Vai nelaimes gadījums noticis darbā, ja nav bijis rakstiska darba līguma?

Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo.

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821)

Lietas faktiskie apstākļi

SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, un norādīja, ka nelaimes gadījumam ir šādi celoņi: 

• cietušais tika nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma; 
• pirms darba uzsākšanas nebija veikta darba aizsardzības ievadapmācība un instruktāža darba vietā; 
• cietušais netika informēts par darba vides faktoriem un no tiem izrietošiem riskiem. 

Nepiekrītot tam, ka cietušais bija uzņēmumā nodarbinātais, SIA aktu apstrīdēja VDI direktoram, kurš izdarīja grozījumus akta motīvu daļā, bet akta atzinums, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ir atstāts negrozīts.

SIA iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par inspekcijas lēmuma atcelšanu. Pieteicējs norādīja, ka cietušais nebija tās darbinieks, līdz ar to viņa atrašanās kaltē un notikušais nelaimes gadījums nav saistāms ar pieteicējas doto darba pienākumu izpildi. 

1 Diemžēl žurnāla ierobežotā apjoma dēļ faktiskos aptākļus nav iespējams rakstā detalizēti atreferēt.

Ņemot vērā, ka gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas SIA pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tālāk tiks norādītas būtiskākās visu instanču spriedumu atziņas un secinājumi. Vienlaikus raksta autors iesaka izlasīt arī šīs lietas pirmās un apelācijas instances spriedumus, jo tajos ir ļoti detalizēti un interesanti norādīts, kādas bija liecinieku liecības, uz kuru pamata tika konstatētas darba tiesiskās attiecības. Šajā lietā kā lieciniekus pratināja cietušā tēvu, draudzeni, draugu, kolēģus. Tāpat tika veikta mobilā tālruņa apskate.¹

Pirmās instances tiesas atziņas

Par darba līguma formu

Lai arī Darba likuma 40. panta pirmā daļa attiecībā par darba līguma formu izvirza nosacījumu, ka darba līgums ir slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas, taču vienlaikus, atbilstoši Darba likuma 41. panta otrajai daļai, ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam. 

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja cietušais arī bez rakstveidā noslēgta darba līguma bija uzsācis pildīt darba pienākumus pieteicējas kaltē, darba tiesiskās attiecības bija uzskatāmas par nodibinātām.

Atbilstoši Darba likuma 41. panta pirmajai daļai, ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu. Pirmās instances tiesa konstatēja, ka cietušā radinieku un draugu liecības un paskaidrojumi, kā arī informācija, kas fiksēta cietušā mobilajā tālrunī, saskanīgi liecina par cietušā darba tiesisko attiecību ar pieteicēju pastāvēšanu. Proti, cietušais uzsāka darba attiecības pēc pieteicējas darbinieka /pers. J/ uzaicinājuma, darba līgums netika noslēgts, jo tas bija izdevīgi arī pašam cietušajam, lai nezaudētu bezdarbnieka statusu. 

Draugi un radinieki viennozīmīgi norāda, ka redzējuši cietušo strādājam kaltē, zina viņa darba pienākumus, darba grafiku, apsprieduši darba apstākļus kaltē, paši viņam palīdzējuši, pavadījuši ar viņu kopā laiku kaltē, veduši ēdienu, cigaretes, atrodoties kaltē, redzējuši arī darbu vadītāju /pers. J/, kurš ir vietējais iedzīvotājs, zinājuši par cietušā kolēģa /persona/ veselības problēmām. Savukārt cietušā māsa un draudzene zina arī par to, ka atalgojumu cietušajam bija paredzēts saņemt no /pers. J/ skaidrā naudā, jo bija dzirdējušas cietušā un /pers. J/ sarunas. Lai arī tiešu pierādījumu par konkrēti saņemtām atalgojuma summām lietā nav, tiesa ņēma vērā, ka cietušais kaltē paspēja nostrādāt ne vairāk par divām nedēļām, kas ir pārāk īss laiks, lai būtu bijis pamats saņemt atlīdzību par padarīto. 

Tā kā konkrētajā gadījumā cietušā nāves fakts izslēdz iespēju viņam pašam pierādīt faktisku darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, inspekcija, izmeklējot nelaimes gadījumu, pamatoti pievērsās šī apstākļa noskaidrošanai. 

Darba attiecību esība izriet no tādām pazīmēm kā konkrēta darba veikšana darba devēja labā, pakļaušanās darba devēja izstrādātai darba kārtībai, atalgojuma saņemšana par paveikto darbu. 

Apstāklim, ka darba devēja izpildinstitūcija, iespējams, par šādu darba tiesisko attiecību uzsākšanu un pastāvēšanu nezināja, pēc būtības nemaina faktu, ka cietušais strādāja pieteicējas labā. Pieteicējas valdes locekļa neinformētība par apstākļiem, kas noris viņa struktūrvienībās, nav pamats izvairīties no atbildības par notikušo, bet gan norāda uz darba devēja slikto darba organizāciju un nekontrolētu padoto darba pienākumu izpildi, t.sk., kompetences robežu pārkāpšanu. 

Apelācijas instances tiesas atziņas

Lietā galvenais strīds ir par to, vai cietušais tika nodarbināts pie pieteicējas. Tiesai šajā lietā nav jāvērtē, kurš ir vainīgs vai kurš ir atbildīgs par kādu konkrētu rīcību. 

2 Senāta 25.04.2018. sprieduma lietā Nr. SKA–459/2018 8. punkts, 21.12.2018. rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA–732/2018 3. punkts.

Akts par nelaimes gadījumu darbā ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu. Akta mērķis nav vērtēt darba devēja vai darbinieka pieļautos darba aizsardzības pārkāpumus un noteikt vainas pakāpi. Vienīgās tiesiskās sekas, kuras rada akts, ir konstatējums par to, vai nelaimes gadījums ir bijis darba vides faktoru iedarbības rezultāts.²

Par liecinieku liecību ticamības vērtēšanu un savstarpēju saskaņošanu

Cietušā tēva, māsas, draudzenes, labākā drauga, kaimiņa un drauga paskaidrojumi un liecības ir savstarpēji saskanīgas saistībā ar faktu, ka 2018. gada jūlijā cietušais ir strādājis pieteicējas graudu kaltē. Tas ir izskaidrojams ar cietušā ciešo komunikāciju ar minētajām personām savā ikdienas dzīvē, bieži tiekoties, tostarp arī pieteicējas graudu kaltē. To apstiprina arī citi lietā esošie pierādījumi, proti, cietušā mobilā telefona apskates laikā iegūtās ziņas par cietušā saziņu ar minētajām personām saistībā ar darbu kaltē. 

Cietušā tuvinieku un draugu liecībās nav minēti kādi specifiski apstākļi vai fakti, kurus nezinātu vai par tiem nebūtu varējušas dzirdēt personas, kas ar cietušo dzīvoja vienā mājsaimniecībā, satikās ikdienā vai komunicēja vienā WhatsApp grupas sarakstē, [..] tāpēc nav pamatots pieteicējas arguments par cietušā draugu un tuvinieku liecību saskaņošanu.

Par cietušā atrašanos alkohola reibumā

Nav nozīmes faktam, ka cietušā asinīs tika konstatēts 0,50% etilspirts, jo nav konstatējams, ka nelaimes gadījums ir noticis tiešā cēloņsakarībā ar alkohola lietošanu. Par galvenajiem nelaimes gadījuma cēloņiem atzīta darba aprīkojuma kustīgo daļu neaprīkošana ar aizsargiem vai citām ierīcēm un darba aizsardzībā neapmācīta, neinstruēta nodarbinātā pielaišana pie darba. 

Senāta atziņas

Darba veikšana kā priekšnoteikums nelaimes gadījumam izmeklēšanai

Cietušā nodarbināšanas fakts tiek vērtēts, lai secinātu, vai negadījums ir bijis darba vides faktoru iedarbības rezultāts, nevis lai radītu darba devējam kādas tiesiskās sekas darba tiesisko attiecību jomā. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 25.2. apakšpunktam Valsts darba inspekcija izmeklē nelaimes gadījumu, ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka cietušais veicis darbu pie attiecīgā darba devēja. 

Lai arī starp cietušo un pieteicēju rakstveidā nebija noslēgts darba līgums un pieteicēja apgalvo, ka ar cietušo nav bijušas nodibinātas darba tiesiskās attiecības, tas pats par sevi neizslēdz, ka cietušais ir veicis darbu pie pieteicējas. 

Par cietušā atrašanos alkohola reibumā

Nelaimes gadījuma tieša saistība ar alkohola lietošanu noteikumu Nr. 950 35.1. apakšpunktā ir izdalīta kā speciāls pamats secinājumam, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. 

Atbilstoši minētajai tiesību normai aktā norāda, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana. 

VDI par galvenajiem nelaimes gadījuma cēloņiem atzina darba aprīkojuma kustīgo daļu neaprīkošanu ar aizsargiem vai citām ierīcēm un darba aizsardzībā neapmācīta, neinstruēta nodarbinātā pielaišanu pie darba. Taču nedz no pieteikuma, nedz apelācijas sūdzības neizriet, ka pieteicēja savu pozīciju VDI atzīšanai par prettiesisku būtu balstījusi uz argumentu, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts, jo tas ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās vielas noteikumu Nr. 950 35.1.apakšpunkta izpratnē. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada septembra (135.) numurā.

• Atvaļināšana no dienesta veselības stāvokļa dēļ
• Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes

BJP NUMURU E-ARHĪVS