Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos.

Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 22. marta spriedums lietā Nr. SKC–86/2023 (C29311220)

Darba likuma 149. panta piektajā daļā ir noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Vai šāda kompensācija pienākas arī SIA valdes loceklei? Un vai pienākas arī tādai valdes loceklei, kas vienlaikus ir arī SIA dalībniece?

Lietas faktiskie apstākļi

Prasītāja, kura saskaņā ar darba līgumu vienlaikus bija valdes locekle, 10 gadus bija nodarbināta par finanšu direktori, bet vēlāk vēl 6 gadus – par projekta vadītāju.

Darba līgumu prasītāja parakstīja gan kā SIA likumiskā pārstāve, gan darbiniece. Vienlaikus, prasītāja bija gan valdes locekle, gan dalībniece, kurai pieder 50% sabiedrības balsstiesīgais pamatkapitāls.

Ņemot vērā, ka kopš 2004. gada prasītāja nebija izmantojusi atvaļinājumu, atbilstoši Darba likuma 149. panta piektajai daļai, cēla prasību tiesā par atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu.

Apelācijas instances tiesa prasību daļēji apmierināja, piedzenot atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par 16 gadiem.

Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo apelācijas instances tiesa kļūdījusies tiesisko attiecību kvalifikācijā.

Senāts spriedumā atzina, ka nav šaubu, ka ikvienam nodarbinātajam ir tiesības uz četru kalendāra nedēļu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, taču gadījumos, kad tiek prasīta atlīdzība par iepriekšējos gados neizmanto ikgadējo atvaļinājumu, ir būtiski, kādu tiesisko attiecību ietvarā neizmantotais atvaļinājums tika uzkrāts. Tā kā prasītājas tiesības saņemt atlīdzību par neizmanto ikgadējo atvaļinājumu tika pamatotas ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, kas šādas tiesības piešķir darbiniekam, Senāts norādīja, ka apsverams, vai valdes loceklis šai tiesību normas sastāva pazīmei atbilst.

Senāta atziņas

Darbinieks vai valdes loceklis

Darbinieks, kā to noteic Darba likuma 3. pants, ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Citiem vārdiem, darbinieks pakļaujas darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

2 Sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 11. novembra spriedums lietā „Danosa” Nr. C–232/09, ECLI:EU:C:2010:674).

Arī Eiropas Savienības Tiesas praksē atzīts, ka valdes locekļa statusa atbilstība darba ņēmēja jēdzienam ir arī atkarīga no pakļautības attiecību esības, kas izvērtējama atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem, tostarp ņemot vērā valdes pakļautību citām kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijām.²

Atbilstoši Komerclikuma 209. pantam SIA ir divas sabiedrības pārvaldes institūcijas – dalībnieku sapulce un valde. Personas vienlaicīga atrašanās valdes locekļa un dalībnieka amatā, ja tai pieder vismaz puse no kapitāla daļām, izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas, lai nāktu pie slēdziena, ka persona neatrodas padotības attiecībās ar sabiedrību vai tās pārvaldības institūcijām, tāpēc uz prasītāju kļūdaini attiecināts darbinieka statuss.

Tiesības uz atvaļinājuma kompensāciju atkarīgas no faktiskās iespējas izmantot atvaļinājumu

3 Sk. Senāta 2019. gada 29. marta sprieduma lietā Nr. SKC–62/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0329.C30585615.1.S) 7.4. apakšpunktu.

Nodarbinātā tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu ir atkarīgas no tā, vai darbiniekam faktiski bija iespējams atvaļinājumu izmantot un darba devējs bija vērsis darbinieka uzmanību uz atvaļinājuma neizmantošanas sekām.³

Valdes loceklis nevar atsaukties uz tiesību (izmantot ikgadējo atvaļinājumu) ierobežojumu kapitālsabiedrībā, kurā viņš pats noteica savu pienākumu izpildes un atpūtas laika organizāciju. Valdes locekļa statusa esība izslēdz nepieciešamību pašam sevi informēt par tiesībām. Citiem vārdiem, prasītāja ar savu rīcību (darbību vai bezdarbību) nevar pamatot savu tiesību aizskārumu.

Valdes locekļa pārstāvības vērtējums

Valdes loceklis kapitālsabiedrībā darbojas uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš tam piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku.

4 Sk. Likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4. punkta 5. apakšpunktu.

Laikā, kad tika noslēgts strīdus darba līgums, Darba likuma 44. panta trešās daļas regulējums pieļāva darba līguma slēgšanu ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem, taču tas nepārgroza pilnvarojuma tiesisko attiecību juridisko dabu. Minētā tiesību norma ar 2014. gada 23. oktobra grozījumiem (kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī) no likuma tika izslēgta. Kā liecina likuma grozījumu anotācija, to mērķis bija panākt, lai turpmāk specifiskos jautājumus par kapitālsabiedrības valdes locekļu nodarbināšanu regulē Komerclikums.⁴ Likumdevējs šādā veidā novērsa pretrunu normatīvajā regulējumā, nepieļaujot, ka persona veic identiska rakstura funkcijas uz diviem dažādiem un savstarpēji izslēdzošiem tiesiskajiem pamatiem.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.