Tieslietu ministrija sagatavojusi un starpinstitucionālajai saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Tas paredzē kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Izmaiņas Komerclikumā nepieciešamas, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Komerclikums pašreiz neparedz regulējumu kārtībai, kādā valdes locekļi varētu izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais.

Atkarībā no tā, kā regulētas attiecības starp valdes locekli un sabiedrību – ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi, – praksē pastāv dažādi risinājumi tam, kā organizēt valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu laikā, kad tas vēlas izmantot grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam vai citu ar bērna aprūpi saistīto atvaļinājumu.

Iecerēts, ka šādu speciālo atvaļinājumu piešķiršanā būs piemērojami Darba likuma 153., 154., 155. un 156. panta noteikumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Speciālā atvaļinājuma laikā valdes locekļa pilnvaras tiek apturētas ar atvaļinājuma sākuma dienu un viņš nebūs tiesīgs pildīt valdes locekļa pienākumus, kā arī neietilps valdes sastāvā. Valdes loceklim saglabāsies darba ņēmēja statusu likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Savukārt dalībnieku sapulcei būs tiesības ievēlēt citu valdes locekli uz valdes locekļa speciālā atvaļinājuma laiku.

Tāpat likumprojekts noteic, ka valdes locekli atvaļinājuma laikā var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Valdes locekļa tiesību uz speciālo atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu valdes locekļa atsaukšanai.

Valdes loceklis prombūtnes laikā saglabās arī visas tiesības, kuras tam pienāktos, ja viņš neatrastos prombūtnē, un kas saistītas ar vienlīdzīgu attieksmi pret visiem valdes locekļiem un diskriminācijas novēršanu.

Piemēram, valdes locekļa iepriekš noteikto atalgojumu nedrīkstētu samazināt vai, ja atalgojums tā prombūtnes laikā ticis palielināts visiem valdes locekļiem, tad atalgojuma pieaugumam būtu jāattiecas arī uz to valdes locekli, kas izmantojis atvaļinājumu. Tāpat, ja tiek iegādātas jaunas ierīces vai iekārtas, tādas pienāktos arī atvaļinājumu izmantojušajam valdes loceklim, u.c. Līdzīgu kārtību paredz arī Darba likuma 149. panta sestā daļa. Valdes locekļa tiesību saglabāšana attiecas gan uz īslaicīgajiem (līdz mēnesim), gan ilgajiem (ilgāk kā mēnesi) atvaļinājumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Sabiedrībai vai pašam valdes loceklim būs pienākums Uzņēmumu reģistram iesniegt pieteikumu par izmaiņām valdes sastāvā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc valdes locekļa speciālā atvaļinājuma sākuma dienas un pilnvaru atjaunošanas dienas.

Ar plānotajiem grozījumiem Komerclikumā paredzēts arī noteikt, ka sabiedrība var izmaksāt ārkārtas dividendēs ne vairāk kā 85% no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2023. gada 1. jūlija spēkā ir Komerclikuma regulējums, kas paredz, ka pieteikums Uzņēmumu reģistrā par kapitālsabiedrības dibināšanu vai par pamatkapitāla izmaiņām tiek iesniegts tikai tad, kad pamatkapitāls ir ticis pilnībā apmaksāts.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata valdībā un Saeimā.

• No 1. jūlija mainīsies paternitātes pabalsta piešķiršanas kārtība, ja ir vairāki darba devēji
• Valdes loceklis nevar atsaukties uz tiesību ierobežojumu kapitālsabiedrībā