0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA LAIKSMainoties darba izpildes vietai, jāveic grozījumi darba līgumā

Mainoties darba izpildes vietai, jāveic grozījumi darba līgumā

(0)
Foto: Pexels.com

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas.  Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt  attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek  pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi.

Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus.

Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz Darba likuma 40. pants.

Tāpat darbinieku līgumos ir jābūt norādītam attālinātā darba laikam, tā organizēšanas veidam, kā tiks uzskaitīts darba laiks.  Darbiniekam ir jābūt zināmiem nosacījumiem par atpūtas laiku, kā arī jābūt informācijai par darba aprīkojumu, darba drošību un citām lietām. Ja šī informācija nav ietverta darba līgumā, tad tai ir jābūt norādītai darba kārtības noteikumos vai citos dokumentos, un darba līgumā jābūt atsaucei uz šiem citiem dokumentiem.

Nedrīkst aizmirst, ka attālinātais darbs pēc savas būtības ir tāds pats kā darbs klātienē, tāpēc ir jāievēro visas tās pašas prasības, kas noteiktas Darba likumā.

Nereti tiek vaicāts, vai darbiniekam obligāti jāstrādā tajā adresē, kuru viņš norādījis, jo tikpat labi viņš var strādāt no jebkuras vietas pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums. Tomēr, vadoties no darba aizsardzības prasībām, darba devējam ir ļoti svarīgi zināt, kādā vidē darbinieks strādā un kā pēc iespējas samazināt darba vides riskus, ja tādi var pastāvēt. Darba līgumā var arī paredzēt, ka darbiniekam ir jāpaziņo, ja viņš nomainījis adresi un ilgstoši darba laikā atradīsies citā adresē.

Jāatceras, ka darba devējam ir pienākums izvērtēt, vai darbinieks ir tiesīgs no darba aizsardzības viedokļa konkrētajos apstākļos strādāt.

Juridiski korekti būtu darba devējam izrunāt, kura varētu būt tā pamata darba vietas adrese, kurā darbinieks atradīsies.  Darba līgumā var ietvert arī atrunu, ka puses ir vienojušās arī par citām adresēm, kurās darbinieks strādā, bet ar nosacījumu, ka darbinieks, dodoties uz šo adresi, par to savlaicīgi informē darba devēju, lai darba devējs pieņemtu lēmumu, vai piekrīt šādai darba vietas maiņai.

Lai izvairītos no situācijas, ka darbinieks neievēro noteikto darba vietu, ieteicams  darba līgumā ierakstīt apliecinājumu (vai arī tas varētu būt atsevišķs dokuments, kas saistīts ar darba aizsardzības prasībām), ka darbinieks apliecina, ka viņš informēs un paziņos darba devējam par to, ka atradīsies un strādās citur. Šis apliecinājums būs svarīgs, ja, piemēram, notiek nelaimes gadījums. To izskatot, tiks ņemta vērā un vērtēta abu pušu atbildība. Tāpat puses var darba līgumā vienoties par to, ka, piemēram, noteiktas dienas darbinieks strādā ofisā un noteiktas dienas strādā mājās. To ikdienā mēdz dēvēt par daļēji attālināto darbu.

Svarīgi ir vienoties arī par darba laiku

Nedrīkstētu veidoties situācijas, ka bez saskaņošanas ar darba devēju darbinieks strādā virsstundas vai sāk strādāt nakts stundās. Darbinieks var uzstāt, ka par šādu virsstundu vai nakts darbu viņam pienākas papildu samaksa. Tāpēc vienošanās dokumentā par attālinātu darbu ieteicams norādīt arī darba laiku un atpūtas laiku. Protams, attālinātā režīmā strādājošos ne vienmēr iespējams izkontrolēt, tāpēc svarīgi, lai darbinieks ar parakstu apliecina, ka viņš zina, kāds ir viņam noteiktais darba laiks, un vajadzības gadījumā darba devējam tas kalpos kā pierādījums, ja radīsies strīds par darba samaksu, vajadzēs darba inspekcijai pierādīt, ka darbinieks ir zinājis savas darba stundas un tās arī tikušas uzskaitītas grāmatvedības vajadzībām. Darbiniekam ir ne tikai tiesības, viņam ir arī pienākumi, un, ja viņš ir apliecinājis, ka, strādājot attālināti, šos pienākumus ievēros un pildīs, darba devējs spēs pierādīt, ka darbinieks to ir zinājis. Tas pats attiecas arī uz darba devēju – viņam ārpus darbiniekam noteiktā darba laika nevajadzētu traucēt darbinieku ar telefona zvaniem vai prasīt, lai darbinieks nekavējoties atbild uz e-pastiem vai īsziņām. Ja tomēr nepieciešams sazināties ar darbinieku ārpus darba laika, tad par to iepriekš jāvienojas. Ja šāda saziņa ir uzturama pastāvīgi, tad arī par to jāvienojas atsevišķi, veicot grozījumus darba līgumā.

Jāņem vērā, ka darbiniekam ir tiesības  atteikties strādāt attālināti. Tāpat darba devējs var atteikt ļaut strādāt attālinātā darba režīmā, ja spēj nodrošināt darbiniekam drošu darba vidi.

Lemjot par attālinātā darba režīma ieviešanu, uzņēmuma vai struktūrvienības vadītājam būtu jānovērtē, cik tas ir iespējams, ņemot vērā darba specifiku, kā arī izvērtējot visus iespējamos riskus, kas varētu saistīties ar strādāšanu attālināti.

Rakstā izmantots fragments no žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numura publikācijas “Attālinātajam darbam jābūt noteiktam darba līgumā”.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pexels.com

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas.  Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt  attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek  pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi.

Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus.

Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz Darba likuma 40. pants.

Tāpat darbinieku līgumos ir jābūt norādītam attālinātā darba laikam, tā organizēšanas veidam, kā tiks uzskaitīts darba laiks.  Darbiniekam ir jābūt zināmiem nosacījumiem par atpūtas laiku, kā arī jābūt informācijai par darba aprīkojumu, darba drošību un citām lietām. Ja šī informācija nav ietverta darba līgumā, tad tai ir jābūt norādītai darba kārtības noteikumos vai citos dokumentos, un darba līgumā jābūt atsaucei uz šiem citiem dokumentiem.

Nedrīkst aizmirst, ka attālinātais darbs pēc savas būtības ir tāds pats kā darbs klātienē, tāpēc ir jāievēro visas tās pašas prasības, kas noteiktas Darba likumā.

Nereti tiek vaicāts, vai darbiniekam obligāti jāstrādā tajā adresē, kuru viņš norādījis, jo tikpat labi viņš var strādāt no jebkuras vietas pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums. Tomēr, vadoties no darba aizsardzības prasībām, darba devējam ir ļoti svarīgi zināt, kādā vidē darbinieks strādā un kā pēc iespējas samazināt darba vides riskus, ja tādi var pastāvēt. Darba līgumā var arī paredzēt, ka darbiniekam ir jāpaziņo, ja viņš nomainījis adresi un ilgstoši darba laikā atradīsies citā adresē.

Jāatceras, ka darba devējam ir pienākums izvērtēt, vai darbinieks ir tiesīgs no darba aizsardzības viedokļa konkrētajos apstākļos strādāt.

Juridiski korekti būtu darba devējam izrunāt, kura varētu būt tā pamata darba vietas adrese, kurā darbinieks atradīsies.  Darba līgumā var ietvert arī atrunu, ka puses ir vienojušās arī par citām adresēm, kurās darbinieks strādā, bet ar nosacījumu, ka darbinieks, dodoties uz šo adresi, par to savlaicīgi informē darba devēju, lai darba devējs pieņemtu lēmumu, vai piekrīt šādai darba vietas maiņai.

Lai izvairītos no situācijas, ka darbinieks neievēro noteikto darba vietu, ieteicams  darba līgumā ierakstīt apliecinājumu (vai arī tas varētu būt atsevišķs dokuments, kas saistīts ar darba aizsardzības prasībām), ka darbinieks apliecina, ka viņš informēs un paziņos darba devējam par to, ka atradīsies un strādās citur. Šis apliecinājums būs svarīgs, ja, piemēram, notiek nelaimes gadījums. To izskatot, tiks ņemta vērā un vērtēta abu pušu atbildība. Tāpat puses var darba līgumā vienoties par to, ka, piemēram, noteiktas dienas darbinieks strādā ofisā un noteiktas dienas strādā mājās. To ikdienā mēdz dēvēt par daļēji attālināto darbu.

Svarīgi ir vienoties arī par darba laiku

Nedrīkstētu veidoties situācijas, ka bez saskaņošanas ar darba devēju darbinieks strādā virsstundas vai sāk strādāt nakts stundās. Darbinieks var uzstāt, ka par šādu virsstundu vai nakts darbu viņam pienākas papildu samaksa. Tāpēc vienošanās dokumentā par attālinātu darbu ieteicams norādīt arī darba laiku un atpūtas laiku. Protams, attālinātā režīmā strādājošos ne vienmēr iespējams izkontrolēt, tāpēc svarīgi, lai darbinieks ar parakstu apliecina, ka viņš zina, kāds ir viņam noteiktais darba laiks, un vajadzības gadījumā darba devējam tas kalpos kā pierādījums, ja radīsies strīds par darba samaksu, vajadzēs darba inspekcijai pierādīt, ka darbinieks ir zinājis savas darba stundas un tās arī tikušas uzskaitītas grāmatvedības vajadzībām. Darbiniekam ir ne tikai tiesības, viņam ir arī pienākumi, un, ja viņš ir apliecinājis, ka, strādājot attālināti, šos pienākumus ievēros un pildīs, darba devējs spēs pierādīt, ka darbinieks to ir zinājis. Tas pats attiecas arī uz darba devēju – viņam ārpus darbiniekam noteiktā darba laika nevajadzētu traucēt darbinieku ar telefona zvaniem vai prasīt, lai darbinieks nekavējoties atbild uz e-pastiem vai īsziņām. Ja tomēr nepieciešams sazināties ar darbinieku ārpus darba laika, tad par to iepriekš jāvienojas. Ja šāda saziņa ir uzturama pastāvīgi, tad arī par to jāvienojas atsevišķi, veicot grozījumus darba līgumā.

Jāņem vērā, ka darbiniekam ir tiesības  atteikties strādāt attālināti. Tāpat darba devējs var atteikt ļaut strādāt attālinātā darba režīmā, ja spēj nodrošināt darbiniekam drošu darba vidi.

Lemjot par attālinātā darba režīma ieviešanu, uzņēmuma vai struktūrvienības vadītājam būtu jānovērtē, cik tas ir iespējams, ņemot vērā darba specifiku, kā arī izvērtējot visus iespējamos riskus, kas varētu saistīties ar strādāšanu attālināti.

Rakstā izmantots fragments no žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numura publikācijas "Attālinātajam darbam jābūt noteiktam darba līgumā".

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: