Ministru kabineta sēdē 22.augustā valdība nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā"" un grozījums Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumos Nr.351 "Sabiedrisko autotransporta līdzekļu iepirkuma noteikumi"".

Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos.

Situācijas, kad sabiedriskā transporta reiss kopumā vai tā daļa tiek izpildīta bez neviena pasažiera, var tikt novērstas, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma.

Šādi pakalpojumi tiktu nodrošināti valsts pasūtīto sabiedriskā transporta pārvadājumu ietvaros, kur pakalpojuma izpilde reisa vai reisa posmā tiktu nodrošināta pēc pasažieru pieprasījuma, tas ir, ja uz to būs nopirkta biļete vai brauciens būs iepriekš pieteikts. Tiek plānots, ka šāds sabiedriskā transporta pārvadājums tiktu nodrošināts arī tad, ja braucienam būs pieteicies vismaz viens cilvēks.

Ieviešot uz pieprasījumu balstītu sabiedriskā transporta reisu izpildi, tiktu samazinātas pārvadātāja mainīgās izmaksas, kas saistītas ar autobusu nobraukumu (piemēram, degviela, autobusu remonts, autobusu vadītāju nostrādāto stundu skaits). Reisu (vai to daļas) izpildi pēc pieprasījuma iespējams ieviest tikai reisos, kuros nav pastāvīgas pasažieru plūsmas.

INoteikumi paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma. Attiecīgi tiek paredzēts, ka reisa vai reisa daļas izpildi pēc pieprasījuma pasažieris varēs pieteikt 24 stundas pirms reisa izpildes uzsākšanas.

Noteikumi nosaka kārtību un pārvadātāja pienākumus informācijas par pārvadājumiem pēc pieprasījuma publiskošanā. Noteikumi arī nosaka, ka informācijai par autobusa pārvadājuma izpildi pēc pieprasījuma un brauciena pieteikšanas kārtību ir jābūt pieejamai arī pieturvietās uz kustības sarakstu plāksnēm. Šī informācija cita starpā ietvers arī norādi par autobusa kavēšanās iespēju sakarā ar reisa daļas izpildi pēc pieprasījuma, ja tāda reisā būs paredzēta. Šobrīd tiek prognozēts, ka autobusa kavēšanās reisa atlikušajās pieturvietās šādos gadījumos nepārsniegs 10 minūtes, jo tās reisa daļas, kuras plānots izpildīt uz pieprasījuma, vienā virzienā nepārsniegs 5 kilometrus.

Pārvadājumu specifikas dēļ uz pieprasījumu balstītu sabiedrisko transportu nav paredzēts attiecināt uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Papildus izdevumi, ieviešot sabiedriskā transporta reisus pēc pieprasījuma, netiek plānoti.

Šobrīd reģionālajā maršrutu tīklā kopumā ir ap 1100 maršrutu un vairāk nekā 7600 reisu. Aptuveni 14% reisu valsts dotāciju segums pār izdevumiem pārsniedz 85%, kas nozīmē, ka ikdienā tajos tiek pārvadāts ļoti neliels pasažieru skaits.