrošināt izziņas izsniegšanu tirdzniecības dalībniekam par pašu audzēto svaigo augļu, dārzeņu, ogu un pašu ražotās svaigās gaļas izcelsmi. Lai būtiski atvieglotu pašvaldības darbu pie izziņas sagatavošanas, Zemkopības ministrijas rīkoto sanāksmju laikā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Lauku atbalsta dienestu (LAD) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (turpmāk tekstā – LLKC) ir panākta konceptuāla vienošanās par ciešu sadarbību izziņā iekļaujamās informācijas apkopošanā.

Pirms izziņas izsniegšanas tirdzniecības dalībniekam, pašvaldībām būs jāpārliecinās par tās teritorijā pašu audzēto dārzeņu, augļu, ogu un pašu ražotās svaigās gaļas izcelsmi.

LLKC konsultants sākotnēji izvērtēs tirdzniecības dalībnieka iesniegumā minēto informāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā izmantos LAD datu bāzi par tirdzniecības dalībnieka pašu audzēto dārzeņu, augļu un ogu produkcijas sortimentu un tam izmantoto zemes platību  un Lauksaimniecības datu centra datu bāzē pieejamo informāciju par dzīvnieku skaitu pa sugām tirdzniecības dalībnieka norādītā produkta (svaiga gaļa) izcelsmes vietā. Lai pārliecinoties par zemes platības izmantošanu svaigu augļu, dārzeņu un ogu audzēšanai atbilstoši  plānotajam tirdzniecības sortimentam,  LLKC konsultants apsekos personas norādīto lauksaimniecības produkcijas audzēšanas vietu. Apsekojuma laikā iegūto informāciju LLKC iestrādās speciālā anketā, kā arī ievadīs informāciju LLKC datu bāzē. Pamatojoties uz apsekojuma rezultātiem, LLKC sagatavos nepieciešamo informāciju atzinumam iesniegšanai pašvaldībā.

Pamatojoties uz LLKC sagatavoto informāciju, pašvaldība sagatavos izziņu  tirdzniecības dalībniekam. Savukārt, lai saņemtu tirdzniecības atļauju, tirdzniecības dalībnieks pašvaldības izziņu pēc nepieciešamības iesniegs tirgus pārvaldniekam, tirdzniecības organizatoram vai pašvaldībai, kuras teritorijā tiek plānota tirdzniecība.

Tāpat ar grozījumiem ieviesta prasība tirdzniecības dalībniekam sniegt “apliecinājumu” par Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīšu esamību, iesniedzot tirdzniecības dalībnieka parakstītu dokumentu, kurā, apliecinot VID reģistrētas kvīts esamības faktu, tiek norādīti arī VID reģistrēto kvīšu numuri (kvīšu sērija un numerācija).

Nepieciešamības gadījumā pašvaldība vai tirgus pārvaldītājs par tirdzniecības dalībnieka sniegtās informācijas patiesumu var pārliecināties VID mājas lapas sadaļā VID publiskojamo datu bāze – Darījumu apliecinošās kvītis, ievadot nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, kvīts sēriju un numuru.

Varēs arī pārliecināties, ka tirdzniecības vieta ielu tirdzniecībā tiek ierādīta tikai tādam tirdzniecības dalībniekam, kas savā darbībā ievēro arī normatīvajos aktos noteiktās prasības finanšu plūsmas uzskaitei un nodokļu administrēšanai.

Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” noteikto kārtību ielu tirdzniecībā tirdzniecības dalībnieks ir tiesīgs lietot VID reģistrētu kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma:

• 1) par pašu iegūtās vai ražotās produkcijas pārdošanu (82.2.1.);
• 2) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamas personas – par iepirktu preču pārdošanu un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem (82.2.2.).

Pārējos gadījumos tirdzniecības dalībniekam ielu tirdzniecībā  ir jāizmanto VID reģistrēta nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīce vai iekārta (piemēram, kases aparāts).

Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” noteikto kārtību tirgū tirdzniecības dalībnieks ir tiesīgs lietot VID reģistrētu kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem, ja tirdzniecības dalībnieks ir ar pievienotās vērtības nodokli neapliekama persona (82.2.3.).

Pārējos gadījumos tirdzniecības dalībniekam tirgū ir jāizmanto VID reģistrēta nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīce vai iekārta (piemēram, kases aparāts).

Turpmāk PVD par uzraudzības laikā konstatētajiem pārkāpumiem tirdzniecības organizēšanas vietā informēs tirdzniecības organizatoru un pašvaldību, savukārt par konstatētajiem pārkāpumiem tirgū informēs tirgus pārvaldītāju un pašvaldību.

Kopumā tiek pausts viedoklis, ka ielu tirdzniecībai pēc savas būtības vajadzētu būt īslaicīgai preču tirdzniecībai, kur galvenokārt tiek pārdotas tikai pašu saražotās preces (nevis iepirktā produkcija). Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un izvērtētu sociālo partneru priekšlikumu pamatotību, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi paralēlu izpētes darbu, papildus informācijas ieguves un iesaistīto pušu viedokļa noskaidrošanas nolūkos 2017.gada 17.februārī nosūtot iesaistītajām pusēm (uzraudzības iestādēm, tirdzniecības nozari pārstāvošajiem sociālajiem partneriem un 14 pašvaldībām) vēstules ar lūgumu sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Pēc atbilžu saņemšanas, informācijas apkopošanas un izvērtēšanas Ekonomikas ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu un līdz 2018.gada 1.janvārim iesniegs to noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā ar priekšlikumiem turpmākai rīcībai.