Ministru kabineta 26. aprīļa sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai” par iespējamiem risinājumiem izejmateriālu piegāžu ķēžu maiņai, tai skaitā iespējamo atbalsta instrumentu izstrādi jaunu tirgus meklējumiem.

Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka būtu nepieciešams alternatīvs atbalsta risinājums Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai lielo uzņēmumu vajadzībām, īpaši gadījumā, ja Krievijas militārās agresija pret Ukrainu rezultātā ieilgst un tautsaimniecībā ir būtiska nepieciešamība meklēt tirgus pārorientācijas risinājumus.

Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā ir apstiprinājusi Krīzes pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – EK krīzes pagaidu regulējums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegs iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. EK krīzes pagaidu regulējums paredz četru veidu atbalsta shēmas:

• Eiropas Savienības dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar mērķi piešķirt līdz 35 000 EUR krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 000 EUR uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē;
• likviditātes atbalstam subsidēta aizdevumu veidā uzņēmumiem, kas var tikt izmantoti gan ieguldījumiem, gan apgrozāmajam kapitālam;
• likviditātes atbalsts garantiju veidā, kas ļaus uzņēmējiem saņemt papildus nodrošinājumu aizdevumu saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem vai investīciju nodrošināšanai;
• atbalsts dabas gāzes un elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai ar mērķi atbalstīt gan energo ietilpīgus uzņēmumus, gan uzņēmumus, kuriem nepieciešams papildus atbalsts saimnieciskās darbības turpināšanai pieaugošo dabas gāzes un elektroenerģijas izmaksu rezultātā. Atbalsta nosacījumi paredz, ka atbalsts nevar pārsniegt 30% no attiecināmajām izmaksām, kā arī tas nedrīkst pārsniegt 2 milj. EUR vienam uzņēmumam.

Uzņēmēji patlaban ir aktualizējuši nepieciešamību pēc mērķēta atbalsta tieši Ukrainas kara seku un no to izrietošo sankciju mazināšanai, kas ir vērsts uz tirgus pārorientāciju, t.sk., lielajiem komersantiem (produktu atbilstības novērtēšana, pielāgošana jaunajam tirgum), atbalstu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, aizdevumu garantijām, eksporta kredīta garantijām, nodrošinoties pret iespējamiem riskiem, kā arī aizdevumu, kas paredzēts komersanta biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai caur jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu.

Ekonomikas ministrija plāno virzīt jaunu likumprojektu “Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums”, kas paredz noteikt akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” tiesības izlietot ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu piešķirto finansējumu noteiktos finanšu instrumentos Ukrainas kara un no to izrietošo sankciju seku mazināšanai. Likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz 10. maijam.

Priekšlikumi uzņēmumu atbalstam ir šādi:

• Likviditātes atbalsts aizdevumu veidā

Aizdevuma summai plānots paredzēt līdz 1 500 000 EUR, bet nepārsniedzot 15% no iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma vai 50% no kopējām enerģijas izmaksām pēdējo 12 mēnešu laikā. Aizdevumu programmas ievaros galvenais nosacījums, kas būtu vērtējams aizņēmējam ir – Krievijas militārā agresija Ukrainā ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību, un ekonomiskā dzīvotspēja. Atbalsta sniedzējs: akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Programmas ieviešanai tiek paredzēts finansējums 39 milj. EUR.

• Likviditātes atbalsts garantiju veidā

Ar atbalsta shēmu tiktu sniegts atbalsts visām nozarēm izņemot neatbalstāmās (azartspēles, tabaka, alkohola tirdzniecība, finanšu starpniecība, nekustamā īpašuma u.c.). Garantijas summa – līdz 5 000 000 EUR, bet nepārsniedzot 15 % no iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma vai 50% no kopējām enerģijas izmaksām pēdējo 12 mēnešu laikā. Atbalsta sniedzējs: akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Programmas ieviešanai tiek paredzēts finansējums 22,5 milj. EUR.

• Eksporta kredīta garantijas

Atbalstu paredzēts sniegt saimnieciskās darbības veicējiem,  kas eksportē preces vai pakalpojumus (bez nozaru ierobežojuma). Atbalsts ir plānots kā garantija, kas  sedz politiskos riskus, saistību garantētāju riskus. Ekonomikas ministrija šobrīd ir jau uzsākusi saskaņošanas procedūru ar Eiropas Komisiju. Paredzams, ka līdz 2022. gada beigām programma tiks īstenota esošā finansējuma ietvaros, bet finansējums programmas turpināšanai pēc 2023. gada tiks noteikts pēc Eiropas Komisijas notifikācijas.

• Pašu kapitāla fonds

Pašu kapitāla fonda mērķis ir veicināt investīcijas uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai un jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, produktu izstrādei Covid-19 krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Tāpat paredzēts sniegt atbalstu komersanta biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai un jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, produktu izstrādei. Jau šobrīd ir indikācijas, ka pieprasījums būs nepieciešams vēl vismaz līdz 2023. gada beigām. Programmai kopējais atbalsts tiek paredzēts 32,1 milj. EUR apmērā. Programmas ietvaros pieejamais finansējums būs precīzi zināms 2022. gada 30. jūnijā, kad noslēgsies esošā fonda investīciju periods.

Līdz 2022. gada 1. jūnijam paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu “Aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai un tirgus pārorientācijai īstenošanas noteikumi”;  Ministru kabineta noteikumu projektu “Garantijas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai un tirgus pārorientācijas īstenošanas noteikumi”; grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" un geozījumus Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" un grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībā” vai izstrādā jaunu tiesību aktu projektu;

Līdz 2022. gada 1. augustam paredzēts sagatavo un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus 2020. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” vai izstrādā jaunu tiesību aktu projektu.